Iesaki rakstu:

Ekonomikas ministrijas (EM) vadītās darba grupas gala ziņojums par to, ko darīt ar valstij piederošajiem uzņēmumiem un kapitāla daļām, sensacionālo lielo valsts monopoluzņēmumu pārdošanu neparedz. Šādu secinājumu ļauj izdarīt EM vadītās darba grupas par valsts īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā vai to pārdošanu gala ziņojums, kas nonācis Pietiek rīcībā.

Tā sauktie stratēģiski nozīmīgie valstij 100% piederošie uzņēmumi – valsts akciju sabiedrības Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Latvijas pasts, Latvijas gaisa satiksme, starptautiskā lidosta Rīga, kā arī gandrīz par miljardu latu (945 miljoniem latu) novērtētie Latvijas valsts meži, privatizēti netiks. Toties visi pārējie - kopumā aptuveni 70 valstij piederošie uzņēmumi vai to kapitāla daļas varētu nonākt privātās rokās vai arī tikt  pārveidoti par valsts aģentūrām.

EM darba grupas dokuments nesatur ne to uzņēmumu un valstij piederošo kapitālsabiedrību daļu sarakstu, kuras valdība pārskatāmā laikā varētu privatizēt, ne to uzņēmumu sarakstu, kurus varētu apvienot un pārveidot par valsts aģentūrām. Ziņojums saucas Publisko personu darbības koncepcija, un Pietiek to publisko pilnībā.

Dokumentā analizēta pašreizējā situācija ar valstij piederošajiem uzņēmumiem un to kapitāla daļām, to pārvaldību, iespējām gūt ieņēmumus (caur dividendēm) valsts budžetā, ar to pārvaldību saistītajiem budžeta izdevumiem un šo uzņēmumu iespējām darboties privātā tirgū. Zināms, ka dokumentu tuvākajās dienās paredzēts nodot izskatīšanai valdībai.

Koncepcija tapusi pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām. Tieši saistībā ar to pirms vēlēšanām izskanēja vairāku valdībai opozīcijā esošo politisko spēku, to vidū apvienības Par labu Latviju līdera Ainara Šlesera bažas, ka Valda Dombrovska (Vienotība) valdība, klausot starptautiskajiem aizdevējiem, gatavo kādu slepenu valstij piederošo uzņēmumu privatizācijas sarakstu. Nozīmīgākais uzsvars tika likts uz faktu, ka Dombrovska valdība gatavojas izšķirties par vairāku lielo valsts uzņēmumu privatizāciju. To vidū neoficiāli tika minēti gan Latvenergo, gan Latvijas valsts meži.

Pietiek rīcībā esošais darba grupas ziņojums skaidri parāda, ka lielo valstij piederošo valsts uzņēmumu pārdošana vismaz pagaidām netiek plānota un tos atbilstoši tā sauktajam privatizācijas pabeigšanas likumam aizvien paredzēts saglabāt valsts īpašumā. Tomēr no koncepcijas arī skaidri izriet, ka valstij būtu jāmazina sava loma uzņēmējdarbībā. Līdz ar to saprotams, ka daļu valsts uzņēmumu valsts varētu izšķirties pārdot vai, kā to nosaucis premjers Dombrovskis, – valsts uzņēmumu veiktās funkcijas nodot privātajam sektoram.

Starp ievērojamākajiem uzņēmumiem, kuros valstij piederošās kapitāla daļas varētu pārdot, visticamāk, būs jau daudzkārt apspriestie Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons, bankas Parex un Citadele, restrukturizētā Latvijas Hipotēku un zemes banka, iespējams, arī airBaltic. Neskaidrs ir jautājums, kas piemēram, notiks ar valsts a/s Latvijas valsts ceļi, Autotransporta direkciju, slimnīcām (kas ir valsts a/s).

No EM vadītās darba grupas dokumenta, kā arī citiem dokumentiem var secināt, ka vai nu šis valsts kapitālsabiedrības tiks pārveidotas par valsts aģentūrām, vai arī tām pēc publiskās privātās partnerības principa varētu tikt piesaistīts privātais partneris.

No dokumenta ir saprotams, ka tās valsts kapitālsabiedrības, kuras strādā ar zaudējumiem (izglītības, kultūras un sporta jomās), lai taupītu budžeta naudu, varētu tikt apvienotas un pārveidotas par valsts aģentūrām. Līdzīgs ieteikums par to, kā uzlabot un racionalizēt valstij piederošo uzņēmumu pārvaldi, jau iepriekš izskanējis no SVF.

Darba grupa, kura izstrādāja šo koncepciju, tika izveidota ar Dombrovska 1.aprīļa rīkojumu, par tās vadītāju nozīmējot Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. Viņš medijos jau iepriekš izteicās, ka darba grupas gala ziņojums nesaturēs sarakstu ar tiem uzņēmumiem, kurus valsts varētu privatizēt, bet gan piedāvās risinājumu, ko valstij tālāk darīt ar tās īpašumā esošiem uzņēmumiem un kapitālā daļām.

Darba grupā strādāja pārstāvji no Finanšu, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijām, Valsts kancelejas, kā arī premjera ārštata padomnieki juridiskajos un valsts pārvaldes jautājumos.

Nepieciešamība izvērtēt, ko darīt ar valstij piederošajiem uzņēmumiem un to daļām, radās, jo vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – SVF un Eiropas Komisiju – noteica, ka līdz 2010.gada septembra beigām valdībai jāsagatavo visu valsts un pašvaldību uzņēmumu saraksts, iekļaujot informāciju par to peļņu, saņemtajām subsīdijām, dividenžu maksājumiem, nodarbinātības un algu līmeņiem.

Ziņojums par pašvaldībām piederošajiem uzņēmumiem un to vērtībām aizvien nav sagatavots, savukārt ziņojums par valstij piederošajiem aktīviem ir izstrādāts un pieejams publiski.

Paredzēts, ka līdz šā gada beigām valdībai jāsagatavo stratēģija, norādot, kuriem būtu jāpaliek valsts uzņēmumiem, bet kuri ir jāpārveido par valsts aģentūrām vai jāprivatizē.