Iesaki rakstu:

Latvijas delegācijā, kas Briselē tikusies ar Eiropas Komisijas darba grupu naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos, lai pastāstītu par paveikto „Moneyval” rekomendāciju izpildē un lūgtu lielāku atbalstu, tikusi iekļauta arī Tieslietu ministrijas ierēdne Laila Medina, kas ir notiesāta par nolaidību, un šis spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošais Rīgas Centra rajona tiesas spriedums, Laila Medina, kas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces tiesību politikas jautājumos posteni ieņem jau kopš 2006. gada 1. jūnija, ir notiesāta vēl pēc Latvijas Kriminālkodeksa panta par nolaidību.

Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā par valsts sekretāra vietnieci L. Medinu aprakstīta gan viņas iegūtā izglītība, gan ieņemtie posteņi valsts darbā: ministrijā viņa sākusi strādāt 2005. gadā par Politikas plānošanas departamenta direktori, bet jau 2006. gadā kļuvusi par galveno atbildīgo tiesību politikas jautājumos.

Taču šajos oficiālajos datos nav iespējams atrast norādi uz Rīgas Centra rajona tiesas 2003. gada 14. februāra spriedumu, ar kuru L. Medina atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atbilstoši Kriminālkodeksa (jo nodarījums veikts, kad vēl nebija spēkā Krimināllikums) 163. pantam – par nolaidību.

„Lailu Medinu, personas kods (..), atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas KK 163. pantā, un sodīt ar naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 1750 latu apmērā,” teikts tiesas spriedumā.

L. Medina tika tiesāta sakarā ar viņas kā valsts amatpersonas nolaidīgo rīcību tā sauktā „sagrieztā zviedru kuģa lietā”. Tiesa atzinusi viņas kā toreizējās Satiksmes ministrijas (SM) Jūrniecības departamenta direktora vietnieces, Juridiskās un starptautisko līgumu nodaļas vadītājas vainu, nolaidīgi rīkojoties šajā lietā un pieļaujot, ka lūžņos tiek sagriezts zviedru uzņēmumam Swembalt AB piederošais daļēji avarējušais kuģis Rīgas ostas teritorijā.

Medinas un citu iesaistīto amatpersonu vainas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā trīs miljonus dolāru: Starptautiskā arbitrāžas tiesa Stokholmā jau pirms vairākiem gadiem nosprieda, ka Latvijai par labu zviedru uzņēmumam jāmaksā šāda summa, jo, pārdodot firmas kuģi izsolē un sagriežot to metāllūžņos, Latvija bija pārkāpusi savas saistības.

Tiesas spriedumā, ko Pietiek šodien publicē pilnībā, vairākkārt norādīts uz to, kā L. Medina „būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums”.

Spriedumā detalizēti aprakstīts, kā tagadējā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece „aiz nolaidības nepiegrieza vērību, nenorādīja izsoles komisijas locekļiem, un, attiecīgi, nedeva nepieciešamos pareizos slēdzienus LR Satiksmes ministrijas vadības amatpersonām un Ārlietu ministrijai”.

Tiesas spriedumā arī konstatēts: „L. Medina noziegumu izdarīja aiz neuzmanības,- viņa nav paredzējusi savas bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanas iespēju, kaut gan viņai, kā SM Jūrniecības departamenta direktora vietniecei, vajadzēja un viņa varēja tās paredzēt; kā arī tiesa nodibināja tiesājamai L. Medinai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmju esamību, tai skaitā, konkrētus nolaidības faktus.

Sākotnējā apsūdzībā tiesājamai L. Medinai norādīts kā nolaidības fakts, ka viņa nav pildījusi amatpersonas pienākumus, tomēr tiesa groza šo apsūdzību, nepasliktinot tiesājamās stāvokli un nepārkāpjot viņas tiesības uz aizstāvību, tas ir, ievērojot Latvijas KPK 255.panta 2.daļas noteikumus, konstatējot, ka L. Medinas, kā amatpersonas, pienākumu nevērīgas un neapzinīgas pildīšanas rezultātā ir nodarīts kaitējums valsts interesēm.

Tiesājamā L.Medina ir piedalījusies sapulcēs, argumentējusi un oponējusi, kā SM amatpersona, Zviedrijas Karalistes vēstniekam Latvijā, piedalījusies kuģa Swedebalt izsolē, rakstījusi un sagatavojusi amatpersonas vēstules gan LR ārlietu ministram, gan kuģa īpašnieka pārstāvim, - viņas veiktās ar iepriekš norādītajiem pierādījumiem nodibinātās faktiskās darbības apstiprina, ka viņa ir pildījusi laikā no 16.11.1995 līdz 19.02.1997 Jūrniecības departamenta direktora vietnieces pienākumus, bet tos ir pildījusi nevērīgi un neapzinīgi.”