Menu
Pilnā versija
Foto

Lūgums pēc palīdzības

Viktorija Dzintare · 14.07.2012. · Komentāri (29)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Ganu ielas 1-11 dzīvoklī dzīvoju uz tiesiski noslēgta īres līguma pamata kopā ar 2 bērniem. Mana un bērnu dzīvesvieta ir deklarēta šajā dzīvoklī. Visa iedzīve un mantas Ganu ielas 1-11 dzīvoklī pieder man - Viktorijai Dzintarei -, un maniem ģimenes locekļiem, bet nevis Inārai Virskai (bijušajai dzīvokļa īpašniecei). Īres līguma laikā esmu veikusi nepieciešamo dzīvokļa uzturēšanu un uzlabojumus.

Kopš 2012.gada 13.jūnija daļēji valstij piederošās AS Reverta pārstāvji un bruņota apsardze bez manas piekrišanas atrodas manā dzīvesvietā un rada dzīvošanai neiespējamus apstākļus. Esmu vērsusies ar iesniegumiem un sūdzībām gan Valsts un pašvaldības policijā, gan prokuratūrā, gan Tieslietu un Iekšlietu ministrijās, gan LR Saeimā, gan KNAB, gan pie LR Prezidenta, gan pie Tiesībsarga, dzīvokli apmeklēja Rīgas bāriņtiesas pārstāvji, bet situācija ar katru dienu kļūst tikai sliktāka. Mēs visu šo laiku tiekam turēti ieslēgti dzīvoklī. Es vairs neticu, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī, ja Valsts policija atklāti atbalsta patvarību un atsakās pieņemt manas un mana dēla liecības un sūdzības. Kur mums ir jāvēršas, lai saņemtu palīdzību šajā gadījumā?

AS Reverta pilnvarotās personas apgalvo, ka savas prettiesiskās darbības pret mani un maniem bērniem pārtrauks, kad es parakstīšu vienošanos par īres attiecību pārtraukšanu. Šādam piedāvājumam es nevaru piekrist, jo tādā gadījumā es ar bērniem palieku uz ielas un nevarēšu saņemt pat pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

Situācijas apraksts:

2012.gada 13.jūnijā, mani par to iepriekš nebrīdinot un manu piekrišanu nesaņemot, Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr.40 zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko (Rūpniecības ielā 19-11, Rīga, LV-1010) saskaņā ar Aktu nodeva nekustamo īpašumu Ganu iela 1-11, Rīgā, ieguvējam AS Reverta pilnvarotajai personai SIA Ora et labora, kuru pārstāvēja tās valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš. Kopā ar viņiem pie manis dzīvoklī bez manas piekrišanas ienāca 2 liecinieki, kuri parakstījās zvērināta tiesu izpildītāja J.Strižko sastādītajā aktā. Zvērināta tiesu izpildītāja un AS Reverta pārstāvju ienākšanu dzīvoklī nofilmēja TV žurnāliste Ina (tel.29123777), kurai zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko bez tiesiska pamata pavēlēja atstāt telpas.

2012.gada 13.jūnijā zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko Aktā konstatēja, ka dzīvoklī Ganu ielā 1-11, Rīga dzīvo īrniece Viktorija Dzintare ar 2 bērniem un visas mantas, kas atrodas dzīvoklī Ganu ielā 1-11, Rīgā, pieder Viktorijai Dzintarei. Savu interešu aizstāvēšanai biju uzaicinājusi juristu Aleksandru Poiku. Akta sastādīšanas laikā zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko bez tiesiska pamatojuma pavēlēja policijas darbiniekam izraidīt no dzīvokļa Ganu ielā 1-11, Rīgā, manu pārstāvi A.Poiku, mana dēla draugus un žurnālisti, kura filmēja dzīvoklī notiekošo.

