Iesaki rakstu:
10. Saeimas vēlēšanās caurkritusī Skaidrīte Pilāte nav vienīgais zaļo zemnieku cilvēks, kuram amats atrasts Zemkopības ministrijas kapitālsabiedrībā Lauku attīstības fonds. Tā valdē iecelta arī izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) biroja vadītāja Inese Matvejeva. Ja pirmajai tas ir vienīgais iztikas avots, ko sarūpējusi partija, tad Matvejevai kā vērtīgam kadram Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sarūpējusi pavisam trīs amatus, kopumā mēnesī ļaujot nopelnīt pieklājīgu summu.
Pilāte Pietiek piektdien apgalvoja, ka jaunajā amatā Lauku attīstības fondā ir ļoti noslogota un valdes locekļa amatu pilda piecas dienas nedēļā pilnu darba dienu. Tikmēr izglītības ministrs Broks par savas biroja vadītājas Matvejevas noslogotību apgalvo, ka viņa pilnu darba laiku atrodas IZM. Līdz ar Matvejeva nevar pilnu darba laiku strādāt arī Lauku attīstības fonda valdē kā to dara kolēģe Pilāte.
„Viņa, manuprāt, jau tādā pašā komplektā strādāja jau tad, kad bija biroja vadītāja Tatjanai Koķei. Savus dienesta pienākumus viņa pilda korekti, darba vietā viņa atrodas – nezinu, vai arī šobrīd, jo šobrīd es esmu Ministru kabinetā... Man iebildumu pret viņas darba kvalitāti nav. Es domāju, ka viņa ir pietiekami spējīgs cilvēks, lai varētu savienot amatus, viņa pat, manuprāt, jau vairākus gadus to savieno,” par savas biroja vadītājas Matvejevas iespējām savienot trīs amatus uzreiz izteicās izglītības ministrs.
Matvejeva IZM kā ministra biroja vadītāja janvārī atalgojumā saņēmusi 716,94 latus, otrus 700 latus viņa saņem kā Latvijas Garantiju aģentūras valdes locekle, bet vēl 416,52 latus Matvejeva janvārī nopelnījusi par darbu Lauku attīstības fonda valdē.
ZZS cilvēks ir arī Lauku attīstības fonda valdes priekšsēdētāja Zigrīda Elksnīte. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāzes redzams, ka Elksnīte divas reizes ziedojusi ZZS dalīborganizācijai Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība. 2003. gadā tie bijuši simboliski trīs lati, bet 2006. gadā - 500 latu.
Pietiek jau rakstīja, ka pērnā gada decembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sagādājis amatu 9. Saeimas deputātei kolēģei no ZZS Skaidrītei Pilātei, kura vēlēšanās oktobrī neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu parlamentā. Kopš pērnā gada decembra viņa iecelta valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds valdē. Pilātes alga ir 760 lati, ko bijusī deputāte raksturo ar vārdiem „ļoti pieticīga”. Zemkopības ministrija šajā fondā ir valsts kapitāla daļu turētāja. Pilāte Pietiek neslēpa, ka amatam viņu personiski uzrunājis ministrs Dūklavs.
„Dūklava kungs uzrunāja, jā, jo es septiņus gadus strādāju banku sistēmā, vadīju GE Money Bank Balvu filiāli, un Lauku attīstības fonds jau ir tāda maza banku sistēma,” Pietiek skaidroja Pilāte. Lauku attīstības fonds ir Zemkopības ministrijas padotībā esošs lauksaimnieku un lauku uzņēmēju atbalsta instruments. Tas nodarbojas ar kredītgarantiju izsniegšanu zemnieku saimniecībām nepietiekama kredītnodrošinājuma gadījumā. Pilāte Pietiek uzsvēra, ka jaunajā darbā esot ļoti noslogota, strādājot pilnu darba dienu. Lauku attīstības fonda mājaslapā pieejamā informācija rāda, ka janvārī Pilāte saņēmusi 760,86 latu atalgojumu. „Jā, ļoti pieticīga,” par savu algu Pietiek izteicās Pilāte.
Arī iepriekšējā parlamenta sasaukumā Pilāte neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu mandātu. 9. Saeimas deputāta mandātu ieguva tikai 2009. gada jūlijā, kad deputāta mandātu pēc pašvaldību vēlēšanām nolika Krāslavas novada domē ievēlētais Gunārs Upenieks (ZZS).
Līdz tam nemanītā deputāte Pilāte ziņās un laikrakstu slejās pēkšņi nokļuva 9. Saeimas beigās, kad kopā ar kolēģi no ZZS frakcijas Baibu Rivžu negaidīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniedza grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kuru pieņemšana varēja radīt vairāku desmitu miljonu latu kaitējumu valsts budžetam un draudēja ar ilgstošas tiesvedības risku. Grozījumi bija labvēlīgi vairākiem simtiem privatizētāju, arī ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli saistītajiem uzņēmumiem, kuri 2008. gadā privatizēja zemesgabalus Andrejsalā.
Pēc mediju un opozīcijas saceltā trokšņa Pilāte un Rivža tikpat negaidīti no rīta pirms Saeimas plenārsēdes šos priekšlikumus atsauca. „Viņas vienkārši nesaprata, ko iesniegušas – tik triviāli,” tobrīd to skaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Saeimas kuluāros neoficiāli izskanēja, ka abas deputātes tiešām nav sapratušas, kādus priekšlikumus iesniedz, un pavisam noteikti nav tos izstrādājušas, bet bijušas tikai „pastnieces”. To, ka nav pašu iesniegto priekšlikumu autores, toreiz neslēpa ne Rivža, ne Pilāte – tie viņu rokās nākuši caur ZZS frakcijas konsultantiem. Neoficiāli izskanēja versija, ka šo likuma grozījumu virzīšana un atbalstīšana varētu būt daļa no vienošanās, ko ZZS bija gatavi maksāt kā pateicību par Tautas partijas deputātu, iespējams, pirms tam sniegto atbalstu, nenobalsojot par Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.