Iesaki rakstu:

Latvijas „sabiedriskos” medijus pilnīgi neinteresē reālais Latvijas etniskais stāvoklis, līdzšinējā pieredze, integrācijas izgāšanās, galu galā šeit dzīvojošo krievvalodīgo intereses un vēlmes 30 gadu garumā, iemesli, kāpēc šie krievvalodīgie dodas pie pieminekļa Pārdaugavā. Šī reālā situācija viņiem labākajā gadījumā ir "anekdotāli piemēri", sliktākajā - pseidozinātniskas rasistiskas teorijas.

Viņu patiesība ir ierakstīta Sorosa proponēto filozofijas skolu grāmatās un to vienkāršotajos pārstāstos, kā arī ES regulās un retorikā. Viņi turpinās malt par to, ka krievvalodīgie nevēlas integrēties latviešu Latvijā un simpatizē Putinām tāpēc, ka tiek atraidīti, nepietiekami iekļauti, izjūt pazemojumu.

Pēdējais, protams, ir patiess, šie krievvalodīgie tiešām izjūt pazemojumu, bet ne jau tāpēc, ka tiktu atraidīti vai viņiem pietrūktu desas un šņabja. Ir ne tik vien desa un šņabis, bet labākas mājas, mašīnas un citi materiālie kārumi nekā lielākajai daļai latviešu, bet ne jau par to stāsts. Cilvēki, kas apzinās, ka savulaik ir līdzdalījuši varu, bet tā viņiem atņemta, vienmēr ilgosies pēc revanša, tā vārdā viņi ir gatavi ziedot arī vismaz daļu savu materiālo labumu (bet vislabāk - dabūt gan vienu, gan otru).

Pirmais, ko Latvija viņiem nekad nevar piedāvāt, ir tā vara pasaulē, kāda piederējusi PSRS un uz kādu pašlaik pretendē Krievija. Ir liela bauda apzināties, ka piederi valstij un nācijai, kura nevis pazemīgi izlūdz savu labumu šīs pasaules varenajiem, bet gan sper ar kāju vaļā durvis un nodiktē, kā un kādā veidā citi tai šo labumu tagad nodrošinās. Krievija līdz tam pagaidām vēl nav nonākusi, bet viņiem vismaz ir cerības, ka tas notiks, tāpēc ir vērts likt uz spēles visu.

ASV tādā ziņā viņiem ir daudz lielāks ideāls - nīstams un nicināms, kā jau ienaidnieks, kas vainojams pie viņu likstām (viņi pat domās nepieļaus, ka pie tām varētu būt vainojama Latvija vai latvieši, tas būtu neiedomājams pazemojums), bet ideāls. Vara tīrā veidā.

Protams, viņiem varētu piedāvāt doties uz Krieviju vai ASV, lai viņi no visas sirds var izbaudīt piederību varasvalstij, taču tur sākas nākamā problēma. Lielākā daļa no viņiem gan Krievijā, gan vēl jo vairāk ASV atradīsies pašas varas piramīdas apakšā, būs tajā pašā stāvoklī, kādā šeit, pēc viņu domām, jāatrodas aborigēniem latviešiem.

Tāpēc emigrācija nav risinājums. Ir jānoturas līdz brīdim, kamēr tiek atjaunota lietu normālā, dabiskā kārtība, kurā stiprākais ar kāju pa muti atspārda nīkuli. No vienas puses, viņi pieder varasvalstij Krievijai, no otras - šīs varasvalsts uzdevumā valda pār vietējiem aborigēniem. Tāda ir varas loģika, ko „sabiedriskie” mediji nesaprot vai nevēlas saprast.