Pēc zvērināta tiesu izpildītāja J.Strižko aiziešanas dzīvoklī Ganu ielā 1-11, Rīgā, kā AS Reverta pilnvarotās personas, palika SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš un vēl septiņas M.Kundziņa pieaicinātās personas, kas dzīvoklī ienāca kā liecinieki, tajā skaitā apsardzes firmas SP Leģions darbinieki. Šīs personas palika dzīvoklī, apgalvojot, ka ir īrnieki, ar mani un maniem bērniem bez manas piekrišanas un vēl šobrīd atrodas, nomainīja dzīvokļa atslēgas, bez atļaujas lieto manas mēbeles un visas citas manas mantas, piesavinājās mana telefona lādētāju, atslēdza elektrību, neielaiž mani virtuvē un vannasistabā, demolē manas mantas, draud izmest mēbeles pa logu, izņēma guļamistabai durvis, aiztaisīja guļamistabas logu, pa kuru man draugi varēja padot pārtiku, fiziski man uzbrūk un atņem man telefonu, lai es nevarētu sazināties ar saviem draugiem un izsaukt policiju, AS Reverta vārdā šīs personas nepārtraukti mani apsaukā, izsaka draudus par fizisku izrēķināšanos ar mani un maniem bērniem, ir radījuši apstākļus, kas nav piemēroti ģimenes dzīvošanai.

Manai meitai Valērijai, no AS Reverta pārstāvju darbībām pasliktinājās veselības stāvoklis un nācās pat saukt ātro palīdzību. Ieradās ātrās palīdzības 107.brigāde (dr.Degtjarovs un dr.Karru) un sniedza medicīnisko palīdzību manai meitai.

Pie manis ciemojas Itālijas pilsone Donatella Alberici, kuras mantas atradās dzīvoklī Ganu ielā 1-11, Rīgā. Mārtiņš Kundziņš pārmeklēja viņas mantas un paņēma Donatellas Alberici pasi. Kad Donatella atgriezās pēc iepazīšanās ar pilsētu, viņa vairs netika ielaista dzīvoklī. Par minēto faktu D.Alberici ir uzrakstījusi iesniegumu Valsts policijas Ziemeļu iecirknī.

Dzīvokļa atslēgas ir tikai AS Reverta pārstāvjiem. Pie manis dzīvoklī neielaiž ne radus, ne draugus, neielaida arī Tiesībsarga biroja darbinieces, kuras atnāca konstatēt apstākļus manā dzīves vietā. Neielaida pie manis dzīvoklī Ukrainas konsulu un piedraudēja, ka veiks darbības, lai izraidītu viņu no Latvijas Republikas. AS Reverta noalgoti apsardzes firmas SP Leģions darbinieki pielietoja fizisku spēku pret filmēšanas grupu no Baltijas 1. kanāla, kas vēlējās nofilmēt dzīvoklī notiekošo.

AS Reverta pilnvarotā pārstāvja SIA Ora et labora pārstāvis M.Kundziņš apgalvo, ka viņa nodarbošanās ir saistīta ar cilvēku nolaupīšanu, pārvadāšanu mašīnas bagāžniekā un spīdzināšanu, ka viņš ienīst krievus, kurus jau esot šāvis Gruzijā un turpinās šaut.

Mārtiņš Kundziņš apgalvo, ka savas prettiesiskās darbības dzīvoklī Rīgā, Ganu ielā 1-11, pārtrauks, kad es parakstīšu vienošanos par īres attiecību pārtraukšanu. Ka jau minēju, šādam piedāvājumam es nevaru piekrist, jo tādā gadījumā es ar bērniem palieku bez dzīvesvietas un nevarēšu saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

M.Kundziņš apgalvoja, ka viņam ir visas nepieciešamās pilnvaras, lai runātu ar mani AS Reverta vārdā, un piedāvāja samaksāt viņa cilvēkiem 5000 Ls, tad viņi izvāksies no dzīvokļa. Tāpat viņš apgalvoja, ka banka AS Reverta piekrīt pārdot šo dzīvokli man par EUR 100 000, tikai viņam par starpniecību tad pienākas EUR 20 000.

M.Kundziņš, veicot šīs prettiesiskās darbības, atsaucās uz Jāni Bordānu, Ringoldu Balodi, Andri Dzeni, ar kuriem esot saskaņojis savas darbības. Kā M.Kundziņš pats apgalvo, tāpēc viņam policija neko nepadarīs, un minēto faktu apliecina policijas bezdarbība uz manām sūdzībām un iesniegumiem. Cita starpā Mārtiņš Kundziņš apgalvoja, ka strādā valsts drošības iestādē un visas šīs darbības veic Latvijas valsts vārdā.

