Iesaki rakstu:

Vēl pavisam svaigie notikumi saistībā ar telekanāla „Dožģ” („TV Rain”) apraides atļaujas anulēšanu atklāja kādu līdz šim mazpieredzētu un savdabīgu ainu – Latvijas liberālie žurnālisti ir atraduši kopīgu saskares punktu ar atklātiem, pusatklātiem un slēptajiem Kremļa ruporiem Latvijā, lai par visām varēm noturētu telekanāla „Dožģ” apraidi Latvijā.

Jāatzīst, ka bija ļoti interesanti vērot dažādu personu reakcijas, kas sekoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumam par apraides atļaujas anulēšanu „Dožģ”, jo šādās situācijās izgaismojas dažādi “viedokļu līderi” un mēs visi varam daudz labāk un skaidrāk ieraudzīt, kurš ir kurš.

Tātad pēc NEPLP lēmuma iezīmējās divas grupas. Pirmā grupa, kas atbalsta NEPLP lēmumu un ar prieku uzņēma lēmumu, ka tā saucamais Kremļa “opozīcijas” TV kanāls „TV Rain”, kuram vairākus mēnešus ir uzspļaut uz kaut kādas tur Latvijas likumiem un kam attēlot Krievijas Federācijas (KF) karti ar Krimu tās sastāvā ir vienkārši tāds “tehnisks” jautājums, un kam KF Bruņoto spēku armija, kas katru dienu kopš 24. februāra atklāti veic kara noziegumus Ukrainā (nogalina, spīdzina, pazemo, izvaro, aizved bērnus uz KF, liek sirmgalvjiem un bērniem dzīvot pagrabos bez siltuma, elektrības, un pārtikas), ir “mūsu zēni”, kuriem nepieciešams atbalsts frontē, tiek, tautas valodā runājot, aizklapēts ciet.

Šai cilvēku grupai viss ir skaidrs – notiek karš un, ja kāds kara laikā mēģina atbalstīt pretinieku, tad draudzība nav iespējama. Šajā gadījumā ir tikai divas iespējas – vai nu pilnībā atbalsti Ukrainas vai nu KF Bruņotos spēkus. Citu variantu nav. Liekulīgais „Dožģ” parādīja, ka atbalsta “savus zēnus”, nu tos,  kas pārstāv  KF Bruņotos spēkus Ukrainā.  

Savukārt otro grupu veido tie indivīdi un medijpratības speciālisti, kas kritizēja un joprojām kritizē NEPLP lēmumu, uzskatot, ka tas nav pareizs un „Dožģ” ir jāļauj turpināt nodarboties ar to, ar ko tas nodarbojās Latvijā līdz šim. Šī cilvēku grupa ir īpaši slīpēta, un mēs to varam iedalīt vēl divās grupās: pirmo diemžēl veido liela daļa Latvijas žurnālistu, bet otru – dažādas attīstības līmeņa vietējie Kremļa līdzskrējēji un noderīgie idioti.  

Attiecībā uz lielu daļu Latvijas žurnālistu, kuri paspēja sevi nopozicionēt kā „Dožģ” advokātus, situācija ir sarežģīta un skumja vienlaicīgi. Skaidrs, ka daudzi no Latvijas žurnālistiem un it sevišķi izteikti liberālie/progresīvie ir noticējuši ilūzijai, ka „Dožģ” ir kārtīgs Kremļa opozīcijas medijs, kurš grauj Putina režīmu, un visa šī jezga ap apraides atļaujas anulēšanu ir nelāgs pārpratums, un šaurpierainie Latvijas nacionāļi ir vienkārši uzēdušies uz nabaga krievu opozīcijas žurnālistiem.  

Diemžēl šī situācija parādīja, ka lielai daļai Latvijas žurnālistu joprojām ir milzīgas problēmas ar kritisko domāšanu un spēju izvērtēt kā darbojas KF vara. Ļoti precīzi to norādīja Ukrainas žurnālistu un mediju organizācija “MediaRuh” (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-zurnalisti-atbalsta-neplp-lemumu-anulet-apraides-atlauju-tv-dozdj.a486297/), kura savā paziņojumā par NEPLP lēmumu minēja, ka “atsevišķu sabiedrisko, Latvijas un Krievijas organizāciju un cilvēku aicinājumi atcelt šo lēmumu, mūsuprāt, ir balstīti neinformētībā, nepietiekamā notikumu konteksta un būtības izpratnē vai arī tie ir politiski motivēti”.   

Lai arī Ukrainas žurnālistu formulējums ir ļoti diplomātisks, realitātē tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas žurnālistu joprojām nav sapratuši, kā Kremlis čakarē un māna lielu daļu naivo rietumu politiķus un žurnālistus. Ja kāds vēl nav pamanījis, tad Krievijā jau daudzus gadus nav nedz reālas opozīcijas partijas, nedz reālu opozīcijas mediju. KF jau daudzus gadus ir fašistiska valsts, kurā ir centralizēta vara ar visiem no tā izrietošiem elementiem. KF valdošais fašistiskais režīms uzturēja tā saucamās opozīcijas partijas un atļāva eksistēt it kā “opozīcijas” medijiem, lai vienkārši būtu ko parādīt tādiem rietumu pamuļķiem kā Merkele un Makrons, ka KF eksistē visas demokrātiskas valsts pazīmes, un nebūtu formālu iemeslu pārmest KF valdošajam režīmam, ka tas ir totalitārs.  

