Iesaki rakstu:

Politikas kuluāros izskan spekulācijas, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) šķelšanās rezultātā jau tā papluinītā valdības koalīcija var piedzīvot jaunus satricinājumus līdz otrdienai, kad tiek prognozēts uzticības balsojums Saeimā jaunajai Valda Dombrovska valdībai. Tas varot novest pie ZRP iedalīto ministru portfeļu skaita samazināšanas vai pat ZRP aizstāšanas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). 

Satricinājumus var nest mēģinājums rosināt atsevišķu ZRP izvirzīto ministru kandidātu nomaiņu, tam izmantojot Valsts prezidenta Andra Bērziņa pieprasītos drošības un tiesībsargājošo iestāžu atzinumus par ministru kandidātiem. Izskan arī aizdomas, ka ZRP ministru kandidātu diskvalificēšanai piesaistīti sabiedrisko attiecību speciālisti, kas saistīti ar Vienotību un ekonomiskajiem grupējumiem, kuru intereses saskatāmas aiz ZRP sašķelšanas. Tā dēvētā „melnā PR” kampaņa tiekot veidota pret ZRP virzīto iekšlietu ministra kandidātu Rihardu Kozlovski un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidātu Edmundu Sprūdžu.

Premjeram tuvu stāvoši avoti gan apgalvo, ka Dombrovskis nav ieinteresēts ministru kandidātu nomaiņā dienu vai divas pirms valdības gaidāmā uzticības balsojuma Saeimā. Dombrovskis esot apmierināts ar grūto koalīcijas sarunu iznākumu un nevēloties izaicināt likteni ar pēdējā brīža pārkārtojumiem valdībā. Zināms, ka vēl dažas stundas pirms Valsts prezidenta lēmuma uzticēt valdības sastādīšanu Dombrovskim pastāvēja bažas, ka tagadējais premjers šo nomināciju nesaņems un varētu tikt aicināts kāds bezpartejiskais premjera amata kandidāts, kuram pietiktu autoritātes un politiskās drosmes veidot valdību ar visu Saeimā pārstāvēto partiju, tostarp Saskaņas centra, deleģētiem ministriem.

Tomēr tas, ka gandarīts ir Dombrovskis, nenozīmē, ka visi varas centri Vienotībā jūtas apmierināti ar pašreizējo ministru portfeļu sadalījumu. Vismaz divās no šīm trim ministrijām – Iekšlietu ministrijas (IeM), Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) – ietekmīgi Vienotības spēlētāji vēlētos redzēt savus cilvēkus. Viens no apliecinājumiem tam bija Vienotības ietekmē esošā ZRP šķeltnieka Klāva Olšteina mēģinājums EM vadībā virzīt Jaunā laika ziedotāju, Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Olšteins arī īsi pirms aiziešanas no ZRP sev bija prasījis iekšlietu ministra amatu. Prasību iekšlietu ministra amatā nomainīt Kozlovski vairākiem ZRP kodola cilvēkiem prasījis apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs. Oficiāli šie ZRP valdes locekļi par to runāt pagaidām atsakās, tomēr no neoficiāliem skaidrojumiem izriet, ka Tenbergs kā ietekmes sviru izmanto kontroli pār ZRP šķeltnieku sešinieku. Pietiek jau rakstīja, ka Tenbergs palīdzējis Olšteinam priekšvēlēšanu kampaņā.

Lai gan kopš brīža, kad tika panākta vienošanās par šo valdības koalīcijas modeli, ir notikušas būtiskas izmaiņas un ZRP ietekme ir sarukusi, par 6 deputātiem samazinoties tās Saeimas frakcijai, partijai pienākošos ministru skaits nav samazinājies. ZRP jaunajā valdībā vēl aizvien deleģē piecus ministrus – Robertu Ķīli uz Izglītības un zinātnes ministriju (IzM), Rihardu Kozlovski uz IeM, Edmundu Sprūdžu uz VARAM, Danielu Pavļutu uz Ekonomikas ministriju (EM) un Edgaru Rinkēviču uz Ārlietu ministriju (ĀM).

ZRP pašlaik Saeimā ir vairs tikai 16 balsis, nevis 22, kā bija amatu sadales brīdī. Piemēram, Nacionālajai apvienībai, kurai Saeimā ir tikai nedaudz mazāk – 14 deputātu, valdībā iedalīti tikai divi ministru portfeļi – tieslietas Gaidim Bērziņam un kultūra Žanetai Jaunzemei-Grendei.

Jau pašlaik daudzi Vienotības politiķi neoficiāli pauž, ka labāk strādātu valdībā kopā ar ZZS, kas esot prognozējams spēks un turklāt palīdzējis Dombrovskim divās pēdējās valdībās pieņemt arī nepopulārus lēmumus, kas stabilizēja valsts finansiālo situāciju, nevis kopā ar Zatlera partiju. Pēdējais mēnesis pēc vēlēšanām parāda, ka Vienotībai daudz grūtāk sarunāties un vienoties par kaut ko ar ZRP, nekā tas bija, strādājot valdībā divatā ar ZZS. Neoficiāli no Vienotības politiķiem izskan, ka sabiedrība jāpieradina pie domas, ka zaļie zemnieki ir stabilāks valdības partneris, tāpat ar šo domu jāaprod arī partijas iekšienē.

Attiecības starp Vienotību un ZRP dažiem likušas atcerēties to nospriegojumu, kāds bija starp Einara Repšes Jauno laiku un Andra Šķēles Tautas partiju, kad Repše tikko ienāca politikā un abi politiskie spēki mokošās sarunās secināja, ka nespēs izveidot kopīgu valdību. Avoti Vienotībā gan saka – tas, kas notika starp Repšes Jauno laiku un Šķēles Tautas partiju, bija „šķiru cīņa” ar pretrunām ideoloģijā, principos un mērķos, kamēr to, kas vērojams starp Vienotību un Zatlera partiju, jādēvē par „brāļu karu”, kas reiz beigsies ar kopīgu darbu.