Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus klusē par savas amatpersonas deklarācijas datiem, kas liek domāt par vismaz 40 tūkstošiem eiro, kuri pērn „izcelti no tumbočkas”, Range Rover markas automašīnas parādīšanās viņa deklarācijā, neuzrādot 90 000 eiro vērtā auto iegādes, līzinga vai lietošanas darījumu, rada iespaidu par neveiklu mēģinājumu „legalizēt” vienu no, iespējams, vairākiem viņa lietotajiem luksus auto.

Pietiek maksātnespējas administratora oficiālajam un reālajam mantiskajam stāvoklim pievērsās pirms gada, situāciju fiksējot šādi: Lursoft datu bāzē nebija atrodamas neviena viņam piederoša uzņēmuma kapitāldaļas, kas nodrošinātu dividendes, nebija arī publisku ziņu par viņam piederošiem nekustamajiem īpašumiem un luksus automašīnām.

Tomēr vienlaikus Pietiek norādīja uz maksātnespējas administratora īpašumu "neredzamo pusi" – "paslēptiem" īpašumiem, kas jau liecina par multimiljonāra cienīgu dzīvesstilu.

Formāli iespaidīgā un svaigi izremontētā ēka Mežaparkā, Meža prospektā 38A pieder Latvijā reģistrētajai SIA Kentprom Investments, kas to no AS Reverta meitasuzņēmuma NIF Dzīvojamie īpašumi 2013. gada oktobrī iegādājusies par aptuveni 535 tūkstošiem eiro.

Kā rāda Lursoft dati, oficiālais SIA Kentprom Investments īpašnieks ir Lielbritānijā reģistrētais Kentprom Management LLP. Šī uzņēmuma īpašnieki publiski nav atklāti, bet tieši Bunkus ir bijis tā persona, kas Kentprom Management LLP vārdā 2013. gadā ir apmaksājis Latvijā reģistrētās SIA Kentprom Investments pamatkapitālu.

Tāpat oficiāli nav saskatāma nekāda maksātnespējas administratora saistība ar divām luksus automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuriem MB39 un MB21 ir zināma līdzība ar Mārtiņa Bunkus iniciāļiem. Viena no šīm automašīnām ir 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kura cena ir vismaz 90 000 eiro, bet otra - pilnīgi jauna, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kuras cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma ir 300 000 eiro vai vairāk.

Formāli gan abām automašīnām ar maksātnespējas administratoru Bunku gan nav nekāda sakara, - to formālais īpašnieks ir 2013. gadā dibināts uzņēmums Hotel VIP Car Rent Services (gada apgrozījums – 12 300 eiro, zaudējumi – 41 744 eiro), kura vienīgais kapitāldaļu turētājs ir vēl viens Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Jau pieminētā automašīna Range Rover tai ir ieķīlāta pat par 200 000 eiro.

Uz to, kam formāli varētu piedāvāt britu uzņēmums, norāda fakts, ka tieši Hotel VIP Car Rent Services valdes loceklis Aivars Lācis ir bijis Spritwell Commerce LLP pilnvarotais pārstāvis, turklāt tieši viņš tai pašā 2013. gadā ir veicis uzņēmuma Hotel VIP Car Rent Services pamatkapitāla iemaksu. Uzņēmumu reģistra dati rāda Lāča saistību ar Daci Bunkus, kura ir Mārtiņa Bunkus māte: uzņēmumā Consulting&Development viņa septiņus gadus ir bijusi valdes locekļi, bet uzreiz pēc viņas pašlaik jau likvidējamā uzņēmuma valdē ir nonācis Aivars Lācis.

Turklāt luksus auto patieso īpašnieku "paslēpes" nav beigušās ar Lielbritāniju, kur uzņēmumu īpašnieki ir salīdzinoši vienkārši noskaidrojami: kā rāda šīs valsts kompāniju reģistra dati, Spritwell Commerce LLP savukārt pieder diviem citiem uzņēmumiem - Livorno Holding S.A.un Verona Inter S.A. Savukārt šo uzņēmuma patiesie īpašnieki - labuma guvēji - būtu ārkārtīgi grūti noskaidrojami pat tiesībsargāšanas iestādēm, jo abas šīs kompānijas ir reģistrētas īpaši "melnajā" ofšoru zonā - Centrālamerikas valstī Belizā.

