Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī Ventspils mērs Aivars Lembergs publiski nav sniedzis plašākus skaidrojumus par savām gaitām tā sauktajā Londonas tiesā, Pietiek zināms, ka pirms nedēļas, 20.aprīlī Londonā notikušajā tiesas sēdē Lembergam un viņa aizstāvjiem nācies atbildēt ne vien par saistību ar a/s Latvijas kuģniecība (LK) un šī uzņēmuma frakts darījumiem. Lembergam tiesai atkārtoti nācies arī skaidroties par viņam piederošajiem īpašumiem. Lembergam un virknei viņa bijušo un esošo līdzgaitnieku radītas ievērojamas neērtības ar naudas līdzekļiem: Londonas tiesvedības ietvaros atklāta kāda Lielbritānijas aizjūras teritorijā - Gibraltārā reģistrēta ārzonas kompānija, kurā, iespējams, glabāti Lembergam, viņa bērniem un vēl vairākām, ar LK iepriekš saistītām personām, viņu vidū ekspremjeram un bijušajam LK padomes priekšsēdētājam Mārim Gailim, piederoši naudas līdzekļi. Kopumā Gibraltārā reģistrētās kompānijas kontā bijuši aptuveni 10 miljoni britu mārciņu, kuri tad arī tā sauktās Londonas tiesvedības ietvaros arestēti.

Tieši šis ar Londonas tiesvedību saistītais lēmums par Gibraltārā reģistrētajā ārzonā noslēpto miljonu arestu nopietni satraucis Lembergu, jo, kā norāda avoti, šajā ārzonā paslēptā nauda bijusi viens no „rezerves avotiem” Lemberga un arī vairāku citu personu tēriņiem.

Oficiālu informāciju par tā sauktās Londonas tiesas gaitu un virzību neizdodas iegūt. Iemesls - Lembergs un viņa aizstāvji ir panākuši, ka tiesas sēdes, kurās tiek nopratināts Lembergs, ir slēgtas, un iesaistīto pušu pārstāvji ir stingri brīdināti, ka informācija nevar tikt izpausta ārpus tiesas zāles. Tas kalpo par labu Lembergam, jo ļauj viņam nodrošināties, ka informācija, kuru viņš sniedz Londonas tiesai, nevar tikt izmantota ar viņu saistītajā krimināllietā Rīgas apgabaltiesā vai citos kriminālprocesos Latvijā

Pagaidām nav precīzi zināms, kad tā sauktajā Londonas tiesā notiks nākamā tiesas sēde. Kā norāda vairāki avoti, patlaban aizvien tiekot saskaņots nākamās tiesas sēdes laiks. Lēmums varētu būt skaidrs maija sākumā.

Pietiek jau rakstīja, ka tā sauktā Londonas tiesa jeb britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā tiesvedība notiek lietā, kur prasītājs ir LK meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem. Pašlaik saskaņā ar britu tiesas rīkojumu, ko apstiprinājusi arī Latvijas tiesa, Lembergam aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem līdz 135 miljonu dolāru vērtībā. Faktiski galvenais prasītājs šajā lietā ir a/s Ventspils nafta (VN) un tās meitasfirmas LK lielākais īpašnieks – koncerns Vitol.

To, ka bijis Londonā un gatavojas 20.aprīļa tiesas sēdei, ierakstā sociālā tīkla Twitter kontā apstiprinājis arī pats Lembergs. Viņa, 19.aprīlī veiktais ieraksts Twitter kontā vēstīja: „Esmu Londonā. Rīt LV Kuģniecības advokāti iztaujās mani par dažādiem darījumiem saistībā ar kuģu frakta līgumiem.” Savukārt 23.aprīlī Lembergs ir ierakstījis vēstījumu: PietiekLV. Londonas tiesā biju. Tajā nebija nedz runas par LKuģniecības darījumiem, nedz par Stepanovu un viņa pietuvin. personām. Neuzminējāt!”

Taču, kad Pietiek Lembergam nosūtīja jautājumus gan par tā saukto Londonas tiesu, gan par Gibraltārā reģistrētajā kompānijā arestēto naudu, Ventspils mērs uz tiem atbildi sniegt vairs nevēlējās.

Par Lemberga iespējamo saistību ar LK privatizāciju, kas tikusi pielīdzināta klasiskai valsts nozagšanai, liecinājuši Ģenerālprokuratūras tiesai nodotie krimināllietas materiāli, kuri publiskoti grāmatā Kā nozagt miljardu.

2002.gada vasarā par LK lielāko īpašnieci kļuva toreiz Lemberga kontrolē esošā VN (Privatizācijas aģentūras rīkotā izsolē Rīgas Fondu biržā pārdeva 51% LK akciju par 35,7 miljoniem latu). 

Ar Lembergu saistītās krimināllietas materiāli atklājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un ekspremjers, likvidētās Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kuri šo „darījumu” toreiz „organizēja” kopā ar vairākiem citiem pietuvinātiem uzņēmējiem. No krimināllietas materiāliem arī izriet, ka par LK privatizāciju varētu būt maksāts trim tolaik valdību veidojošajām partijām - Tautas partijai, Latvijas ceļš un TB/LNNK.

Novērtē šo rakstu:

0
0