Iesaki rakstu:

Pēdējo nedēļu laikā medijos parādās arvien vairāk dažādu materiālu par it kā nelaimīgajiem kredītņēmējiem, kurus banka izlikusi no mājokļa vai vienpusēji paaugstinājusi kredīta procentu likmes. Esmu sagatavojis skaidrojumu par šiem apmelojumiem, lai turpmāk šādu ziņu plašsaziņas līdzekļos būtu pēc iespējas mazāk, lai sabiedrība izturētos pret bankām ar sapratni un toleranci.

Vispirms, banka nekad nevienu no mājokļa nav izlikusi, jo tā nemaz to nevar izdarīt. Ar likumu bankai nav uzliktas šādas tiesības kādu izlikt no dzīvesvietas. Jā, atsevišķos gadījumos no mājokļa tiek izlikti cilvēki, bet to dara tiesu izpildītāji, kas pieaicina pārvākšanās servisa kompānijas vai krāvējus. Un tas viss notiek saskaņā ar spēkā stājušos tiesas lēmumu. 

Līdz ar to, ja izlikšanas laikā ir tikušas aizskartas tiesības vai pazudusi kāda daļa no īpašuma, parādniekam jāvēršas ar prasību tiesā pret attiecīgo tiesu izpildītāju, kurš nodrošinājis izvākšanās procesu. Arī, ja nav norādīta adrese, kur nogādāt mantas un tās aizvestas uz kādu noliktavu, ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja, protams, rēķinoties, ka mantu uzglabāšana noliktavā nevar būt par brīvu un, ja vēlaties tās atpakaļ, būs jāapmaksā rēķins.

Arī, ja bankas klients ir saņēmis informāciju vēstules, e-pasta vai SMS formātā, ka, sākot ar nākamo mēnesi ir palielināta kredīta vai līzinga procentu likme, ir jāsaprot, ka banka to gluži vienkārši nevar izdarīt vienpusējā kārtā, pat ja to vēlētos.

Civillikuma 1588. pants nosaka, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka tā to neizpilda. Tas nozīmē, ka visdrīzāk iespēja bankai palielināt kredīta vai līzinga procentu likmes bija ielikta jau līgumā, kuru bankas klienti kā parasti līdz galam neizlasa un pēc tam brīnās.

Pamatā bankas groza kredīta un līzinga procentu likmes, ja ir radušās šaubas par klienta maksātspēju (aizkavējušies ikmēneša maksājumi, reģistros pieejama informācija par samazinātiem ieņēmumiem utt.) vai arī pats bankas klients internetā (sociālos tīklos, blogos utt.) vai nepastarpināti bankas pārstāvim ir izteicis kritiku, apmelojumus vai izrādījis naidpilnu attieksmi pret banku. Šajos gadījumos bankas var realizēt savas tiesības un mainīt kredīta vai līzinga procentu likmes.

Noslēgumā gribētu izteikt aicinājumu banku klientiem nevērsties pie masu informācijas līdzekļiem ar bankas apmelojošu informāciju, bet griezties pa tiešo bankā, ja kaut kas neapmierina. Arī, ja internetā paudīsiet viedokli anonīmi, tik un tā pastāv iespēja noskaidrot bankas klienta identitāti.

Atcerēsimies, ka bankas un finanšu infrastruktūra kopumā ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks un asinsrite, bankas ir vajadzīgas Latvijas tautsaimniecības attīstībai un izaugsmei, īpaši šobrīd, kad gatavojamies ieviest eiro.

Red.piez. Šī ir pēdējā laikā šur tur manāmas ne pārāk veiksmīgas PR kampaņas sastāvdaļa, - taču kā skaidrojums šis raksts ir pietiekami interesants, lai to publicētu.