KF pat notiek parlamenta vēlēšanas, bet vai kāds pie prāta esošs cilvēks uzskata, ka tās ir reālas vēlēšanas?! Domāju, ka ne. Tad kāpēc KF fašistiskais režīms visus šos gadus spēlē teātri ar vēlēšanu rīkošanu? Tāpēc, ka ir formāli jāparāda, ka KF ir demokrātiska valsts ar vēlēšanām un nevienam Kremļa līdzskrējējam rietumos nevarētu pārmest, ka tas sadarbojas ar totalitāru režīmu.  

Ja, Latvijas žurnālisti to vēl nav sapratuši, tad totalitāra režīma valstīs neatkarīgi mediji nepastāv – visus šos gadus tā saucamie Kremļa “opozīcijas” mediji varēja pastāvēt, jo Kremlim bija jāspēlē teātris par it kā esošo viltus opozīcijas medijiem un partijām. Totalitāros režīmos reālos opozicionārus liek cietumā vai nošauj un mēs to esam diezgan skaidri redzējuši arī Krievijā. Tiem “opozicionāriem”, kuriem ļāva darboties KF ir skaidri un gaiši noformulēti kopējās spēles noteikumi. Tiklīdz kāds sāk nodarboties ar pašdarbību vai improvizācijām, tad notiek kā ar žurnālisti Annu Poļitkovsku vai opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu … viņus vienkārši likvidē.  

Bet liela daļa Latvijas žurnālistu to nav sapratuši un viņi domā, ka ielaižot Latvijā vairākus simtus tā saucamo Kremļa “opozīcijas” žurnālistu, dara labu lietu un palīdz graut Putina režīmu. Kremlī par šādiem “noderīgajiem idiotiem” pasmejas un berzē rokas, jo tagad aktieru trupa kas spēlē KF “opozīcijas žurnālistus” ir ieradušies Latvijā un varēs te veikt visādas jaukas Kremļa rīkotās informatīvās operācijas un ietekmēt vietējo sabiedrisko domu un visādi citādi “atstrādāt” Kremļa saimnieku rīkojumus.  

Un tagad vērsīšos pie konkrētiem žurnālistiem un medijiem. Cienījamie žurnālisti, Ina Strazdiņa, Gint Amoliņ, Ieva Vārna, Indra Sprance, jūs 18.novembrī saņēmāt valsts apbalvojumu par to, ka sabiedrībai rādāt un stāstāt par to, kas notiek Ukrainā. Jūs rādāt sižetus no Hersonas, Limanas, Harkivas, Bučas un citām Ukrainas pilsētām par to kādos apstākļos ir jādzīvo ukraiņiem, bet tad, kad jūs atbraucat mājās jūs sakāt, ka mums jāsniedz “patvērums” nabaga krievu “opozīcijas” žurnālistiem, kuri steidz palīgā “saviem zēniem” frontē Ukrainā. Tieši tiem “saviem zēniem”, kuri ik dienas Ukrainā pastrādā kara noziegumus un par kuru pastrādātajiem noziegumiem jūs veidojat ziņu reportāžas. Es tiešām vēlos saprast, kas notiek jūsu galvās, kad jūs no vienas puses nosodāt krievu pastrādātos noziegumus Ukrainā, bet no otras puses aizstāvat medijus, kas tēlo Kremļa opozīciju un lūdz atbalstu “saviem zēniem” Ukrainā. Vai tā nav šizofrēnija? Vai jums nav pavisam neērti ukraiņu priekšā?  

Tūlīt sāksies Latvijas sabiedrisko mediju organizētā ikgadējā labdarības akcija “Dod pieci”, kuras ietvaros mēs, cerams, savāksim pietiekami daudz līdzekļu, lai kaut cik atbalstītu ukraiņu bērnus, kuri ir tik daudz cietuši un tagad atrodas Latvijā. Bet tajā pašā laikā liela daļa Latvijas sabiedrisko mediju žurnālistu pauž bažas, ka tiek atņemta apraides atļauja tā saucamajam Kremļa “opozīcijas” telekanālam “„Dožģ””, kurš aicina atbalstīt “viņu zēnus” Ukrainas frontē.