Kā rādīja Pietiek jau iepriekš publicētie fotouzņēmumi, kas bija datēti ar pagājušā gada 7. maija vakaru, Bunkum „nepiederošais” Range Rover ar viņa iniciāļiem valsts reģistrācijas numurā tajos vērojams, novietots „saimnieka vietā” pie viņam tāpat „nepiederošās” Mežaparka savrupmājas. Pēcāk pie  Bunkum „nepiederošās” „ofšoru mājas” ir pieķerts arī ekskluzīvākais „ofšoru auto” – vismaz 300 000 eiro vērtais Aston Martin Vanquish.

Bunkus iepriekš atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumiem, vai viņš savām vajadzībām izmanto automašīnas Aston Martin ar valsts reģistrācijas numuru MB21 un Land Rover Range Rover ar valsts reģistrācijas numuru MB39 un, ja jā, uz kāda līgumiska vai cita pamata, kā arī - kāda ir viņa saistība ar Lielbritānijā reģistrēto uzņēmumu Kentprom Management LLP.

Taču nu Bunkus amatpersonas deklarācija par 2016. gadu rāda: neveicot nekādu deklarējamu darījumu, maksātnespējas administratora lietošanā ir nonākusi 2013. gada izlaiduma luksus automašīna Range Rover – tieši tāds auto, kāds pērn Bunkum „nepiederēja”, bet tika fiksēts pie viņam „nepiederošās” Mežaparka savrupmājas, kur luksus auto cienītāja kaimiņš ir ekonomikas ministrs, Vienotības pārstāvis Arvils Ašeradens.

Tas, ka maksātnespējas administratora lietošanā bez oficiāli deklarēta darījuma nonākusi automašīna, kuras cena ir vismaz 90 tūkstoši eiro, gan nav vienīgā dīvainība viņa amatpersonas deklarācijā.

Kā rāda maksātnespējas administratora pagājušā gada amatpersonas deklarācija, no brāļa Kristapa Bunkus viņš dāvinājumā saņēmis 27 tūkstošus eiro, bet no tēva Ojāra Bunkus – pat 71 998 eiro.

Kopā no abiem radiem saņemto deklarēto dāvinājumu kopsumma ir 98 998 eiro – tātad būtiski vairāk par tiem 10 049 eiro, ko Bunkus saņēmis maksātnespējas administratora darbā, „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, un par tiem 84 619 eiro, ko viņš saņēmis, darbojoties kā advokāts.

Pagājušā gada sākumā Bunkus oficiālās parādsaistības bija 352 293 eiro, aizdevumi – 1 034 836 eiro, bet nekādu oficiāli deklarētu uzkrājumu nebija. Savukārt pagājušā gada beigās Bunkus oficiālie uzkrājumi bija 88 692 eiro, parādsaistības bija 527 374 eiro un izsniegtie aizdevumi – 1 355 836 eiro.

Tas nozīmē – pagājušā gada laikā Bunkus oficiāli kopā nopelnījis 193 666 eiro, aizņēmies vēl papildus 175 081 eiro (kaut gan aizņemšanās darījumi nav deklarēti), - tātad kopā viņa ienākumi bijuši 368 747 eiro.

Taču naudas summa, kuru Bunkus pērn ir uzkrājis un vēl no jauna aizdevis, ir bijusi krietni lielāka – kopā 409 692 eiro. No kādas „tumbočkas” ir ņemta starpība – vairāk nekā 40 tūkstoši eiro – nav skaidrs: Pietiek pārstāvis aicinājumu to noskaidrot jau ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam, savukārt no paša Bunkus nekādi komentāri nav saņemti.

Jāpiebilst, ka Bunkum ir vēl viens brālis - pērn jaunā amatā „aizrotētais” VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, kas, neraugoties uz viņa iepriekš vadītās struktūras attiecībām ar Mārtiņa Bunkus biznesa interesēm, nekādus oficiālus dāvinājumus brālim nav veicis.

Pietiek nesen informēja, ka tikai pēc pusotra mēneša (bet varbūt tikai pēc Pietiek atgādinājuma vēl mēnesi vēlāk) VID „pamanījis”, ka no sava iepriekšējā amata aizrotētais Kaspars Bunkus ir „piemirsis” laikus iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, - kaut tieši VID ir tas, kas šo deklarāciju datu bāzi administrē.

