Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī Ventspils mēra advokāte Vineta Čukste jau 24.jūlija vakarā informēja, ka Anglijas tiesa nolēmusi piedzīt no prasītājiem par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka nekas tāds tiesā vēl nemaz nav ticis izlemts. Turklāt Lembergam, visticamākais, arī 31.jūlijā, kad Anglijas tiesā paredzēta nākamā tiesas sēde, neizdosies tikt vaļā ne no tiesvedības, ne tiesas izdotā viņam piederošo aktīvu aresta starptautiskā ordera.

Jau rakstīts, ka pretēji Lemberga cerībām Anglijas tiesa (Lielbritānijas Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa) 24.jūlijā vēl neizlēma ne par tiesvedības pret Ventspils mēru izbeigšanu, ne par tiesas pērn aprīlī izdotā starptautiskā Lemberga īpašumu aresta ordera atcelšanu.

Tiesvedībā prasītājs ir Latvijas Kuģniecības (LK) meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem. Tiek uzskatīts, ka visticamākais, Lemberga vadībā no LK meitassabiedrībām, slēdzot kuģu frakts līgumus, izzagti miljoni. Pret Lembergu lietā vērsta prasība par līdz 135 miljonu dolāru piedziņu.

Anglijas tiesai balstoties uz precedentu citā lietā, Lembergam bija izdevies panākt, ka 12.jūlijā Anglijas tiesa pieņēma lēmumu, ka Lemberga tiesāšana šajā lietā nav Anglijas jurisdikcijā. Lai arī Ventspils mērs medijos plaši izziņoja šo faktu, viņa prieki izrādījās pāragri: LK meitasfirmas Lembergam izdevīgo lēmumu apstrīd un tiesai iesniegušas lūgumu ļaut celt apelācijas sūdzību.

Tikmēr, kā liecina vairāku ar šo tiesvedību saistītu avotu sniegtā informācija, Anglijas tiesa 24.jūlijā tikai sākusi lietā iesaistīto pušu uzklausīšanu par Lemberga aizstāvju prasīto tiesvedības izdevumu piedzīšanu. Izredzes, ka tiesa izlems par labu Lembergam un no prasītāja – vairākām LK meitasfirmām – tiks piedzīti vairākus simtus tūkstošus britu mārciņu lielie tiesvedības izdevumi, pagaidām vēl esot visai neskaidras. Līdz ar to esot ļoti iespējams, ka Lemberga un viņa advokātes 24.jūlijā paustie izteikumi, ka tiesa izlēmusi par labu Ventspils mēram no LK piedzīt tiesāšanās izdevumus, atkal varot izrādīties pāragri. Kā jau minēts, arī Čukste atzinusi, ka konkrēta piedzenamā summa vēl nav nosaucama.

Turklāt Lemberga izredzes par 135 miljonu lietas drīzu izbeigšanos piektdien krietni sašķobījis cits augstākas Lielbritānijas tiesas lēmums lietā, uz kuras precedenta pamata tiesa iepriekš izlēma, ka Lemberga tiesāšana šajā lietā nav Anglijas tiesas jurisdikcijā. Proti, Anglijas Augstākā tiesa pieņēmusi izskatīšanai kasācijas sūdzību lietā VTB pret Nutritek, kurā tiek skatīts no juridiskā viedokļa identisks jautājums par Anglijas tiesas jurisdikcijas esamību pār ārvalsts pilsoni.

Kā norāda avoti, tas faktiski nozīmē, ka arī LK meitasfirmu tiesai izteiktais lūgums iesniegt apelācijas sūdzību par Lembergam izdevīgo jurisdikcijas jautājumu tiks apmierināts. Līdz ar to varot prognozēt, ka pagaidām Lembergs no lietas ne vienā aspektā laukā netikšot un arī mantas arests saglabāšoties.

LK ir koncerna Vitol kontrolē, Lemberga cilvēkus no uzņēmuma Vitol „izsvieda” 2010.gada beigās.

Līdztekus 135 miljonu dolāru tiesvedībai Anglijas tiesā pret Lembergu un vēl virkni ar viņu saistītu personu jaunu prasību cēlusi cita LK meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar). Šajā lietā tiesvedība saistīta ar vairāk nekā 5 miljonu dolāru izkrāpšanu no Kuģniecības meitasfirmas Latmar, slēdzot viltus konsultāciju līgumus.

LK privatizācija tika īstenota 2002.gadā, un tā tikusi pielīdzināta klasiskai valsts nozagšanai. Par to liecinājuši Ģenerālprokuratūras tiesai nodotie krimināllietas materiāli, kuri publiskoti grāmatā Kā nozagt miljardu un kuru fragmentus publiskojis arī Pietiek.

Ar Lembergu saistītās krimināllietas materiāli atklājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un ekspremjers, likvidētās Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kuri šo „darījumu” toreiz „organizēja” kopā ar vairākiem citiem pietuvinātiem uzņēmējiem. No krimināllietas materiāliem arī izriet, ka par LK privatizāciju varētu būt maksāts trīs tolaik valdību veidojošajām partijām - Tautas partijai, Latvijas ceļam un TB/LNNK.

Novērtē šo rakstu:

0
0