Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru nesavtīgais darbs stiprinājis mūsu valsts demokrātiju, tiesiskumu, drošību un labklājību, ieguldīts veselības aprūpē, izglītībā un kultūrā.

Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte uzsver: “4. maija valsts svētkiem ir savs vēstījums un simboliskā jēga. Tie atgādina par Latvijas valsts atdzimšanu, Latvijas cilvēku gribu būt brīviem savā zemē un gatavību to izcīnīt. Tāpēc ir liels gandarījums, ka Neatkarības atjaunošanas dienā Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ordeņu kapitulam ir iespēja pateikties un apbalvot izcilus dažādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir kalpojis kopējam labumam, darījis Latviju skaistāku un stiprāku, mūsu visu dzīvi bagātāku.”

Ordeņu kapitula kanclere atgādina, ka valsts apbalvojumi ir valsts novērtējuma un atzinības apliecinājums. Tie piešķirti cilvēkiem, kuru aktīvā pilsoniskā nostāja bija nozīmīga Latvijas Atmodas laikā, valsts liktenim izšķirīgajos brīžos, Latvijas neatkarības atjaunošanas un turpmākās valsts attīstības gaitā. “Tiek apbalvoti cilvēki, kuri savu darbu veltījuši mūsu valsts veidošanai, pilsonisko vērtību nostiprināšanai, kopuši vēsturisko atmiņu. Cilvēki, kuru pašaizliedzīgais veikums ir stiprinājis mūsu valsts un tautas garu, mūsu valodu un kultūras vērtības,” saka S. Ēlerte.

Augstākie valsts apbalvojumi piešķirti valsts darbiniekiem, kuri atjaunotās neatkarīgās Latvijas valsts sākuma gados pieņēmuši visai sabiedrībai būtiskus lēmumus, īstenojuši reformas un aizstāvējuši valsts nacionālās intereses.

Ar Ordeņu kapitula lēmumu apbalvojumi piešķirti žurnālistiem par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē. Ar savu profesionālo darbu viņi ir veidojuši demokrātijai nepieciešamo atbildīgo un daudzveidīgo mediju telpu.

Tāpat valsts apbalvojumi piešķirti ilggadējiem ārlietu dienesta darbiniekiem, kuri ar savu pašaizliedzīgo darbu devuši būtisku ieguldījumu Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta atjaunošanā un stiprināšanā.

Valsts apbalvojumus saņems spilgtas Latvijas kino, teātra, mūzikas, baleta, mākslas un arhitektūras radošās personības par būtisku ieguldījumu Latvijas mākslā un kultūrā un vienlaikus arī Eiropas kultūras telpā.

Valsts apbalvojumus saņems ārvalstīs dzīvojošie tautieši, kuri savu ar latviskajām vērtībām piepildīto mūžu un darbu veltījuši mūsu valsts atjaunošanai un latviešu valodas un kultūras kopšanai.

Visus apbalvotos kopumā raksturo drosme, pašaizliedzība, augsta profesionalitāte, neatlaidība, rūpes par līdzcilvēkiem, iestāšanās par kvalitatīvām pārmaiņām Latvijā ilgtermiņā.

Par valsts apbalvojumu pasniegšanu atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 56. panta pirmajai daļai, ņemot vērā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, Ordeņu kapituls lems pēc noteikto ierobežojumu atcelšanas, paziņojot par to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte atzīmē: “Ordeņu kapitula vārdā vēlos īpaši pateikties par sabiedrības ieinteresētību valsts apbalvojumu lietās un izrādīto iniciatīvu, iesakot kandidātus valsts apbalvojumiem.”

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2021. gada 20. aprīlī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku, apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par:

1. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri:

Žurnālistu Jāni Domburu

Žurnāla “IR” žurnālistu un komentētāju Aivaru Ozoliņu

Izdevniecības “IR” galveno redaktori Nelliju Tjarvi (Nelliju Ločmeli)

2. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku:

Raidījuma “Nekā personīga” vadītāju, žurnālisti Ilzi Jaunalksni-Rēderi

Raidījuma “Nekā personīga” vadītāju, žurnālistu Jāni Krēvicu

Laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālisti Mārīti Libeku (Māru Libeku)

Latvijas Radio 1 programmu vadītāju, žurnālistu Eduardu Liniņu

Žurnālisti, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāju Ingu Spriņģi

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālisti, dokumentālo filmu redaktori un producenti Ilzi Strengu

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījuma “De facto” vadītāju, žurnālisti Ingu Šņori

Latvijas Radio 1 programmu vadītāju, žurnālistu Aidi Tomsonu

Laikraksta “Diena” žurnālistu un publicistu Egīlu Zirni

Novērtē šo rakstu:

11
119