Iesaki rakstu:

Ar interesi izlasīju Pietiek publicēto romāna „Vara” fragmentu par „Jutas Sviķes” biogrāfijas mīklām, kuru dēļ viņa, ļoti iespējams, ir viegls objekts ārvalstu specdienestiem. Gribētu šai sakarā norādīt uz kādu interesantu faktu, kas atrodams 1994. gadā izdotajā visnotaļ nopietnajā grāmatā „Latvijas Universitāte 75”.

Tātad – 2011. gadā „Neatkarīgā Rīta Avīze” publicēja šādu Latvijas Universitātes oficiālo skaidrojumu par to, kā tad īsti saucies cilvēks, kas šajā augstskolā mācījies:

„Latvijas Universitāte (LU) atbilstoši spēkā esošajai Latvijas likumdošanai, atbildot uz „Neatkarīgās” informācijas pieprasījumu, sniegusi atbildi, kurā lasāms, ka 1988. gadā Juridiskajā fakultātē ir uzņemta Anna Potapova un tas darīts uz šādai personai izsniegta atestāta pamata.

Pati KNAB priekšnieka vietniece publiski ir atzinusi, ka viņai savulaik tiešām ticis izsniegts atestāts uz Annas Potapovas vārda, bet tas noticis vien Maskavas vidusskolas direktores nevērības pēc – par Annu viņa nekad neesot saukusies, bet vienmēr bijusi Juta.

Atliek secināt, ka valsts galvenā korupcijas apkarotāja nav bijusi īsti patiesa. Ja universitātē viņas diploms uz Annas vārda atzīts par derīgu un spēkā esošu, tad tas varēja notikt vien tādā gadījumā, ja persona, kas stājusies LU, uzrādītu arī personu identificējošu dokumentu, kas tolaik bija pase, un kurā būtu ierakstīts tieši tāds pats vārds kā atestātā par vidējo izglītību.

Tātad Anna Potapova tiešām bijusi Anna Potapova, un stāsts par izklaidīgo direktori, visticamāk, gluži vienkārši ir izdomāts.

Turpmākais LU atbildes teksts vieš pamatīgu neskaidrību, jo šajā dokumentā rakstīts, ka minētā Juta (!) Potapova LU ir studējusi līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. Tātad šo piecu gadu laikā Anna kaut kādā pagaidām nezināmā veidā pēkšņi pārtapusi par Jutu.

Vēlāk, apprecoties ar Militārā izlūkdienesta darbinieku Maiguru Strīķi un pavisam legāli nomainot uzvārdu, nevienam nepazīstamā dobeliete un vēlākā maskaviete Anna Potapova būtībā pazuda no jaunās tiesībsargājošo iestāžu darbinieces Jutas Strīķes publiskās biogrāfijas. (..)

Diemžēl J. Strīķes mēģinājumi norobežoties no padomju laiku identitātes vedina uzdot dažādus jautājumus, piemēram, vai viņas tēvs Jurijs Potapovs patiešām bijis tikai civilais inženieris (kā to publiski apgalvojusi J. Strīķe) vai arī tomēr dienējis padomju armijas inženiertehniskā karaspēka daļās.”

Bet, lūk, kāda lieta – ja mēs paņemam ļoti nopietna autoru kolektīva sastādīto un rediģēto grāmatu „Latvijas Universitāte 75”, ko izdevusi pati Latvijas Universitāte un kas viegli atrodama internerā.

Tad nu atšķiram šīs grāmatas 471. lappusi, kur redzams LU 1993. gada absolventu saraksts, tajā nav atrodama ne Anna, ne Juta Potapova. Toties sarakstā ir kāda „I. Potapova”.

Tad nu jautājums – kas tā vēl tāda? Un kā galu galā sauc mūsu jauno, daudzsološo politiķi? Un uz kāda āķa īsti ir uzsprausta un kādus uzdevumus pilda A.-J.-I. Potapova-Strīķe?