Iesaki rakstu:

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par absurdu likuma normu, kas liedz virknei valsts  amatpersonu būt par sava bērna ar invaliditāti asistentu interešu konflikta dēļ. Likums nosaka konkrētas jomas, kurās līdztekus tiešajiem pienākumiem drīkst darboties amatpersonas, bet invalīda asistenta pakalpojumi nav to skaitā.

Invalīda asistenta pakalpojumi paredz pavadīt invalīdu ārpus mājas aktivitāšu veikšanai, piemēram, nokļūšanai skolā, pie ārsta, uz interešu nodarbībām vai citu brīvā laika pavadīšanas vietu. Taču likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā liedz virknei valsts amatpersonu būt pat par sava nepilngadīgā bērna invalīda asistentu. Likumā nevis noteiktas jomas, kurās amatus nedrīkst savienot valsts amatpersona, bet gan minēti konkrēti amati, kas ir atļauti, un invalīda asistenta amats nav to skaitā.

Uz tiesnešiem attiecināmie amatu ierobežojumi ir saistoši  vēl lielai daļai valsts amatpersonu - Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un viņa vietniekam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, tiesībsargam un viņa vietniekam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam un padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un viņa vietniekiem, centrālā aparāta nodaļu vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo nodaļu vadītājiem un izmeklētājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam.

Viņiem ļauts amatu savienot tikai ar amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud valsts amatpersonas vai institūcijas, kurā attiecīgā valsts amatpersona ir nodarbināta, normatīvajos aktos noteikto patstāvību; pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu; eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā; amatu attiecīgās profesijas vai nozares arodbiedrībā vai biedrībā.

Lai gan invalīda asistenta pakalpojums ieviests jau kopš 2013.gada, pēc visa spriežot, līdz šim nevienai amatpersonai nebija radusies nepieciešamība kļūt par invalīda asistentu vai vēlme šo jautājumu atrisināt likumīgi, tādēļ konstitucionālajā tiesā lieta nonākusi tikai tagad, kad iesniegumu iesniegusi kāda tiesnese, kurai ir bērns invalīds, kam nepieciešama īpaša aprūpe un kuram pienākas valsts apmaksāts asistents un saskaņā ar likumu par asistentu var kļūt arī bērna māte.

Sūdzības iesniedzēja pamatojusi, ka tiekot pārkāptas Satversmes 110. pantā garantētās ģimenes un bērna invalīda tiesības uz aizsardzību. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka visi bērnu invalīdu vecāki atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, taču apstrīdētā norma bez objektīva un saprātīgā pamata tieši tiesnesim liedzot būt par sava bērna invalīda asistentu. Līdz ar to tiekot pārkāpts arī vienlīdzības princips.

Satversmes tiesa paredzējusi vērtēt iepriekšminētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā" un Satversmes 110.pantam, kas noteic: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."