Šogad līdz pat maija beigām, raugoties uz VID publisko datu bāzi, radās priekšstats, ka Kaspars Bunkus no VID darbinieku rindām ir vienkārši izčibējis, - nebija ne ikgadējās amatpersonas deklarācijas, kas bija jāiesniedz līdz marta beigām, ne arī deklarācijas, kas būtu jāiesniedz, ja darbinieks būtu izlēmis šķirties no darba VID.

Kad jūnija sākumā Pietiek pārstāvis vērsās ar jautājumiem VID, šī iestāde atzina, ka Bunkus patiešām divus mēnešus „piemirsis” iesniegt amatpersonas deklarāciju. Tiesa, nekādu sodu par šo „aizmāršību” Bunkus, kuru pašlaik no iespējamām nepatikšanām sargā atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā, nav saņēmis.

Oficiāli VID apgalvoja, ka jau 16. maijā – tātad „tikai” pusotru mēnesi pēc deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām esot pieņemts lēmums „uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret K.Bunkusu par Latvijas APK 166.27 pantā paredzēto pārkāpumu, t.i. par kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas par 2016.gadu neiesniegšanu noteiktā termiņā”.

„Informējam, ka VID ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju institūcijas mājaslapā vietnē, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31.panta pirmajā daļā noteiktajam, tādējādi pēc administratīvās  lietas izskatīšanas informācija par pieņemto lēmumu būs publiski pieejama VID mājaslapā,” skaidro VID.

Interesanti, ka jau kopš pagājušā gada maija Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs „savas kompetences ietvaros” pārbauda kādu Pietiek saņemtu un publicētu lasītāja vēstuli saistībā ar Bunkus brāļiem:

„Esmu bijušais zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieks. Vēlos pateikties par jūsu darbu kopumā, gan par aizdomīgo faktu izcelšanu konkrēti par brāļiem Bunkus. Tas, ko esat atspoguļojuši 16.10.2015 rakstā par maksātnespējas administratoru M. Bunkus un viņa brāli K. Bunkus, ir patiesība.

Viņi aktīvi darbojas roku rokā, lai M. Bunkusam bizness ietu raiti, K. Bunkus amats tiek izmantots, cik iespējams naudas pelnīšanai, savtīgos nolūkos. Kā kādā komentārā pamatoti bija atzīmēts, M. Bunkus savu turību ieguvis, kārtojot lietas priekš uzņēmumiem ar sava brāļa, VID amatpersonas starpniecību. M. Bunkus biroja pamatdarbība ir balstīta tikai tam.

K. Bunkus regulāri ir M. Bunkus birojā un dod rīkojumus biroja darbiniekiem par atsevišķu maksātnespējas lietu virzību. Tāpat, kopīgi tiek realizētas banālas shēmas ar plauktiņfirmu izmantošanu un fiktīvu amatpersonu dalību PVN izkrāpšanā no valsts. Ieskaitot jau zināmo Aivaru Lāci, L.Čuprinsku, u. c.

Tāpat šīs shēmas tiek piedāvātas un izstrādātas priekš M.Bunkus klientiem, - tā sauktā "restrukturizācija" un "kontrolētā maksātnespēja", kad uzņēmums tiek izvilkts jaunā kvalitātē, valstij atstājot nevajadzīgos simtu tūkstošu nodokļu parādus, kurus, protams, valsts nevar atgūt.

Maksātnespējas procesa "kontrolētības" panākšanai tiek izmantota sistēmas nepilnība, un nepieciešamie maksātnespējas pieteikumi tiesā tiek iesniegti tad, kad droši tiks iecelts savējais mn administrators.

2015.gada sākumā KNAB radās jautājumi par abu brāļu mijiedarbību un iespējamo interešu konfliktu. Tomēr, kaut kādā veidā tas kļuva zināms abiem Bunkusiem un M. Bunkus birojs aktīvi rakstīja atzinumu KNAB vietā, kur, protams, tika secināts, ka tajā situācijā interešu konflikta nav. Atzinums (uz 5-6 lapām) tika nodots KNAB, kas to jau uzdeva par savu.”

Novērtē šo rakstu:

3
0