Iesaki rakstu:

„Reti kuram dakterim garšo pašam savas zāles,” – šo sakāmvārdu šajās dienās sarakstē apliecināja Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts: sabiedriskā medija vadītājs atrada virkni iemeslu, lai publiski neatklātu savu reklāmdevēju sarakstu ar visām saņemtajām summām un citus datus, kaut gan Latvijas Radio darbiniece Ginta Bartkeviča (Mūrniece) tikai dažas dienas iepriekš, uzdevusi Pietiek līdzīgus jautājumus, portāla aicinājumu vispirms precizēt savus jautājumus nekavējoties bija raksturojusi ar vārdiem: „Piesienoties sīkumiem, Jūs tomēr izvairāties atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, uz kuriem nevilcinoties varētu atbildēt ikviens medijs, kas strādā godīgi un kura finanses ir caurspīdīgas.”

No galvenajiem Pietiek pieprasītajiem datiem par sabiedriskā medija – Latvijas Radio saimniecisko darbību tika saņemts tikai ziedotāju saraksts, kas ikviena interesenta aplūkošanai nu ir izvietots Latvijas Radio interneta mājas lapā.

Kad Pietiek Bartkevičai uz viņas vēlmi saņemt SIA Pietiek.lv 2010. gada pārskatu aizrādīja, ka, tā kā SIA dibināta tikai 2010. gada beigās, tā pirmo gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā iesniegs tikai 2012. gadā, viņa šo aizrādījumu nodēvēja par „piesiešanos sīkumiem”. Taču pats Latvijas Radio jau vairākas dienas nav spējis vai vēlējies nodot Pietiek datus par savas šā gada saimnieciskās darbības pirmo septiņu mēnešu darbības rezultātiem.

Savukārt, kad Pietiek lūdza iespēju iepazīties ar Latvijas Radio reklāmdevēju sarakstu, Kolāts jau uzreiz pēc šīs prasības saņemšanas izteica pieņēmumu: „Es šaubos vai varēsim iedot datus, kuru publiskošana var kaitēt uzņēmuma darbībai tirgus/konkurences apstākļos.”

Tā arī izrādījās – Latvijas Radio ģenerāldirektors sagatavoja tikai visu reklāmdevēju sarakstu, nenorādot saņemtās summas. Savukārt uz aizrādījumu, ka Pietiek vēlētos iepazīties arī ar tām, Kolāts atbildēja: „Jūs tikāt lūdzis REKLĀMDEVĒJU SARAKSTU. Tā kā nebija papildu paskaidrojumu, gatavojām kā sapratām.”

Kolāts pat neieminējās, ka šāda rīcība varētu tikt traktēta kā „žurnālista darba kavēšana”, kaut tieši šādi viņš bija raksturojis Pietiek rīcību, aicinot Latvijas Radio darbinieci precizēt, ko tieši viņa vēlas saņemt ar līdzīgu informācijas pieprasījumu.

Savukārt, kad Pietiek informācijas pieprasījumu precizēja, izrādījās, ka Latvijas Radio šādus datus nevēlas izsniegt. „Ar vieglām skumjām man tomēr jākonstatē, ka nevarēšu jums nosūtīt informāciju, cik kurš reklāmas devējs mums samaksājis, ko Jūs tikāt lūdzis,” paziņoja Kolāts.

Saskaņā ar viņa skaidrojumu sabiedriskais medijs, pats šādus datus pieprasot no citiem, savējos nevarot sniegt gan tāpēc, ka „ikviena brīvajā tirgū strādājoša uzņēmuma datu bāze (t.sk. klientu datu bāze īpaši) ir komerciāli aizsargājami jēdzieni, kas biznesā ir pašsaprotama lieta. Kamēr LR darbojas brīvajā tirgū, uz mums attiecas tie paši spēlētāju pienākumi un tiesības”, gan tāpēc, ka „mums ir līgumsaistības ar aģentūrām, kas savā starpā konkurē daudz vairāk, nekā varbūt LR ar komercstacijām. Darīt zināmus viņu apgrozījumu viņu konkurentiem (t.i. izdot jebkādai trešai personai) būtu komercnoslēpumu pārkāpums attiecībā pret viņiem”.

Kamēr Latvijas Radio darbiniece sakarā ar Pietiek aicinājumu precizēt jautājumus norādīja uz „galvenajiem jautājumiem, uz kuriem nevilcinoties varētu atbildēt ikviens medijs, kas strādā godīgi un kura finanses ir caurspīdīgas”, Kolāts paziņoja, ka šādu Latvijas Radio datu izpaušana nebūtu ētiska: „Attiecībā pret klientiem (ne tikai aģentūrām) tas būtu arī ētisks jautājums, jo, kamēr viņi darbojas brīvajā tirgū ar saviem konkurentiem, tie vēlas būt pasargāti no nevēlamas nepamatotas uzmanības, un viņi cita starpā paļaujas uz mūsu godaprātu viņu informācijas neizpaušanā.”

Pati Mūrniece, kā ziņots, jau vairākas dienas nav vēlējusies atbildēt uz virkni Pietiek uzdoto jautājumu par viņas oficiālajiem no nodokļu maksātāju kabatas nākošajiem ienākumiem, jautājumu izcelsmi, to iedvesmotājiem (kā zināms, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs izrādījis par šiem jautājumiem īpašu interesi un aicinājis sniegt uz tiem atbildi) un iespējamo politisko angažētību.

Arī Kolāts nevēlējās atbildēt uz viņam uzdoto jautājumu par viņa kā sabiedriskā medija vadītāja skatījumu: par ko, viņaprāt, liecina šī pretruna, viņa vadītajam medijam pieprasot detalizētus, maksimāli atklātus ieņēmumu datus no citiem, bet kategoriski atsakoties šādus datus sniegt pašam, aizbildinoties ar brīvo tirgu, konkurenci un elementārām ētikas normām, - par dubultstandartiem un dubultmorāli vai tomēr par kaut ko citu?