Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi jau otro Pietiek pieteikumu un sākusi vēl vienu administratīvo lietu saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova nevēlēšanos atklāt patiesību par paša un radinieku „piebarošanas” apjomiem brīvostas pārvaldē 2003.-2007. gadā. Tikmēr nevēlēšanos iejaukties šajās „Loginovu klana dzīrēs” apliecinājis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Kā jau ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā pārbaudē konstatēts, ka Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls.

KNAB atzinumā minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu.

Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma), minējis KNAB.

Tāpat pārbaudē, kuru 2007. gadā veicis KNAB, atklāts, ka Loginovs laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam, pārkāpjot interešu konflikta likumu, ir "izdevis 69 rīkojumus par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem 232 203, 11 latu apmērā".

Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu".

Pēc tam, kad Loginovs paziņoja, ka pretēji šai un vēl citai Pietiek publiskotajai KNAB informācijai viņam un viņa dzīvebiedrei brīvostas luksus automašīnas neesot iznomātas par niecīgu samaksu, Pietiek brīvostas pārvaldei pieprasīja publiskot ne tikai visus datus par brīvostas pārvaldes iznomātajiem auto, bet arī virkni citas informācijas.

Pirmais iesniegums bija veltīts ziņām par iespaidīgajām prēmijām, kas gadiem ilgi ar Loginova svētību izmaksātas viņam pašam un viņa radiniekiem, pieprasot sniegt ziņas par Loginova laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam ieskaitot izdotajiem rīkojumiem par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem. Par Loginova vadītās iestādes nevēlēšanos atklāt šo informāciju administratīvā lieta bija ierosināta jau iepriekš.

Savukārt otrais iesniegums bija saistīts ar jautājumu par automašīnām, tostarp arī par to, uz kādiem nosacījumiem auto lieto pats Loginovs – tika pieprasīts sniegt ziņas, kādām personām ar Rīgas brīvostas pārvaldes lēmumiem laikā no 2003. līdz 2012. gadam ieskaitot iznomātas vai nodotas lietošanā automašīnas, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu, amatu, automašīnas marku, izlaiduma gadu, nomas līguma noteikumus. Nu administratīvā lieta ierosināta arī saistībā ar Loginova vadītās iestādes nevēlēšanos sniegt šo informāciju

Savukārt trešajā iesniegumā pēc tam, kad atklājās, ka brīvostā pat tās preses sekretārei Anitai Leiškalnei lietošanā nodots BMW X5 apvidus auto, Loginova vadītajai iestādei tika uzdota vēl virkne jautājumu par brīvostas pārvaldes autoparku. Pieteikumu par brīvostas pārvaldes nevēlēšanos sniegt šo informāciju administratīvā tiesa vēl izskata.

Pietiek droši zināms no avotiem brīvostas pārvaldē, apzinoties kaitējumu, ko viņam var nodarīt pieprasītās informācijas publiskošana pilnā apmērā, tieši Loginovs bijis tas, kurš izšķīries par neordināru soli – personiski devis rīkojumu ignorēt Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas un uz pieprasījumiem vienkārši neatbildēt.

Tiesa, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem maksimums, ar ko riskē Loginovs, ir nepieciešamība informāciju sniegt pēc, domājams, pāris gadiem, atmaksāt valsts nodevu 20 latu apmērā. Visnepatīkamākais pārvaldniekam varētu būt tiesas uzlikts pienākums atvainoties par savu prettiesisko rīcību.

Tikmēr, ņemot vērā Loginova reakciju uz šiem iesniegumiem, Pietiek brīvostas pārvaldei nule nosūtījis arī pieprasījumu par to, vai šīs „Loginovu klana dzīres” turpinājušās arī pēdējos gados: Loginova vadītajai iestādei pieprasīts sniegt ziņas par viņa laika posmā no 2008. gada janvāra līdz 2012. gadam ieskaitot izdotajiem rīkojumiem par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem.

Savukārt pašam Loginovam pieprasīts atklāt – kura tieši viņa vadītās iestādes amatpersona pieņēma lēmumu nesniegt atbildes uz iepriekšējiem trim iesniegumiem par brīvostā gadiem ilgi notikušajām dzīrēm.

Tikmēr interesanti uz Loginova prettiesisko rīcību ir reaģējis Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs: saņēmis Pietiek iesniegumu par šo rīcību, galvaspilsētas mērs tā vietā, lai uzdotu savam birojam noskaidrot lietas apstākļus un sniegt atbildi pēc būtības, ir izlicies par nezinīti – tā kā viņš nezinot, par kādiem iesniegumiem vispār runa, viņš neko šai sakarā nevarot pasākt.

Kā jau ziņots, KNAB kriminālprocesu par dzīrēm brīvostas pārvaldē pirms diviem gadiem paklusām izbeidzis „noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ”.

Novērtē šo rakstu:

0
0