Iesaki rakstu:

Savai aizstāvībai aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos starptautiskajā lidostāRīga no amata atstādinātie Raimonds Lazdiņš (attēlā) un vēl divi lidostas Drošības departamenta darbinieki Ints Rubezis un Andrejs Savko nolīguši bijušos Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurorus Āri Boču un Ivaru Krauzi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

Bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Āris Bočs nolīgts pārstāvēt skandalozā drošībnieka Raimonda Lazdiņa intereses, bet eksprokurors Ivars Krauze pārstāv Intu Rubezi un Andreju Savko. Abi eksprokurori savu prakses vietu norādījuši vienā adresē - Vecrīgā, Krāmu ielā. Abi darbu prokuratūrā pameta un advokāta praksi sāka 2010. gada sākumā. Krauze bija zināms kā bijušā muitnieka Vladimira Vaškeviča lietas prokurors.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bijušajiem lidostas Drošības departamenta darbiniekiem tuvākajā laikā var tikt izvirzīta apsūdzība kriminālprocesa ietvaros par 15 konstatētiem gadījumiem, kad, pārkāpjot Latvijas Republikas likumdošanu, veikta nesankcionēta telefona sarunu noklausīšanās lidostas Rīga teritorijā. Tā skārusi gan lidostas darbiniekus, gan tās teritorijā darbojošos uzņēmējus. Vienlaikus ar Lazdiņu no darba lidostas Drošības departamentā atstādināti arī Rubezis un Savko, bet vēl aizvien nav skaidrs, vai apsūdzības skars arī pašu Lazdiņu.

Par to, ka Lazdiņam ir ietekmīgi patroni tiesībsargājošajās iestādēs, liecina Pietiek jau publiskotie fakti par Drošības policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nereaģēšanu uz iesniegumiem, kuros minēta detalizēta informācija par Lazdiņa iespējamām koruptīvām darbībām lidostā Rīgā, kā arī sava dienesta stāvokļa izmantošanu, lai, iespējams, pludinātu ar valsts drošību saistītu informāciju biznesmeņiem, kas saistīti ar Krievijas specdienestiem. Pietiek nesen publiskoja šo iesniegumu.

Tas atklāja, ka par starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa iespējamām koruptīvām un ar valsts drošības apdraudējumu saistītām darbībām premjers, Satiksmes ministrijas vadība, KNAB, Drošības policija un Ģenerālprokuratūra tikuši informēti jau 2013. gada sākumā. Tomēr Lazdiņa krēsls lidostas Drošības dienesta vadībā nesašūpojās līdz pat decembrim, kad lidostas valde publiskoja informāciju par, iespējams, nesankcionētu noklausīšanos lidostā, uz ko Drošības policija tomēr reaģēja ar izmeklēšanu.

Iesniegums, ko publicēja Pietiek, atklāja, ka jau 11 mēnešus pirms noklausīšanās skandāla amatpersonas un tiesībsargājošās iestādes tikušas informētas par aizdomām, ka “Lazdiņš ir izveidojis savu drošības dienestu, kuru plaši izmanto dažādas informācijas iegūšanai par atsevišķiem uzņēmējiem, privātpersonām un tikai daļēji izmanto lidostas drošības nodrošināšanai”, un šim nolūkam tiek izmantota piekļuve datubāzēm, ko Lazdiņa vadītais Drošības departaments ieguvis ar Drošības policijas svētību.

Tāpat iesniegumā paustas aizdomas, ka Lazdiņš satuvinājies ar uzņēmēju Igoru Mališkovu, kuram lidostā ir bizness, un caur viņu tiek nopludināta informācija Krievijas specdienestiem.

Pietiek ir uzdevis jautājumus KNAB un Drošības policijai, vai un kāda izmeklēšana ir veikta pēc janvārī saņemtā iesnieguma, - abas iestādes uz tiem solījušās atbildēt tuvākajā laikā. Neoficiāla informācija no avotiem Satiksmes ministrijā liecina, ka tiesībsargājošās iestādes vairāk nodarbojušās ar pārbaudi par iesnieguma autentiskumu, nevis izvērtējušas tajā paustās aizdomas, - tas tiek saistīts ar Lazdiņa sakariem un prasmi “sakārtot lietas”.