Faktiski AS Reverta vārdā šobrīd notiek patvarīga īres līguma laušana un Viktorijas Dzintares un bērnu izlikšana no dzīvojamās telpas bez tiesas nolēmuma. Ņemot vērā, ka Mārtiņš Kundziņš kā AS Reverta pilnvarotais pārstāvis AS Reverta vārdā izsaka draudus man un maniem bērniem, bojā manas lietas un ar spēku cenšas izlikt mani no dzīvokļa Ganu ielā 1-11, Rīgā, jau vairākkārt esmu vērsusies gan Valsts policijā, gan prokuratūrā, gan Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atbilstoši Krimināllikuma 143., 279.pantam un bērnu tiesību pārkāpumiem, bet man netiek sniegta palīdzība.

Līdz ar to tiek pārkāptas manas un manu bērnu Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā ir noteiktās tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta 5.daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.

Krimināllikuma 143. pantā ir paredzēta atbildība par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Panta pirmajā daļā atbildība paredzēta par nelikumīgu iekļūšanu dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu, bet otrajā daļā – par tādām pašām darbībām, lietojot vardarbību, draudus vai patvaļīgi piesavinoties valsts amatpersonas nosaukumu. Krimināllikuma 279. pantā ir noteikta atbildība par patvarību. Šā panta izpratnē par patvarību ir uzskatāma kādas darbības izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, ja šīs darbības tiesiskumu apstrīd valsts vai pašvaldības iestāde vai cita persona un ja šīs darbības rezultātā radīts būtisks kaitējums. Tātad arī personas izlikšana bez tiesas sprieduma būtu uzskatāma par patvarību.

Man ir pamatotas šaubas, vai, veicot šīs prettiesiskās darbības pret mani, nav šķērdēti valsts līdzekļi, jo AS Reverta ir valstij piederošs uzņēmums. Dzīvoklī kopš 2012.gada 13.jūnija atrodas bruņoti apsardzes firmas SP Leģions darbinieki, kuru uzturēšanos dzīvoklī Ganu iela 1-11, Rīgā apmaksā valstij piederošais uzņēmums AS Reverta, un nav skaidrs, ko un ar kādu mērķi šie apsardzes darbinieki apsargā. Šo bruņoto cilvēku klātbūtne man ir biedējoša un traucējoša. Viņi ierobežo manu pārvietošanos pa dzīvokli un neļauj man iziet un ienākt dzīvoklī.

Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti un Latvijas Republikas Satversme paredz, ka personai ir jābūt aizsargātai pret patvarīgu izlikšanu. No šiem dokumentiem izriet valsts pienākums izveidot personai pieejamus tiesību aizsardzības mehānismus, kurus tā varētu izmantot patvarīgas izlikšanas gadījumā. Valsts izveidotajām institūcijām ir jābūt tiesīgām izskatīt jautājumu pēc būtības, pieņemt pusēm saistošu lēmumu un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā nodrošināt, ka pārkāpuma radītās sekas tiek likvidētas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda visticamāk būtu bijusi, ja prettiesiskā rīcība nebūtu notikusi.

Pašlaik Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj patvarīgu izlikšanu. Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka jautājums par personas piespiedu izlikšanu ir risināms tiesas ceļā. Pat gadījumā, ja dzīvojamās telpas īpašnieks uzskata, ka personai nav tiesiska pamata lietot tās aizņemto dzīvojamo telpu, to drīkst izlikt tikai un vienīgi tiesas ceļā. Dzīvojamās telpas īpašniekam ir jāvēršas tiesā ar prasību par personas izlikšanu. Tikai tad, kad tiesa ir izvērtējusi jautājumu par personas tiesībām lietot dzīvojamo telpu un ir stājies spēkā attiecīgs tiesas spriedums, ir pieļaujama personas piespiedu izlikšana.

