Iesaki rakstu:

Izrādās, viens no trim lielajiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem, opozīcijā uzņēmuma vadībai esošais tā padomes loceklis Kirovs Lipmans jau pirms četriem mēnešiem informējis visas Saeimas frakcijas gan par metalurģijas uzņēmuma nopietnajām finanšu un saimnieciskajām problēmām, gan arī par līdzšinējo uzņēmuma auditu neuzticamību. Taču šis brīdinājums ticis ignorēts tāpat kā līdzīga satura vēstule, kas gadu iepriekš bijusi adresēta premjeram un finanšu ministram. Pietiek šodien publicē pilnu šīs vēstules tekstu bez labojumiem un saīsinājumiem.

„Rīga, 01.10.2012.

Godātie kungi un cienījamas dāmas!

Esmu ilggadējs par Latvijas rūpniecības flagmaņu sauktā A/S Liepājas Metalurgs akcionārs un padomes loceklis (uz vēstules sastādīšanas dienu). Vēlos izteikt savus novērojumus un lūgumu izvērtēt A/S Liepājas Metalurgs finansiālo situāciju.

2009.gada 30.decembrī Latvijas Republikas toreizējais Finanšu ministrs Einārs Repše ir parakstījis valsts galvojuma līgumu par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā A/S Liepājas Metalurgs ražotņu modernizācijai. Neapšaubāmi ir apsveicami Latvijas Republikas valdības pārstāvju centieni atbalstīt vienu no lielākajiem Latvijas Republikas ražošanas uzņēmumiem, kurš vienlaikus ir arī viens no lielākajiem Latvijas Republikas eksportieriem un darba devējiem.

Pēc valsts galvojuma līguma parakstīšanas UniCredit MedioCredito Centrale SpA piešķīra A/S Liepājas Metalurgs aizņēmumu EUR 85 597 300 apmērā ražotņu modernizācijai. Pēc masu informācijas līdzekļiem sniegtās informācijas A/S Liepājas Metalurgs modernizācija rit savu gaitu, iekārtas tiek piegādātas un uzstādītas.

Diemžēl man, kā A/SLiepājas Metalurgs vienam no lielākiem akcionāriem, ir liela neizpratne, ka pieņemot šādus lēmumus un parakstot dokumentus par tik nopietnām summām, neviens nav painteresējies, ko domā A/S Liepājas Metalurgs akcionāri, šajā gadījumā es domāju par manu viedokli. Jo es vienmēr esmu uzsvēris, ka A/S Liepājas Metalurgs spētu veikt modernizāciju pašu spēkiem, ja būtu uzsākusi to veikt savlaicīgi.

Latvijas Republikas valsts institūcijas piešķirot tik nozīmīgo valsts galvojumu, un 04.10.2011. palielinot to līdz LVL 72.19 milj., izņemot par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas reģistrētai komercķīlai, nav parūpējusies par jebkādu kontroles mehānismu.

A/S Liepājas Metalurgs 2009. un 2010.g strādāja ar zaudējumiem, kas ir sasnieguši apmēram 20 miljonus latus.

2011.gadā ir saņemta peļņa LVL 2.5 milj. apmērā, kura pārsvarā nav radīta no A/S Liepājas Metalurgs pamatdarbības - tērauda produkcijas ražošanas, bet no papildus darbības - pamatlīdzekļu realizācijas un soda sankciju saņemšanas.

2011.gada 23.decembrī A/S Liepājas Metalurgs paziņoja, ka tērauda ražošanas modernizācijas process faktiski noslēdzies atbilstoši plānotajam darba grafikam.

Izpētot 2011 .gada A/S Liepājas Metalurgs pārskatu ir lasāms, ka atskaites perioda (2011.gada) investīcijās ieguldīti 48,75 milj. LVL (69,4 milj.EUR), tai skaitā 33,8 milj. LVL (48,1 milj. EUR) ieguldīti tērauda ražotnes modernizācijā, izmantojot bankas ilgtermiņa aizņēmumu. Rodas jautājums, kur tika izmantota starpība, starp izmantotiem līdzekļiem un piešķirtiem līdzekļiem pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts galvojumu LVL 72.19 milj. apmērā.