Kā jums šķiet, kāpēc šie ukraiņu bērni atrodas Latvijā? Vai jūs saprotat, ka  tie “„Dožģ” zēni” ir tie paši krievu kara noziedznieki, kas daudzus Ukrainas bērnus ir atstājuši bez tēviem un mammām? Dārgie Latvijas žurnālisti – ja jūs vēl neesat pamanījuši, ir karš! Kara laikā nav iespējams būt vienlaicīgi abās pusēs – izvēlaties, kurā pusē jūs esat. Šobrīd Kremļa saimnieki jūs tin ap mazo pirkstu, bet jūs turpināt vien spēlēt par labu KF Bruņotajiem spēkiem, apelējot pie pašu izdomātām liberāldemokrātiskjajām vai demoliberāliskajām vērtībām un cilvēktiesībām. Par ko jūs galu galā cīnāties?   

Un tad vēl paliek pāri otra daļa no grupas, kuri iestājas pret „Dožģ” apraides anulēšanu Latvijā. Tie ir dažāda līmeņa un kategorijas vietējie Kremļa līdzskrējēji. Uzreiz pēc NEPLP lēmuma Latvijā saaktivizējās samērā daudz Kremļa noderīgo idiotu, kuriem, acīm redzot un ausīm dzirdot, tika dots uzdevums ātri mainīt sabiedrisko domu “austrumu” virzienā. Un kāda sagadīšanās, pat abi Kremļa politbiznesa projekti, kuri ir pārstāvēti Saeimā (politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā!” un “Stabilitātei!”) sāka “celt trauksmi”, ka NEPLP lēmums ir nesamērīgs un „Dožģ” nevajadzēja slēgt ciet.

Ja pat šo divu politisko partiju pārstāvji, kuri ir izteikti prokremliski, saka, ka „Dožģ” nevajadzēja slēgt ciet, tad tā ir laba zīme – tātad NEPLP lēmums bija pareizs! Interesanti vērot kā pat Šķēles/Šlesera kontrolētais medijs TV24 uzreiz tika pieslēgts, kurā momentāli tika tiražēts viedoklis, ka „Dožģ” nevajadzēja slēgt ciet. Varat paši paklausīties, ko šai sakarā saka Šlesera partijas pārstāve Linda Liepiņa (https://xtv.lv/rigatv24/video/6gGgZ4LV7b4-linda_liepina_uzskata_ka_tv_rain_pieskirtais_sods_ir_parak_bargs) un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš (https://xtv.lv/rigatv24/video/8VNweRzeGPo-ivars_kalvins_par_tv_dozdj_ierobezosanu), pat izbijušais Rundāles pils saimnieks un mākslinieks Imants Lancmanis tika pasaukts palīgā, lai steidzīgi ietekmētu sabiedrisko domu (https://xtv.lv/rigatv24/video/6QpRYaVaGXd-imants_lancmanis_par_tv_dozdj_ieguvejs_ir_kremlis_un_ta_vareja_but_provokacija).  

Labi, ka latviešu tautai vēl ir daži sabiedrībā pazīstami labi un izglītoti cilvēki, piemēram, Zigmars Liepiņš, Baiba Sipeniece-Gavare, Viesturs Kairišs un Alvis Hermanis, kuri nenobijās un skaidri nosauca lietas pareizajos vārdos. Neskatoties uz to, joprojām ir palikusi tāda kā mazuma un nespējas sajūta, jo lielākā daļa tā saucamo latviešu tautas “viedokļu līderu”, to skaitā pie varas esošie politiķi, ir vienkārši bailīgi. Vai tiešām Latvijā nav vairs neviena, kas spētu nolikt pie vietas tādas Kremļa interešu aizstāvjus Latvijā kā “Latvijas Žurnālistu asociāciju”, Guntu Slogu ar tās pārstāvēto “Baltijas mediju izcilības centru” un Sabīni Sīli ar tās vadīto “Media Hub Riga”. Cik ilgi vēl ļausim šīm biedrenēm klaigāt un melot par preses brīvības “ierobežošanu” un tamlīdzīgām muļķībām, kas Latvijā nekad nav noticis un nenotiek.  

Es vienkārši brīnos, kā Guntai Slogai ir izdevies „Dožģ” ziepju operu pārvērst par “preses brīvības ierobežošanu un cenzūru Latvijā”, ja pašā sākumā skaidri un gaiši tika uzskaitīta virkne pārkāpumu, par ko „Dožģ” tiek liegta iespēja raidīt Latvijas teritorijā, tas arī viss. Turklāt ar viņiem visi auklējās jau no paša sākuma, dodot vairākas iespējas laboties. Vai šajā sakarā Latvijas tiesībsargājošām institūcijām nevajadzētu varbūt, piemēram, profilakses pēc veikt kratīšanas Slogas un Sīles īpašumos? Ja reiz viņas tik ļoti aizstāv tos, kas lūdz un vāc palīdzību agresorvalsts armijai, cik liela ir varbūtība, ka  šo dāmu īpašumi tiek izmantoti, kā noliktavas vai loģistikas mezgli “militāro kravu” nosūtīšanai Krievijas armijai?   

Tātad šodien tu vari būt vai nu Kremļa noderīgais idiots, vai nu Latvijas patriots un Ukrainas aizstāvis.