Iesaki rakstu:

Tiesu sistēmas attīstību nevar skatīt atrauti no pārējiem procesiem Latvijas sabiedrībā. Vēsturiski mūsu tiesās ir rosījušies un, izskatās, joprojām to dara dažādas raudzes lietu kārtotāji un ietekmētāji. Visatpazīstamākais personāžs ir advokāts Andris Grūtups, ko atceramies kā spilgtu šīs tradīcijas piekopēju, tomēr mazāk tiek pieminēti Egila Levita nopelni šīs sistēmas radīšanā.

Būdams tieslietu ministrs deviņdesmito gadu sākumā, viņš atšķirībā no Igaunijas neveica reformas un neiztīrīja tiesu no kolaborantiem un padomju tiesību sistēmas produktiem. „Pateicoties” E. Levitam, sistēmas purvs turpināja trūdēt, attīstoties par labvēlīgu vidi dažādiem avantūristiem, Krievijas specdienestu ietekmes aģentiem un vienkārši blēdīgiem avantūristiem.

Jaunākais piemērs ir tā dēvētā būvnieku karteļa lieta, kas tiek virzīta tiešā Māra Mārtinsona jeb “kvadrāta” ietekmē. Kāpēc “kvadrātam” tik ļoti ir nepieciešams ietekmēt tieši šo lietu? Izskaidrojums ir gaužām triviāls – tā ir apstākļu sakritība, kas viņu ir padarījusi par sabiedroto Konkurences padomei cīņā par tirgus pārdali vietējā būvniecības tirgū.

Par dalību kartelī ir apsūdzētas desmit būvkompānijas, bet vienai dīvainā kārtā ir izdevies izsprukt sveikā. Proti, ļoti neskaidros apstākļos Konkurences padome ir atjaunojusi uzticēšanos tieši “kvadrāta” uzņēmumam Velve, kas tam ļauj turpināt piedalīties iepirkumos. Atlicis tikai izpildīt vienu pēdējo uzdevumu – noslēpt faktu, ka karteļa lietā starp Konkurences padomi un Velvi patiesībā nepastāv nekāds izlīgums.

Nebūs nekāds brīnums, ja kādai no tiesnesēm varētu būt uzdots procesa laikā nepieļaut publiskas informācijas parādīšanos par to, ka patiesībā starp Konkurences padomi un Velvi šāds izlīgums nemaz nepastāv. Realitātē pastāv tikai savstarpēja sarakste par šāda ekskluzīva piedāvājuma izteikšanu vienam uzņēmumam, nepiedāvājot to nevienam citam.

Otrais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk panākt apsūdzētajiem būvniekiem negatīvu spriedumu, lai Velve savus izdevumus varētu atpelnīt tirgū, no kura ir izslēgti spēcīgākie konkurenti. To iespējams panākt gan ar naudu un politisko draugu atbalstu, gan arī Krievijas specdienestu iesaisti.

Skaidrs ir viens: būvnieku karteļa tiesneses Laura Konošonoka, Sandra Gintere un Linda Vīnkalna strādā par labu “kvadrātam”. Turklāt tieši viņu lēmums būs tas, kas tiešā veidā ietekmēs to, kāds būs visas Latvijas nākošā gada valsts budžets. Nav nekāds noslēpums, kurš ir visvairāk ieinteresēts, lai Latvijas budžetā rastos 600 miljonu iztrūkums vietējām vajadzībām vai atbalsta sniegšanai Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas agresiju. Līdzekļi tiešām nav mazi – tas ir vairāk nekā 330 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja. Šīs naudas liktenis šobrīd ir nodots minēto trīs tiesnešu rokās.