Iesaki rakstu:

Pietiek pavasarī publicēja interesantu cietumu aprakstu sēriju. Šodien man ir tā iespēja turpināt iepazīstināt Pietiek lasītājus ar Latvijas tiesiskās valsts Jelgavas cietumu un Mārtiņa Karaseva ikdienu tajā.

Jelgavas cietums piekopj ļoti interesantu ieslodzītajiem likumā noteikto resocializācijas pasākumu (konkrētajā gadījumā telefonzvana nodrošināšanas) politiku. Pievienotajos dokumentos ir iespējams iepazīties ar divām situācijām - pazudušu iesniegumu, kurš tomēr nav pazudis, un cietuma administrācijas mēģinājumiem atrakstīties, kā arī telefonzvana ar advokātu nenodrošināšanu.

2018. gada 29.martā M.Karasevs tika pārvietots uz Jelgavas cietumu. Sekojoši 10.aprīlī tiek uzrakstīts iesniegums ar lūgumu atļaut telefonsarunu 11.aprīlī, pie reizes iesniegumā norādot, ka Jelgavas cietuma 2017.gada 19.maija rīkojumā Nr.60 ir norādīts, ka iesniegumus par vēlamajām telefonsarunām jāiesniedz līdz attiecīgā mēneša 20.datumam, un lūdzot paskaidrot, ko darīt gadījumā, ja uz cietumu pārvietots pēc šī datuma.

Sākumā zvanu atļāva, kad secināja, ka M.Karaseva personīgajā lietā nav ieviesta kartotēka ar to cilvēku personas datiem, ar kuriem M.Karasevs vēlas sazināties. Ātrumā M.Karasevs aizpilda kartotēku, un šī problēma it kā tiek atrisināta. Bet izrādās, ka šīs darbības būtu jāveic cietuma administrācijas darbiniekiem (sekojoši 10. un 11. aprīļa iesniegumi).

Ņemot vērā, ka telefonsaruna netika nodrošināta 11.aprīlī, tā tika gaidīta 12.aprīlī, un nekādiem šķēršļiem nevajadzēja būt, bet izrādās, ka iesniegums par telefonzvana nodrošināšanu cietuma telpās ir mistiski pazudis. Dienu iepriekš iesniegums bija akceptēts un novīzēts, ka zvans atļauts, bet nebija ieviesta kartotēka, dienu vēlāk kartotēka ir, bet nav ne iesnieguma, ne pozitīvās atbildes, ne cietuma priekšnieka vīzas uz tā. (Seko iesniegums 12.aprīlī)

15.aprīlī tiek uzrakstīts atkārtots iesniegums par lūgumu nodrošināt telefonsarunu un 16.aprīlī tā beidzot arī reāli notiek.

Tālāk jau seko iesniegums par pazudušo 11.aprīļa iesniegumu un faktu, ka tas kā izrādās nemaz nav bijis pazudis, bet saka, ka bijis pazudis un tad saka, ka nav bijis pazudis. Turklāt lieki piebilsts, ka šajā iesniegumā ir pausti trešās personas dati (ar kuru pieprasīta telefonsaruna) un par fiziskās personas datu aizsardzību vispār netiek domāts.

Un tad sākas Jelgavas cietuma atrakstīšanās mēģinājumi:

- 3.maijā cietuma priekšnieks saka, ka 11.aprīļa iesniegums Resocializācijas daļā nonācis tikai 16.aprīlī (5 dienas pēc uzrakstīšanas. Jautājums - kur tas bija visu šī laiku, jo skaidri redzams, ka 11.04 cietuma priekšnieks to ir novīzējis! Vai sekretāre slinka? Vai Resocializācijas daļas darbinieki maz ir savā darba vietā? Vai pilda savus pienākumus?), turklāt atbilde sastādīta ar kļūdām;

- 7.maijā cietuma priekšnieks saka, ka iesniegums par kartotēkā iekļaujamajām personām ir jāraksta;

- 8.maijā cietuma priekšnieks saka, ka līdz Resocializācijas daļai 11.aprīļa vīzētais iesniegums nav nonācis (tātad priekšnieka birojs slikti strādā, ja 5 dienu laikā nevar A4 lapu uz citu kabinetu aiznest);

