Iesaki rakstu:
Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule” vienmēr ir atbalstījusi kā īsto valsts spēku, ir sasniegusi kopš Trešās Atmodas nebijušus līmeņus. Nost ar okupekļiem, nost ar Krievijas slavinātājiem – tā ir mūsu kopīgā prasība! 20. maija gājiens bija viena no manifestācijām šai prasībai.
Kad 10. maijā okupanti netraucēti slavināja Krieviju pie okupekļa, mēs gaidījām valsts rīcību. To nesagaidījuši, es ar domubiedriem devos ar Latvijas un Ukrainas karogiem būt valsts pozīcijas pārstāvjiem, lai viņi neiedomātos, ka šeit viss notiks pēc viņu noteikumiem. Vēlreiz jāuzsver, ka tā nebija kādas vienas organizācijas akcija – mēs bijām dažādi cilvēki, bet mūs visus vienoja gatavība rīkoties.
Prieks, ka 20. maijā mūsu jau bija tūkstoši! Arī šajā gadījumā tā jāuztver kā dažādu cilvēku akcija, jo sasaistīt šo lielo procesu ar vienu vai diviem indivīdiem būtu liela taktiska kļūda, ņemot vērā atsevišķu runasvīru publiskās izpausmes.
Nacionālista uzdevums ir būt kopā ar tautu. Nacionālistu organizācijas uzdevums ir būt tautas priekšpulkam, kas virzītu procesu tālāk. Jau 24. februārī, saprotot, ka ir radusies pilnīgi jauna veida situācija, mēs izvirzījām prasības Latvijas valsts vadītājiem.
Skaidrs, ka okupekļa nojaukšana ir tikai viens no uzdevumiem, – tas būtu tikai sākums! Svarīgi ir tas, ka sabiedrības domāšanā ir noticis lūzums. Tas, kas vēl februārī bija tikai mūsu prasības, kļūst par vispārpieņemtu viedokli. Šim viedoklim ir jāpāraug rīcībā!
Mēs atbalstām 20. maija gājiena organizatoru iniciatīvas un aicinām parakstīties:
PAR ATBRĪVOŠANOS NO PADOMJU LAIKA IDEOLOĢISKĀ MANTOJUMA – PIEMINEKĻIEM UN PIEMIŅAS ZĪMĒM
AIZLIEGT IEŅEMT AMATUS VALSTS UN PAŠVALDĪBU INSTITŪCIJĀS PROKREMLISKI NOSKAŅOTĀM PERSONĀM
PAR LATVIJAS VALSTIJ NELOJĀLU PERSONU IZRAIDĪŠANU NO LATVIJAS UN LR PILSONĪBAS ATŅEMŠANU
Bet tagad nedaudz par nākotni, mācoties no pagātnes. Reiz jau nacionālā atmoda tika nodota – ko aizsāka nacionālisti, to pārņēma čekas aģenti un vecie komunisti, lai izveidotu koruptīvu sistēmu, kas vienlaikus uzturēja pašpietiekamu PSRS okupācijas mantojumu un saiknes ar Krieviju, bet arī importēja Rietumu marksisma (“atvērtās sabiedrības”, “multikulturālisma” u.tml.) jaunākās formas. Ekonomiskā sistēma tika sagrauta vairākkārtīgi, armija tika demobilizēta, viss tautiskais noniecināts.
Tikai 2012. valodu referendums un 2014. gada Krievijas iebrukums Ukrainā sāka atmodināt latviešu tautu un lika sasparoties vismaz valsts aizsardzības sistēmai. Kara eskalācija 2022. gadā var būt iespēja noslēgt šo ciklu, šo nepieņemamo kompromisu starp Latviju un anti-Latviju.
Ir jāsāk ar lietu saukšanu īstajos vārdos! Pretinieks nav kaut kas, bet kāds. Ne jau abstrakts karš vai padomju mantojums, bet gan konkrēti ļaudis un viņu prāti, kuros šie naida simboli dzīvo, ir pretinieks. Runa ir par 5. kolonnu – vietējiem krievu imperiālistiem, kā arī “liberālo vati”, kas pat pēc Bučas slaktiņa grib mūs piespiest veidot “politisko nāciju” ar tiem, kas mūs gribētu iznīcināt.
Ir jāveic dekolonizācija – jāarestē un jāizraida Krievijas imperiālisma politikas līderi Latvijā, pret Latviju un latviešu tautu agresīvi noskaņotie elementi, tālāk izskatot jautājumu par humānu un starptautiskajām tiesībām atbilstošu nepilsoņu repatriāciju, kas jau 30 gadus ir izvēlējušies nepiederēt Latvijas tautai. Nekāda “politiskā nācija” nav iespējama ar svešas civilizācijas paplašinājumu mūsējā – civilizācijas, kas neatzīst ne cilvēka, ne nācijas vērtību, bet tikai brutālu varu.
Nedaudz par “liberālo vati” jeb dažādiem kreisajiem akadēmiķiem, kuru vienīgā funkcija kara laikā ir latviešu pašaizsardzības spēju vājināšana un agresora iedrošināšana. Saukļi par “iekļaušanu”, “integrāciju”, “divām kopienām”, aicinājumi “nešķelties” upuriem ar agresoriem ir signāli gļēvulībai – vai nodevībai (kara apstākļos starp šiem diviem ir maza atšķirība). Mēs esam par nacionālu valsti, kas kalpo latviešu interesēm, nevis bezkultūras telpu, multikulturālu haosu, kurā brīvi izplešas agresorvalsts.
Mēs esam pret etnofobiem, kas baidās runāt par latviešu tautu kā reāli pastāvošu etnisku kategoriju, par mūsu interesēm starp citām tautām, par mūsu gribu pēc savas valsts un nodrošinātas nākotnes. Ģimene, dzimta un tauta ir individuālās identitātes pamats, bet indivīds atrodas savstarpēji saistošās un atbildīgās attiecībās ar kopumu. Kas noliedz nāciju, kas noliedz mazo tautu nacionālismu, tas ir Putina sabiedrotais šajā karā. Lieki piebilst, ka tas nebūs mūsu sabiedrotais.
Visbeidzot – mēs apzināmies nepieciešamību panākt vairākumu lēmumiem par atbrīvošanos no okupācijas mantojuma, bet arī apzināmies, ka ir daļa, kura vienkārši ir ielēkuši nacionālisma vilcienā, lai izsēstos labi zināmajā stacijā “korupcija”. Korupcija nav tikai jautājums par kādu materiālu vērtību piesavināšanos, bet arī morāla korupcija – 18. novembra Latvijas, mūsu brīvības cīnītāju ideālu nodevība, lai Latviju padarītu par visas pasaules iebrauktuvi, jauniešu prātus aizpildītu ar deģenerāciju, noniecinātu tās vērtības, kas padara iespējamu tautas ilgtspēju – vīrišķību, ģimeni, dzimtenes mīlestību.
Mēs atbalstīsim prasības un rīcības, kas atbilst mūsu vērtībām! Mēs vienosimies ar tiem, kam Latvija un latviešu tauta ir pāri visam, bet ne ar oportūnistiem! Mēs dosimies līdz galam!
Pārpublicēts no austsaule.lv