Konkrētajā gadījumā valsts policija uz patvarīgu izlikšanu nereaģē, norādot, ka tas ir civiltiesiska rakstura strīds par īpašuma tiesībām, kas ir risināms, vēršoties tiesā, civilprocesuālā kārtībā. Šāds apgalvojums nav pamatots, un liecina par policijas darbinieku nekompetenci un nespēju atšķirt īpašuma tiesības no tiesībām uz mājokli, t.i. īres tiesībām. Šī Valsts policijas darbinieku nekompetence dod iespēju Mārtiņa Kundziņa vadītajai bandai veikt prettiesiskas darbības manā un manu bērnu dzīves vietā un nodarīt man būtisku materiālo un morālo kaitējumu.

Jautājums par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atbilstoši Krimināllikuma 143. un 279.pantam vispār netiek vērtēts. Valsts policijai, saņemot informāciju par patvarīgas izlikšanas gadījumiem būtu jāizvērtē jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Turklāt darbības, ko dzīvoklī Ganu ielā 1-11, Rīga, veic AS Reverta pārstāvji kopš 2012.gada 13.jūnija līdz pat šai dienai, nav attiecināmas uz civiltiesiskām. Patvarība, dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšana, huligānisms, svešas mantas bojāšana, bērnu tiesību pārkāpumi, ja to atbalsta Valsts policija, jau ir valsts drošības jautājums.

2012.gada 28.jūnijā dzīvoklī Ganu ielā 1-11, Rīgā, atkārtoti ieradās Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.40 zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko un izsniedza man paziņojumu, ka man no dzīvokļa Ganu ielā 1-11, Rīgā, ir jāizvācas līdz 2012.gada 7.jūlijam, kaut gan savā 2012.gada 13.jūnija akta ir konstatējis, ka es un mani bērni dzīvojam dzīvoklī Ganu ielā 1-11, Rīga, uz tiesiski noslēgta līguma pamata.

16.02.1993. likums “Par dzīvojamo telpu īri” reglamentē dzīvojamo telpu (turpmāk arī — dzīvoklis) izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību.

Saskaņā ar 16.02.1993. likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu (Dzīvojamās telpas īres līguma attiecības īpašnieka maiņas gadījumā), ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesības uz mājokļa neaizskaramību ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē, ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 12. pantā, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā. Pat gadījumā, ja dzīvojamās telpas īpašnieks uzskata, ka personai nav tiesiska pamata lietot tās aizņemto dzīvojamo telpu, to drīkst izlikt tikai un vienīgi tiesas ceļā.

Pašlaik Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj patvarīgu izlikšanu. Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka jautājums par personas piespiedu izlikšanu ir risināms tiesas ceļā. Pat gadījumā, ja dzīvojamās telpas īpašnieks uzskata, ka personai nav tiesiska pamata lietot tās aizņemto dzīvojamo telpu, to drīkst izlikt tikai un vienīgi tiesas ceļā. Dzīvojamās telpas īpašniekam ir jāvēršas tiesā ar prasību par personas izlikšanu. Tikai tad, kad tiesa ir izvērtējusi jautājumu par personas tiesībām lietot dzīvojamo telpu un ir stājies spēkā attiecīgs tiesas spriedums, ir pieļaujama personas piespiedu izlikšana.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, kas notiek ar mani un maniem bērniem dzīvoklī Ganu ielā 1, Rīgā, es jūtos pilnīgi neaizsargāta, tiek pārkāptas manas un manu bērnu cilvēktiesības, un mums nav, kur vērsties, lai saņemtu palīdzību.

Man ir pamatotas šaubas par Valsts policijas darbinieku, kuri ierodas uz izsaukumiem, bet palīdzības vietā es saņemu izsmieklu, iespējamu interešu konfliktu. Man ir pamatotas šaubas par šajā gadījumā iesaistītajiem policijas darbiniekiem, to darbību atbilstību likumam un dienesta noteikumiem, kā arī šo policijas darbinieku atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī kompetenci, jo neaptur pret mani vērstas prettiesiskas darbības, gluži pretēji, tās atbalsta.

Es ļoti lūdzu pārbaudīt minēto informāciju, apsekot manas ģimenes dzīves apstākļus Rīga, Ganu iela 1-11, un palīdzēt man atbilstoši savai kompetencei un iespējām.

Ļoti lūdzu, palīdziet, glābiet mani un manus bērnus!

Novērtē šo rakstu:

0
0