Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar ievērojamo braukšanas ātruma pārsniegšanu un saistītajiem notikumiem Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Guntars Marķitāns ticis cauri faktiski ar veselu ādu, iekšlietu sistēmas vadībai vienkārši izmantojot izdevību un viņu steidzīgi aizraidot pensijā. Savukārt par grēkāžiem šajā lietā ir nozīmēti ceļu policisti, kuri bija pieķēruši ģenerāli, bet bija spiest viņu atlaist, - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši pret viņiem sākts kriminālprocess par amatpersonas bezdarbību.

„Ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 319.panta 1.daļas. Plašākus komentārus nesniedzam,” – tas ir viss, ko pašlaik atklāj Iekšējās drošības birojs, kuram pēdējā laikā radusies noturīga reputācija kā iestādei, kas ir pietiekami elastīga, izvērtējot, kurš kurā noziedzīgajā nodarījumā ir vainīgais un kurš – cietušais.

Krimināllikuma 319. panta „Valsts amatpersonas bezdarbība” 1. daļa noteic, ka par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, šis pants attiecināts ne jau uz policijas ģenerāli, kurš pēc aizturēšanas, traucoties ar 130 kilometru ātrumu stundā, bija izmantojis dienesta stāvokli, lai atbrīvotos no saviem faktiskajiem padotajiem, bet gan ierindas ceļu policistiem, kuriem nebija paveicies apturēt augsto priekšnieku.

Kā zināms, Marķitāns publiski mēģināja izmeloties, apgalvojot gan to, ka šādā veidā esot veicis policijas pārbaudi, gan vienlaikus arī to, ka pieļauto ātrumu esot pārkāpis ne vairāk kā par dažiem kilometriem stundā.

Taču, kad šodien Valsts policija publiski paziņoja par Marķitāna strauju došanos pensijā, šie ģenerāļa meli netika pat pieminēti. Tā vietā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis slavēja Marķitāna nopelnus, pieminot viņa rīcību... 1991. gada barikāžu laika notikumos.

Taču, kā zināms Pietiek, Marķitāna straujā došanās pensijā jau no šīs nedēļas ceturtdienas nekādā veidā nav bijusi viņa paša iniciatīva. Iekšlietu sistēmas vadība ģenerālim izvirzījusi ultimātu – vai nu nekavējoties doties pensijā, izvairoties no nepatikšanām šī atgadījuma rezultātā, vai arī rēķināties ar „sekām”.

Pietiek zināms, ka iegansti ietekmīgā veterāna Marķitāna pensionēšanai ir tikuši meklēti jau ilgāku laiku, - notikums ar ātruma pārsniegšanu, aizturēšanu un sekojošo „atkratīšanos” no ceļu policistiem šādu ieganstu deva.

Avoti iekšlietu sistēmā Pietiek ir informējuši – faktiski ģenerālim pietiekami skaidri norādīts, ka, nedodoties pensijā, viņš varētu tikt pie kriminālprocesa par pilnvaru pārkāpšanu savtīgos nolūkos un pat stāties tiesas priekšā. Šis arguments ir bijis izšķirošais.

Marķitānam piekāpjoties, aktualizējies jautājums par grēkāžu nozīmēšanu saistībā ar notikušo, un šajā lomā Latvijas iekšlietu sistēmai jau tradicionāli nonākuši ierindas ceļu policisti no Kārtības policijas Rīgas pārvaldes ekipāžas, - tieši viņi tad arī tagad tiek vainoti „valsts amatpersonas bezdarbībā”.

Pietiek ir arī zināms, ka ceļu policistiem, pateicoties kuriem, sabiedrība vispār uzzināja par šo notikumu, arī ir dots skaidrs mājiens – atturēties no jebkādiem mēģinājumiem tālāk komunicēt ar medijiem par šo lietu. Šo mājienu „izprotot”, viņiem solīts pēc dažiem mēnešiem kriminālprocesu paklusām izbeigt.

Novērtē šo rakstu:

0
0