Uz 2011.gada 31.decembri īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus, kas ir viena no jebkuras komercsabiedrības maksātnespējas pazīmēm.

A/S Liepājas Metalurgs ir publicējusi 2012.gada 6.mēnešu pārskatu. Saskaņā ar pārskata datiem finansiālā situācija kļuvusi vēl smagāka:

Apgrozījums - LVL 144,4 milj.

Peļņa - LVL 725 974

Apgrozījumu līdzekļi - LVL 70 528 986

Debitori - LVL 6 603 395

Kreditori (ilgtermiņa) - LVL 55 142 542

Kredītori (īstermiņa) - LVL 106 926 153

Kreditori (kopā) - LVL 162 068695

Kreditoru saistības pieaug ar katru atskaiti, sasniedzot kolosālo ciparu LVL 162 milj., bet 2012.gada plānota peļņa LVL 10,2 milj. kļūst par nesasniedzamo mērķi, jo 6 mēnešos A/S Liepājas Metalurgs nopelnīja tikai LVL 725 974, kas sastāda apmēram 0,5% no 6 mēnešu apgrozījuma.

Izvirzot mērķi veikt modernizāciju, A/S Liepājas Metalurgs pamatoja to ar iespēju ieekonomēt līdz 30% no iepriekšējām ražošanas izmaksām, un uzlabot ekoloģisko situāciju. Patlaban pēc publiski pieejamās informācijas ekonomija sastādīja apmērām 10% no iepriekšējām ražošanas izmaksām, bet ekoloģiskā situācija Liepāja saasinājās un A/S Liepājas Metalurgs ir atzīts par vainīgo vides noteikumu pārkāpšanā, un pārkāpumi vēl nav novērsti.

Esmu vairākkārt pārrunājis izveidojošo situāciju ar A/S Liepājas Metalurgs vadību un ar Latvijas Republikas dažādu institūciju vadītājiem, esmu rakstījis Latvijas Republikas Ministru prezidentam un finanšu ministram, bet manas rakstītas vēstules palika bez atbildēm, un pat tika pārsūtītas A/S Liepājas Metalurgs, kurā tos izmanto pret mani tiesas prāvā par akciju atgūšanu no Sergeja Zaharjina.

A/S Liepājas Metalurgs valde pat akcionāru sapulcē nav spējīga sniegt uz likumdošanas tiesību normu pamata akcionāru pieprasīto informāciju, kas liek domāt, ka valdes rīcībā nav uzņēmuma finanšu un lietišķas informācijas, vai arī tā tiek apzināti slēpta. Esmu vērsies A/S Liepājas Metalurgs padomē ar pieprasījumu veikt neatkarīgu auditu, jo patlaban to revidē A/S BDO, kuras vadītājs Andris Deniņš vienlaikus ir A/S Liepājas Metalurgs padomes loceklis. Bet ar milzīgo nokavējamu 2012.gada 21.septembrī šo manu priekšlikumu noraidīja. Visi mani centieni ir izprast kādēļ A/S Liepājas Metalurgs grimst parādos, censties novērst kļūdas, un strādāt maksimāli atklāti un ekonomiski pamatoti. Diemžēl tas nav iespējams bez profesionālas un neatkarīgas informācijas izvērtēšanas, ko A/S Liepājas Metalurgs vadība un daļa no akcionāriem cenšas nepieļaut. Pat pretēji, mani cenšas apmelnot, pasniedzot manus centienus izprast situāciju, par šķēršļu likšanu A/S Liepājas Metalurgs.

Latvijas Republikas Saeimas pārstāvēto politisko spēkiem būtu jāizvērtē vai gadījumā A/S Liepājas Metalurgs nekļūs par vēl vienu klupšanas akmeni un smagu nastu Latvijas Republikas budžetam un Liepājas pilsētas pašvaldībai, ka arī būtu jāpārliecinās par valsts galvojuma drošumu, un to, ka valstij nebūs jāuzņemas uz sevis saistības atmaksāt A/S Liepājas Metalurgs izsniegto aizņēmumu.

Ar cieņu,

Kirovs Lipmans”