Iesaki rakstu:

Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas. Jau tā katastrofālā situācija uz ceļiem svētku laikā pasliktinās vairākas reizes. Pirmkārt, tāpēc, ka vieglprātīgi huzāri nolemj braukt dzērumā, otrkārt, bieži vien lielā sniega daudzuma dēļ kustība pati par sevi kļūst bīstamāka.

Šogad liels „paldies” par satiksmes drošības pasliktināšanos, protams, jāsaka arī Rīgas domei. Rīgas autovadītājus un gājējus dome šogad ar ielu tīrīšanu ciniski uzmeta, tādējādi sniedzot roku visiem tiem negadījumiem, kas šoziem nenotīrīta sniega dēļ notiks Rīgā.

Rīgas domes destruktīvajām pūlēm nolēma pievienoties arī daudziem labi pazīstams latviešu jurists un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, kurš pavisam nesen sociālajā tīklā Twitter ar vairākiem tūkstošiem savu sekotāju padalījās ar viena ātruma kontroles radara atrašanās vietu.

A. Borovkovs tā izdarīt nolēma acīmredzot tāpēc, ka trešo vietu bojāgājušo reitingā uz Eiropas ceļiem uzskata par neapmierinošu rezultātu. Acīmredzot viņš domā, ka Latvijai šajā reitingā vajadzētu virzīties nevis uz leju, bet gan uz augšu, un tāpēc nolēma ar savu tvītu sabotēt ceļu policijas darbu.

Svarīgi saprast, ka brīdināt autovadītājus par radaru A.Borovkovs nolēma tieši pirms Ziemassvētku vakara, kad jau bez A. Borovkova palīdzības uz ceļiem notiek liels skaits negadījumu.

Par šī brīdinājuma pamatotību A.Borovkova sekotāju vidū sākās diskusija komentāros. Daži no viņiem uzstāja, ka, neskatoties uz radaru negatīvo reputāciju, to galvenais mērķis ir paaugstināt satiksmes drošību un tai skaitā glabt cilvēku dzīves. Citi bija pārliecināti, ka A.Borovkovs visu darījis pareizi un ka stučīt par radariem vajag jo biežāk, jo labāk.

Lai nomierinātu aizkaitinātos komentētājus, A.Borovkovs nolēma iejusties viņam ļoti raksturīgā gudra veča lomā un, ierakstot komentāru “Nu re, sastapās divas pretējas filozofijas” mēģināja novirzīt sekotāju uzmanību uz katra cilvēka tiesībām uz personīgo viedokli. 

No tā visa var izdarīt divus secinājumus. Pirmkārt, jurists A. Borovkovs ir gatavs absolūti atklāti spļaut ceļu policijai sejā, nejūtot nekādu sirdsapziņas pārmetumu. Otrkārt, A. Borovkovs uzskata, ka ceļu satiksmes noteikumi ir filozofija, kuras īstenošana nav obligāta.

Vai šis tvīts bija A. Borovkova sniegto juridisko pakalpojumu reklāma? Grūti pateikt. Tomēr, ja jums atņema tiesības par ātruma pārsniegšanu vai braukšanu dzērumā, tad pirmais, pie kura es vērstos pēc palīdzības jūsu problēmas "kārtošanai", būtu Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.