Iesaki rakstu:

Pēc vairāku dienu centieniem un virknes uzdotu jautājumu Pietiek tā arī neizdevās no valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) saņemt atbildes uz jautājumu, kāds būs bijušā SAB šefa Laiņa Kamaldiņa atalgojums īpaši viņam no jauna izveidotajā amatā LDz. Valstij piederošā uzņēmuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Antra Birzule informāciju par Kamaldiņa atalgojumu atteicās sniegt, aizbildinoties ar to, ka Kamaldiņš jaunajā amatā „nav valsts amatpersona, līdz ar to informācija par darba līguma noteikumiem nav publiski pieejama informācija”.

Skopas bija arī LDz preses pārstāves uzņēmuma vārdā sniegtās atbildes uz Pietiek jautājumiem, kāpēc Kamaldiņš izraudzīts par LDz Drošības direkcijas vadītāju un kāpēc Kamaldiņa iekārtošanai LDz speciāli veidots jauns amats.

No Birzules atbildēm izrietēja, ka Kamaldiņa amatam LDz izveidota jauna struktūra - Drošības direkcija, kas esot vajadzīga „sakarā ar dzelzceļa satiksmes drošības jautājumu pieaugošo aktualitāti”. Savukārt darbs LDz bijušajam SAB šefam un ZZS „krusttēvam” Ventspils mēram Aivaram Lembergam pietuvinātajam Kamaldiņam piedāvāts, jo „Kamaldiņa kungu vadīt valsts a/s Latvijas dzelzceļš Drošības direkciju uzaicināja uzņēmuma Prezidentu padome, ņemot vērā viņa pieredzi drošības jautājumos un sakarā ar to, ka šobrīd L.Kamaldiņš bija atvērts darba piedāvājumiem”.

Līdz trešdienas vakaram Pietiek neizdevās saņemt LDz atbildes uz jautājumiem, kas ir „Prezidentu padome” un kā tieši tā uzrunājusi Kamaldiņu.

Atbildot uz lūgumu atklāt Kamaldiņa atalgojumu, jo LDz ir valstij 100% piederoša akciju sabiedrība, Birzule norādīja: „Vēršam uzmanību, ka L.Kamaldiņš nav valsts amatpersona, līdz ar to informācija par darba līguma noteikumiem nav publiski pieejama. Darba līgums ir divpusējs līgums starp darba devēju un darba ņēmēju, un saskaņā ar Komerclikuma 19.panta noteikumiem valsts a/s Latvijas dzelzceļš informācijai un dokumentiem, kas skar darbinieku atalgojumu, ir piešķīrusi komercnoslēpuma statusu.”

Pietiek jau rakstīja, ka Kamaldiņam, pēc a/s Latvijas kuģniecība drošības dienesta vadītāja amata zaudēšanas tiek gatavota silta vietiņa satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) pārraudzībā esošajā LDz, un uzņēmums šo informāciju apstiprināja. Kamaldiņš, kurš tiek dēvēts par Lemberga neformālo drošības struktūru vadītāju, amatu LK zaudēja pēc tam, kad Kuģniecība decembra beigās izslīdēja no Lemberga kontroles.

Kamaldiņš dēvēts par vienu no zinošākajiem ar Lembergu saistītajiem „drošības dienestu profesionāļiem”. Ar Lembergu saistītajās aprindās Kamaldiņš tiek raksturots kā „ļoti labi informēta” persona, kas atrodas ļoti tuvu Lembergam. Bijušo SAB priekšnieku, kurš pēc darba SAB tika iekārtots Lemberga kontrolētās LK drošības dienestā, dēvē par Lemberga drošībnieku, kurš, izmantojot savus sakarus, iespējams, dažam izlīdzējis arī privāto kolekciju papildināšanā ar noklausīšanās iekārtām.

Runas par ļoti tuvo saikni ar Lembergu Kamaldiņš dēvējis par „galīgiem murgiem, baumām, nomelnošanas kampaņu, meliem, nav neviena fakta”. Ar šādām frāzēm bijušais SAB šefs atspēkojis pret sevi vai paša izveidoto SAB vērstās aizdomas par noziegumu piesegšanu. Šo smago aizdomu kontā ir bijušas arī bažas par deviņdesmito gadu beigu lielākajā korupcijas skandāla - Latvenergo trīs miljonu lietas - piesegšanu un naudas saņemšanu no Lihtenšteinā reģistrētas ārzonas savā kredītkartē.

2007.gada sākumā, kad ekspremjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) darbības laikā Saeimā tika virzīti asi kritizētie grozījumi drošības iestāžu likumos, Kamaldiņš parādījās publiskajā apritē kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) konsultants. Tomēr šo amatu viņš neieguva.

Tagad ar Kamaldiņa rokrakstu tiek saistītas KNAB šefa Normunda Vilnīša ieceres par KNAB reformu un citas Vilnīša aktivitātes, arī daudzie iesniegumi prokuratūrai, iebilstot premjera rezolūcijām par KNAB reformas apturēšanu.

Vilnītis nav noliedzis, ka pazīst Kamaldiņu, taču noraidījis, ka no bijušā SAB šefa un ar Lemberga ietekmi saistītā Kamaldiņa saņēmis vērtīgus padomus.