Iesaki rakstu:

Maksātnespējas administrācija bijusi spiesta aizrādīt bijušajai Parex bankai, tagadējai valsts īpašumā esošajai valsts akciju sabiedrībai Reverta par juridisku analfabētismu: neraugoties uz iespaidīgajām vadības algām, kuru piešķiršana pamatojumā ir argumenti par izcilu profesionalitāti, izrādās, ka Revertas juristi nav apguvuši pat Dokumentu noformēšanas likuma prasības.

Kā zināms Pietiek, šā gada jūlijā Reverta vērsusies ar iesniegumu Maksātnespējas administrācijā, pieprasot tai nekavējoties izpildīt Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas šā gada 4.jūnija lēmumu, ar kuru tiesa uzlika par pienākumu Maksātnespējas administrācijai pēc būtības izvērtēt Revertas sūdzību par maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri administratori Ilzi Krastu.

Taču uz šo iesniegumu Reverta no Maksātnespējas administrācijas saņēmusi atbildi, kurā norādīts - sākumā Maksātnespējas administrācijai vajadzētu saņemt lēmumu attiecīgajā civillietā, un tad būs iespējams saistībā ar to pieņemt lēmumu.

Šī atbilde Revertas pārstāvi Andi Pauniņu nokaitinājusi tiktāl, ka nākamā Revertas vēstule Maksātnespējas aģentūrai jau bijusi īsti skarba: bijusī banka kategoriskā tonī paziņojusi, ka aģentūra nodarbojoties ar klaji nepatiesu apgalvojumu paušanu, turklāt savu bezdarbību, nepildot tiesas lēmumu, neesot pamatojusi ar nevienu tiesību normu.

Reverta arī paziņojusi, ka Maksātnespējas administrācijai galu galā ir pieeja Tiesu informācijas sistēmai, kurā tā varējusi iepazīties ar konkrētā tiesas lēmuma saturu, un pastāvējuši arī "citi veidi", kādos Maksātnespējas administrācija varēja saņemt konkrēto tiesas lēmumu.

Reizē ar šo paziņojumu Reverta arī vērsusies pie Tieslietu ministrijas ar sūdzību par to, ka Maksātnespējas administrācija "pieļāvusi prettiesisku bezdarbību nepieņemot lēmumu par AS Reverta sūdzību un nepildot tiesas lēmumu".

Savukārt Maksātnespējas administrācija uz šiem Revertas paziņojumiem atbildējusi ar vēstuli, kuras būtība bijusi - pirms nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem, Revertas vadībai un juristiem nenāktu par ļaunu iepazīties ar normatīvajiem aktiem un tos ievērot pašiem.

Vēstulē norādīts: lai kāda dokumenta atvasinājums iegūtu juridisku spēku, tam saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu ir jābūt pareizi apliecinātam un attiecīgā dokumenta oriģinālam ir jābūt ar juridisku spēku, bet, ja dokumenta atvasinājums nav apliecināts, tad tas ir tikai informatīvs materiāls un tam nav juridiska spēka.

Savukārt Reverta, kā norāda Maksātnespējas aģentūra, iepriekš noskopojusies vai piemirsusi nosūtīt oficiāli apliecinātu tiesas lēmuma kopiju, tā vietā aģentūrai nosūtot vienkārši nokopētu dokumentu bez jebkādiem apliecinājumiem.

Tikai savam pēdējam iesniegumam Reverta atcerējusies pievienot Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmuma apliecinātu norakstu, un nu Maksātnespējas administrācija apliecina - tagad tiesas lēmums tiks izpildīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Reverta tiks informēta par Maksātnespējas administrācijas lēmumu.

Pietiek pagaidām nav izdevies no Revertas saņemt nekādus skaidrojumus - kāpēc tās augsti apmaksātā vadība un juristi iepriekš nav uzskatījuši par vajadzīgu iepazīties ar Dokumentu juridiskā spēka likumu, tā vietā izplatot skaļus paziņojumus par prettiesiskām rīcībām.