Iesaki rakstu:

Pagājušā gada 1. decembrī portāls Pietiek publicēja manu atklāto vēstuli Valsts Prezidentam Egilam Levitam par šogad 1. maijā gaidāmo Pilsoņu Kongresa 30. gadadienu. Šī gada 9. janvārī saņēmu viņa kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa elektroniski parakstītu atbildi. Nosūtu šo atbildi publicēšanai līdz ar manu atbildes vēstuli un fotogrāfiju, kurā redzama Interfrontes demonstrācija Rīgā, kur okupācijas armijas virsnieki tur plakātu ar uzrakstu "Nost "Pilsoņu komitejas"! Aizsargāsim Padomju varu!".

Par atbildes sniegšanu

Valsts prezidenta kancelejā 2019.gada 28.novembrī ir saņemts Zigurda Strīķa iesniegums, kas adresēts Valsts prezidentam Egilam Levitam. Iesniegumā Valsts prezidents tiek lūgts ierosināt Ministru kabinetam no valsts budžeta līdzekļiem ārkārtas gadījumiem piešķirt finansējumu Pilsoņu Kongresa trīsdesmitās gadadienas valsts mēroga atceres pasākumu programmai, kā arī Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties izstrādāt pasākumu programmu Pilsoņu Kongresa trīsdesmitās gadadienas atcerei. Tāpat iesniegumā ierosināts izveidot plašāku programmu Pilsoņu Kongresa vēstures izpētei un 1.maiju noteikt kā Pilsoņu Kongresa sasaukšanas dienu.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka demokrātiskā valstī ikvienam ir iespēja iesaistīties vēstures izpētē un sabiedrības vēsturiskās atmiņas pilnveidošanā. Valsts prezidents Egils Levits augstu novērtē katru pilsonisku iniciatīvu, arī nodibinājuma “Pilsoņu Kongresa Fonds” iniciatīvas, kas veicina Latvijas vēstures izpēti un rada sabiedrībai iespēju iegūt jaunas zināšanas par pagātnes notikumiem.

Pateicamies Jums un Jūsu domubiedriem par pilsonisko iniciatīvu un līdz šim paveikto Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu apzināšanā un saglabāšanā sabiedrības vēsturiskajā atmiņā, kā arī tā laika norišu dokumentēšanā un izvērtēšanā.

Informējam Jūs, ka Valsts prezidents Egils Levits ir īpaši akcentējis vēsturnieku pētījumu nozīmīgumu Latvijas valstij un sabiedrībai. Valsts prezidents ir rosinājis pievērst lielāku uzmanību nacionālās pretošanās kustības abām totalitārajām okupācijas varām un Latvijas neatkarības atgūšanas procesu izpētei un profesionālai vēsturiskai analīzei. Būtiski, lai zināšanas par šiem notikumiem bagātinātu sabiedrības vēsturisko atmiņu un stiprinātu Latvijas valstiskuma konstitucionālos pamatus.

Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu izpēte notikusi fragmentāri, un to lielā mērā ir sekmējis šajos procesos iesaistīto personu entuziasms un pienākuma apziņa par nepieciešamību saglabāt zināšanas nākamajām paaudzēm. Svarīgi, lai tuvākajos gados šo procesu izpētei un profesionālai analīzei tiktu veltīta arvien lielāka vēsturnieku uzmanība.

Šajā izpētē būtu aptveramas un pienācīgi novērtējamas visas Latvijas neatkarības atgūšanas procesu izpausmes, arī Pilsoņu Kongresa centieni un praktiskā darbība. Tāpat būtu meklējami ilgtspējīgi risinājumi, kādā veidā valsts varētu atbalstīt un sekmēt vēsturnieku pētījumus un pētījumu rezultātu pieejamību sabiedrībai.

Valsts prezidenta Egila Levita uzdevumā informējam Jūs, ka viņš jau ir paudis savu vērtējumu par Pilsoņu kongresa ievērojamo lomu Latvijas neatkarības atgūšanā (sk. videouzrunu svinīgajā sanāksmē par godu Pilsoņu Kongresa pirmās sesijas 25. gadskārtai 2015. gada 1. maijā).

Cieņā Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa delegātam, Latvijas Republikas Valsts prezidentam god. Egilam Levitam

Atklāta vēstule par Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas pasākumiem

Pateicos par Jūsu kancelejas vadītāja atbildē uz manu 2019. gada 27. novembra vēstulē par tuvojošos Pilsoņu Kongresa 30. gadadienu sniegto atzinību Pilsoņu Kongresa darbībai. Tomēr jāpiemin kāda neprecizitāte, kura ieviesusies atbildē – neesmu “lūdzis” bet gan esmu aicinājis ierosināt valsts mēroga programmas izveidi šīs Latvijai nozīmīgās gadadienas atceres pasākumiem un valsts finansējuma pie;sķiršanu tās īstenošanai, tālākā perspektīvā veicot Pilsoņu Kongresa vēstures izpēti un iemūžināšanu. Latvijas Republikas valsts budžetu veido galvenokārt 18. novembra Latvijas Republikas pilsoņu un to pēcnācēju nodokļu maksājumi, tādēļ pilnīgi pamatoti ir aicināt budžeta līdzekļus izlietot to vajadzībām – šajā gadījumā, patiesībai atbilstošam Latvijas Trešās atmodas vēstures atainojumam sabiedrības apziņā.

Paldies par Jūsu videouzrunā Pilsoņu Kongresa 25. gadskārtas svinīgajā sanāksmē pausto Pilsoņu Kongresa lomas Latvijas neatkarības atgūšanā pozitīvo vērtējumu un citur izteikto atzinumu, ka būtu meklējami ilgtspējīgi risinājumi, kādā veidā valsts varētu atbalstīt un sekmēt vēsturnieku pētījumus par Latvijas neatkarības atgūšanas procesiem, šo procesu profesionālu vēsturisko analīzi un pētījumu rezultātu pieejamību sabiedrībai, ietverot arī Pilsoņu Kongresa centienus un praktisko darbību.

Nodibinājums “Pilsoņu Kongresa fonds” ir centies iemūžināt Pilsoņu Kongresa vēsturi, tomēr mūsu iespējas ir diezgan ierobežotas. Pašlaik “Pilsoņu Kongresa fonds” nevar sarīkot Pilsoņu Kongresa 30. gadadienai veltītu svinīgu sanāksmi šā gada 1. maijā, jo esam nodarbināti katrs savā algotajā darbā un mūsu rīcībā ir tikai brīvdienas un īsas vakara stundas. Mūsu rīcībā ir tikai nelieli ziedojumi un personīgie finanšu līdzekļi.

Pilnīgi pamatoti būtu šo darbu uzņemties Kultūras ministrijai un Izglītības ministrijai, līdzīgi kā tas notiek, rīkojot Latvijas Tautas frontes, Baltijas ceļa un 1991.gada janvāra barikādēm veltītos piemiņas pasākumus, šim mērķim izmantojot valsts piešķirtu finansējumu un administratīvos resursus. Rīkojot valstiska mēroga, nevis tikai “Pilsoņu Kongresa fonda” organizētus Pilsoņu Kongresam veltītus 30. gadadienas atceres pasākumus, tiks apliecināts, ka mūsdienu Latvijas valstij Pilsoņu Kongresa ieguldījums Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā ir nozīmīgs.

2019. gada 27. novembrī Jums rakstītajā vēstulē aicināju Jūs ierosināt:

- Ministru kabinetam no valsts budžeta līdzekļiem ārkārtas gadījumiem piešķirt finansējumu Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas valsts mēroga atceres pasākumu programmai;

- Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties uzsākt izstrādāt pasākumu programmu Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas valsts mēroga atcerei un uzsākt sagatavošanos tās izpildei;

- tālākā perspektīvā izveidot plašāku programmu Pilsoņu Kongresa vēstures izpētei, apkopot un izdot šos pētījumus, uzņemt PK vēsturei veltītas dokumentālās filmas, iekļaut PK vēsturi kā sadaļu skolu vēstures mācību programmās, PK darbību atspoguļot Latvijas Radio un Latvijas televīzijas raidījumos un rīkot arī citus PK veltītus pasākumus.

- likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteikt par svētku dienu 1. maiju ne tikai kā Darba svētkus un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, bet arī kā Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa sasaukšanas dienu.

Aicinu Jūs vēlreiz rūpīgi iepazīties ar šiem ierosinājumiem un uz ikvienu no tiem sniegt detalizētu argumentētu atbildi – kura valsts institūcija un kurā valsts budžeta sadaļā atvēlētos līdzekļus izmantos, lai tos īstenotu. Kādi būs pasākumu rīkošanas termiņi un kuras valsts amatpersonas par tiem būs atbildīgas?

Līdz 1. maijam atlikuši tikai nepilni četri mēneši – ļoti īss laiks, lai paspētu sarīkot Pilsoņu Kongresa 30. gadadienai veltītos pasākumus. Tieši šobrīd ir svarīgi, lai Jūsu kā 1990. gadā ievēlētā Pilsoņu Kongresa delegāta un Valsts prezidenta nostāja būtu aktīva, nevis tikai vērojoša, konstatējoša un nogaidoša. Ceru uz Jūsu ātru atbildi un nekavējošu rīcību Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas pasākumu organizēšanā.

Ar cieņu Nodibinājuma “Pilsoņu Kongresa fonds” valdes loceklis Zigurds Strīķis