Iesaki rakstu:

Satversmes aizsardzības birojs nav ieinteresēts noskaidrot, no kurienes Vienotības pārstāvja Dzintara Zaķa rīcībā nonākušas "detaļas" par iemesliem kuru dēļ tieslietu ministrei Baibai Brokai netika piešķirta pielaide valsts noslēpumam, - tas izriet no SAB direktora, bijušā LR ģenerālprokurora Jāņa Maizīša oficiālā skaidrojuma.

Kā zināms, reizē ar oficiālo paziņojumu, ka Brokai nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zaķis Latvijas Avīzei paziņoja, ka "viņš zinot detaļas, kādēļ neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam".

Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie SAB direktora, norādot uz šo publisko izteikumu un pieprasot sniegt skaidrojumu - vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja jā, tad ar kādu pamatojumu, bet, ja ne, tad kā tieši SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.

Pēc ilgākām pārdomām SAB direktors nu sniedzis atbildi, no kuras izriet, ka nekādas nekavējošas darbības sakarā ar Vienotības pārstāvja paziņojumiem birojs negatavojas veikt, - ja kādam esot pierādījumi, ka Zaķa rīcībā šādas ziņas tiešām nonākušas, šis informētais cilvēks esot laipni gaidīts SAB. Taču gaidīti tiekot tikai nepārprotami pierādījumi.

"SAB rīcībā nav faktu vai pierādījumu, ka Zaķa kungs patiešām zinātu konkrētā lēmuma saturu. Ja Jūsu rīcībā ir fakti, kas nepārprotami norāda, ka Dzintara Zaķa rīcībā ir prettiesiski nonākusi valsts noslēpumu saturoša informācija, lūdzam Jūs šādas ziņas sniegt Satversmes aizsardzības birojam vai vērsties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā," skan Maizīša oficiālā atbilde.

SAB direktors arī oficiāli apgalvo, ka ar lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem tieslietu ministrei Baibai Brokai, SAB nav iepazīstinājis nevienu politiķi".

Tiesa, jau 9. jūnijā Ministru prezidente Laimdota Straujuma medijiem paziņoja - SAB direktors Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

"Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust," - šāds bija precīzais Straujumas izteikums, ko Ministru prezidente saistībā ar Brokai neizsniegto pielaidi sniedza medijiem.

Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie Maizīša, pieprasot sniegt skaidrojumu: uz kādu normatīvo aktu pamata, ar kādu nepieciešamību, kādā tieši formā viņš sniedzis Ministru prezidentei klasificētu informāciju par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanas iemesliem un pamatojumu tieslietu ministrei.

Uz šo pieprasījumu SAB preses pārstāve Maizīša vārdā Pietiek paziņoja, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur.

Kur un kā Straujumai vēl ir bijis iespējams uzzināt šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas saskaņā ar paša Maizīša apgalvojumu esot tikai dažu personu rīcībā (un kuras netiek atklātas pat pašai Brokai), SAB nevēlējās paskaidrot. SAB arī īpaši uzsvēra, ka Straujumai sniegta tikai neklasificēta informācija.

Savukārt pēcāk bijušais Ministru prezidents Dombrovskis meta jaunu, vēl nopietnāku ēnu uz SAB spēju saglabāt valsts noslēpumus. Viņš telekanālā LNT paziņoja, ka indikācijas par to, ka tieslietu ministre Broka varētu nesaņemt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, no Satversmes aizsardzības biroja tikušas saņemtas vēl pirms viņas apstiprināšanas amatā.

Taču gan Maizītis, gan SAB preses sekretāre Iveta Maura līdz šim ir atteikušies sniegt Pietiek jebkādus skaidrojumus uz jautājumiem - kura tieši SAB amatpersona, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā, uz kādu tieši normatīvo aktu pamata, kādu tieši informāciju šai sakarā ir sniegusi.

Savukārt pirms tam Maizītis atteicās apstiprināt Straujumas jaunāko versiju par saistībā ar Brokas pielaidi pārrunāto - ka viņš vienkārši esot Ministru prezidentei "izskaidrojis vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam".