Iesaki rakstu:

Plašsaziņas līdzekļos aktualizētais taurgovju populācijas jautājums pēdējā mēneša laikā ir bijis gan LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas, gan Zemkopības ministrijas dienas kārtībā, tomēr vēl joprojām neiezīmējas skaidrība par iespējamo rīcību vai lēmumiem taurgojvu turēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.

Tādēļ nevalstiskās vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas (Ķemeru nacionālā parka fonds; Pasaules dabas fonds; z/s JUNGAS; biedrība "Latvijas ainavas"; Vides aizsardzības klubs; biedrība "Animal Rights Association B.&T." un nodibinājums "dzivniekupolicija.lv"), apvienojoties taurgovju aizsardzības jautājumā un izpētot spēkā esošo tiesisko regulējumu, vērsušās ar kolektīvo iesniegumu pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ar lūgumu pārņemt savvaļā mītošo lielo zālēdāju (taurgovju un savvaļas zirgu) aizsardzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē.

Kamēr Zemkopības ministrijai taurgovis juridiski ir tikai Heka šķirnes liellopi, uz ko attiecināmas pieradināto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas prasības, šie savvaļas dzīvei radītie dzīvnieki Latvijas dabā pilda nozīmīgus dabas aizsardzības uzdevumus bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, reto augu un dzīvnieku sugu aizsardzībā, dabisko ainavu uzturēšanā, zālāju saglabāšanā u.t.t.

Pašlaik Latvijas spēkā esošie tiesību akti neparedz tādu reti notiekošu parādību kā dedomestikāciju - nevis savvaļas dzīvnieks tiek pieradināts cilvēka vajadzībām, bet pieradināts dzīvnieks tiek selekcionēts atgriešanai savvaļā dabas procesu uzturēšanas vajadzībām.

Kolektīvajā iesniegumā tiek norādīts, ka "pēc faktiskā izmantošanas veida taurgovis un savvaļas zirgi ir uzskatāmi par savvaļas dzīvniekiem un ka pēc šo šķirņu veidošanas mērķiem tie ir dzīvei savvaļā pielāgoti dzīvnieki, kas apveltīti ar savvaļas dzīvei nozīmīgām īpašībām un kuru izdzīvošanas spējas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir attaisnojušās. Vēl vairāk, šo gandrīz 20 gadu turēšanas periodā dzīvnieki ir ne tikai adaptējušies, bet iedzīvināti savvaļā - tiem ir izveidojusies pielāgošanās, kolektīvā atmiņa, izdzīvošanas pieredze.

Latvija varētu lepoties ar pozitīvās prakses piemēru, kā veiksmīgi apsaimniekot tādus nozīmīgus biotopus kā savvaļas zālājus, izmantojot videi vispiemērotāko metodi - lielos zālēdājus. Tā vietā tiek likti birokrātiski šķēršļi šo dzīvnieku turēšanai."

Vides konsultatīvā padome, kurā apvienojušās 20 nozīmīgākās vides aizsardzības organizācijas, atbalsta šo iespējamo risinājumu par savvaļas dzīvnieka statusa noteikšanu savvaļā mītošo taurgovju populācijai, kā arī šīs šķirnes izveidošanas un ieviešanas darbību pielīdzināšanu sugas reintrodukcijai. Padome šā gada janvārī ir nosūtījusi izvērstu vēstuli Eiropas Komisijai par taurgovju populācijas stāvokli Latvijā, aicinot steidzami pārskatīt ES regulējumu, nosakot taurgovīm savvaļas dzīvnieka statusu.

Uz šo brīdi Latvijā ir četras taurgovju turēšanas vietas, trīs no kurām ir aizsargājamās dabas teritorijās, - kopumā tajās mīt 270-300 taurgovis.

Pēc faktiskās situācijas un tiesiskā regulējuma izpētes ir pamats uzskatīt, ka šo dzīvnieku aizsardzība ir tuvāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nozares jomai. Taurgovis ir kļuvušas par nozīmīgu Latvijas dabas aizsardzības sastāvdaļu un par savu ieguldījumu Latvijas ainavu uzturēšanā ir pelnījušas īpašu aizsardzību ar atbilstošu juridisko statusu - kā savvaļas dzīvnieki.

* Nodibinājuma "dzivniekupolicija.lv" pārstāve