Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Zvērinātā advokāta, Pietiek vairākkārt pieminētā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus kompetence būšot tas, ko Maksātnespējas administrācija izvērtēšot saistībā ar publiskotajām ziņām par viņa rīkotajām „paslēpēm”, slēpjot būtiskus viņa adminstrēto uzņēmumu kreditoru sapulču jautājumus sadaļā „dažādi”.

Pietiek jau informējis, viens no negodprātīgu maksātnespējas administratoru iecienītiem trikiem, lai izvairītos no iecerētajiem lēmumiem „nevēlamu” kreditoru piedalīšanās viņu administrēto uzņēmumu kreditoru sapulcēs, ir – svarīgus izlemjamus jautājumus „paslēpt” zem apzīmējuma „dažādi”, līdz ar ko daudzi kreditori pat nenojauš, cik svarīgas lietas tiks izlemtas.

Izpētot Bunkus – kurš Pietiek interesi izraisījis pirmām kārtām saistībā ar savu brāli, kas ieņem Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītāja posteni un tādējādi atrodas varbūtējā interešu konfliktā - praksi pēdējos septiņos gados, rodas priekšstats, ka šis administrators „paslēpes” ar kreditoriem spēlē regulāri.

Tā 2009. gadā Bunkus administrētās SIA Cassandra Rīga kreditoriem, kuri nolēma neierasties uz 8. oktobra kreditoru sapulci, kurā it kā nebija plānots lemt par kādiem īpaši svarīgiem jautājumiem, kā pārsteigums nāca jau pēc sapulces atklātais fakts – kreditoru sapulces 10.jautājumā „dažādi” ir lemts par parādnieka mantas pārdošanu.

2010. gadā jau vismaz trīs Bunkus administrēto uzņēmumu kreditoru sapulcēs zem jautājuma „dažādi” ir tikuši paslēpti svarīgi izlemjamie jautājumi. Tā SIA Rego Trade 30. aprīļa kreditoru sapulcē 5.jautājumā „dažādi” lemts par maksātnespējas procesa termiņa pagarināšanu, savukārt SIA Kendi kreditoru sapulcēs Bunkus šo metodi izmantojis pat divreiz.

2011. gadā „dažādi” metode Bunkus izpildījumā ir uzplaukusi vēl tālāk, - ir saskaitāmi vismaz četri šādi gadījumi. 29. decembrī notikušas veselas četras Bunkus administrētu uzņēmumu – SIA Rego Trade, SIA Kokapstrāde M, SIA Cassandra Rīga un SIA Giva kreditoru sapulces, un visās tajās 2.jautājumā „dažādi” ir tikusi paslēpta arī lemšana par maksātnespējas termiņa pagarināšanu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātnespējas administratoram, sasaucot kreditoru sapulci, ir jāsastāda sasaucamās kreditoru sapulces darba kārtība, kurā iekļaujami kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi.

Pietiek ir zināms, ka Maksātnespējas administrācija vairākkārt ir norādījusi administratoriem par to, ka būtisku jautājumu izskatīšanai kreditoru sapulcē ir jābūt norādītiem kā atsevišķi izskatāmiem jautājumiem, līdz ar to ievērojot procesa caurskatāmību un kreditoru sapulces nozīmīgumu maksātnespējas procesa norisē.

Maksātnespējas administrācija, atsaucoties uz normatīvo regulējumu, uzskata, ka šādā veidā, precīzi uzskaitot izskatāmos jautājumus, uzņēmuma kreditoram tiek dota iespēja izvērtēt viņa dalības nepieciešamību konkrētajā kreditoru sapulcē un izskatāmo jautājumu būtiskumu attiecībā uz viņu.

Tāpat Pietiek ir zināms, ka Maksātnespējas administrācija vairākkārt ir norādījusi - sadaļā ,,citi jautājumi” drīkst būt skatāmi tikai maksātnespējas procesā maznozīmīgi jautājumi, piemēram, jautājums par kreditoru sapulces pārtraukšanu vai protokola parakstīšanu.

Saistībā ar konkrēti Bunkus administrētajiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem Maksātnespējas administrācija skaidro, ka „uzskaitītajos maksātnespējas procesos, kuri joprojām nav izbeigti un tiesa nav devusi savu atzinumu par attiecīgā maksātnespējas procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām, tiks izvērtēta administratora kompetence nodrošināt efektīvu un likumīgu tā administrēto procesu norisi”.

Tiesa, no plašākas atbildības un lemšanas par Bunkus „paslēpēm” Maksātnespējas administrācija norobežojas, norādot, ka kreditoriem esot tiesības pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu tiesā un ka līdz ar to kontroli pār kreditoru sapulcē lemtajiem jautājumiem īsteno tiesa.

Arī saistībā ar Pietiek aprakstītajiem gadījumiem, kad „administrators nav nodrošinājis maksātnespējas procesa caurskatāmību, radot situāciju, ka maksātnespējas procesā būtiski jautājumi netiek norādīti kā atsevišķi izskatāmi jautājumi, kas atklāti iekļauti kreditoru sapulces darba kārtībā”, Maksātnespējas administrācija varot ietikt - kreditoram, kurš nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, ir tiesības iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, lūdzot tiesu to atcelt.

Izrādās, ka vienā šādā gadījumā no Pietiek apskatītajiem šāds precedents tiešām bijis – „SIA Cassandra Rīga maksātnespējas procesā, kad ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu tika atcelts 2011.gada 29.decembra kreditoru sapulces lēmuma 2.punkts”.

„Papildus norādāms, ka Maksātnespējas administrācija savas kapacitātes ietvaros veic visu maksātnespējas procesu, tajā skaitā Jūsu minēto maksātnespējas procesu, uzraudzību,” piebilst Maksātnespējas administrācija.

Pietiek pēdējā laikā ir vairākkārt publikācijās pieminējis brāļus Bunkus, tostarp to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība, reaģējot uz oficiāla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja brīdinājuma saņemšanu pirms pusotra gada, ir veikusi tikai formālus pasākumus, lai VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus nevarētu "izlīdzēt" savam brāli, zvērinātam advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum.

Novērtē šo rakstu:

0
0