- 8.maijā cietuma priekšnieks taisnojas par situāciju, kad iesniegums it kā bija, it kā nebija, un paši cietuma darbinieki maldās starp ir un nav;

- 8.maijā cietuma priekšnieks apstiprina, ka 11.aprīļa iesniegums ir saņemts un tam piešķirts numurs (atrakstīšanās kļūdas un maldīšanās datumos turpinās, diemžēl M.Karaseva dzimšanas gada variācijas personīgo datu aizsardzības nolūkos Pietiek lasītāji nevarēs ieraudzīt);

(Seko M.Karaseva iesniegums ar norādītajām atrakstīšanās kļūdām.)

- 16.maijā cietuma priekšnieks saka, ka telefonsaruna 12.aprīlī nevarēja notikt, jo dežūrdaļā ne bija iesniegts iesniegums par telefonsarunas atļaušanu;

- 24.maijā seko atvainošanās par atrakstīšanās kļūdu un turpinās birokrātiskā atkārtošanās;

- 5.jūnijā cietuma priekšnieks atzīst, ka kartotēku telefonsarunu sarunu uzskaitei aizpildīja Resocializācijas daļai darbinieki;

- 6.jūnijā cietuma priekšnieks atzīst, ka Resocializācijas daļai darbinieki nav lūguši iesniegt divus iesniegums ar norādītajām personām, ar kurām M.Karasevs vēlētos sazināties, telefonzvana veikšanai (tad kāpēc bija jāievāc šie dati, kāpēc 11.04 bija tik degoši svarīgi, lai M.Karasevs uzraksta šos iesniegumus?)

Nākamā situācija ir saistīta ar iespēju sazināties ar advokātu.

Sākumā atrakstījās, ka advokātam obligāti jābūt minētam www.advokatura.lv, citi advokāti, tostarp no ārzemēm, netiek Jelgavas cietumā atzīti. Lai vai kā, bet vienu zvanu atļāva veikt. To pašu cietuma darbinieku klātbūtnē un pārtrauca 24.minūtē. Protams, atrakstoties nekā tāda nav bijis - ne darbinieka klātbūtnes, ne sarunas pārtraukšanas. (Ņemot vērā, ka cietuma telpās tiek veikta videonovērošana, būtu interesanti konkrētās dienas ierakstu paskatīties.)

Šobrīd situācija jau ir aizgājusi tik tālu, ka katru darba dienu M.Karasevs raksta iesniegumu ar lūgumu atļaut telefonsarunu ar advokātu, katru dienu cietuma priekšnieks to paraksta un akceptē, bet telefonsaruna netiek nodrošināta. Tālāk automātiski jau seko iesniegums Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei I.Spurei un jau konkrēti tiek pieprasīta kompensācija par cilvēktiesību pārkāpumiem Jelgavas cietumā.

Ļoti interesanti pašreizējo situāciju atspoguļo Pārvaldes lēmums attiecībā uz Karaseva iesniegumiem: termiņu tik pagarina un pagarina. (Kā redzams, arī Ieslodzījuma vietu pārvalde neorientējas savos lietvedības principos.)

Saistībā ar daudzo iesniegumu, sūdzību skaitu pēdējo divu mēneša laikā M.Karasevs jau divreiz ir ievietots uz 5 dienām izolatorā. Acīmredzot cietuma administrācija nav spējīga atrakstīties un izdomāt puslīdz ticamus iemeslus telefonsarunas nenodrošināšanai.

Varbūt ir kāds ietekmīgāks advokāts, kurš varētu palīdzēt šajā bezkaunībā un vēlas palīdzēt novērst ņirgāšanos par ieslodzīto un cilvēktiesībām (galu galā ir 21.gadsimts, un Latvija ir Eiropas Savienībā, NATO un vēl sazin kur).

P.S. Gadījumā, ja M. Karasevs izcīnīs kaut vienu kompensāciju, puse no tās tiks ziedota bērniem ar īpašām vajadzībām.