Iesaki rakstu:

Aizkustinoši bija noraudzīties uz to, kā ASV kongresmeņi stāvot un ar ovācijām sveica ukraiņu tautu, kad prezidents Džo Baidens savā runā sestajā dienā pēc Krievijas agresijas sākuma spēra zibeņus Kremļa virzienā, nosaucot Putinu par diktatoru un solot “robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku”. Jau iepriekš viņš bija nosaucis Kremļa saimnieku par slepkavu, tikai slepkavam no tā ne silts ne auksts.

Tajā pašā laikā ASV un ES kopā iepērk no Krievijas naftas produktus apmēram par 700 miljoniem USD dienā. Saskaņā ar amerikāņu datiem pagājušā gada maijā Krievija sasniedza rekordu naftas produktu eksportā uz ASV, apsteidzot Meksiku un ieņemot otro vietu aiz Kanādas. Mēneša apjoms bija 26,17 miljoni barelu vai 844 000 barelu dienā. Tāpēc arī SWIFT neatslēdz tām Krievijas bankām, kuras apkalpo šo plūsmu. Tā ir tā nauda, ko agresors izmanto karam Ukrainā, nogalinot civiliedzīvotājus, ieskaitot bērnus.

Kā izskaidrot šo divkosību? Atbilde nav tālu jāmeklē.

Kā zināms, tad ASV starpvēlēšanas notiek prezidenta termiņa vidū (novembrī), un tajās ievēlēs pārstāvjus ASV Kongresā. Tas kalpo kā uzticības tests tai politikai, ko divu gadu laikā īstenojis prezidents un viņa pārstāvētā politiskā partija.

Inflācija ASV, ja var ticēt medijiem, pašlaik ir sasniegusi augstāko rādītāju pēdējo 40 gadu laikā, un pastāvošais darba vietu trūkums un piegāžu ķēžu vājās vietas ir veicinājušas cenu kāpumu visām precēm, tai skaitā pārtikai, gāzei un mājokļiem, kas rada pamatīgas galvassāpes demokrātiem.

No otras puses, republikāņi, lai vairotu savu politisko kapitālu, asi kritizē Baidenu par neizlēmību Ukrainas jautājumā, labi apzinoties to, ka embargo Krievijas energoresursiem vairāk vai mazāk ietekmēs cenas ASV un līdz ar to arī demokrātu reitingu. Tie ir tie paši republikāņi, kuru pārstāvis eksprezidents Tramps, pēc kura ievēlēšanas savulaik Kremlis slapināja biksēs aiz sajūsmas, vēl pavisam nesen pēc Putina lēmuma atzīt Doņeckas bandītu republiku neatkarību vienā no intervijām nosauca to par ģeniālu lēmumu, pie viena neaizmirstot atzinīgi novērtēt Kremļa saimnieka izlēmību un atzīmēt labo sapratni starp sevi un viņu.

Nākošais ukraiņiem sāpīgais jautājums ir pretgaisa aizsardzība, ņemot vērā agresora nospiedošo pārsvaru Ukrainas debesīs. Ukrainas valdība un prezidents ir vairākkārtīgi vērsušies pie rietumvalstīm ar lūgumu noteikt tā saucamo lidojumu aizlieguma zonu.

Ko tas nozīmē, un kādas tam var būt sekas? Tas nozīmē aizliegumu jebkuriem lidaparātiem, ieskaitot militāros, atrasties Ukrainas debesīs. Šādu aizliegumu var nodrošināt tikai ar militāriem līdzekļiem. Ukraina to nodrošināt nevar, tāpēc lūdz palīdzību NATO. Tas ja ne pilnībā, tad būtiski samazinātu upurus civiliedzīvotāju vidū, kuri neizbēgami radīsies agresora aviācijas uzlidojumu rezultātā. No otras puses, šajā gadījumā Krievijas konfrontācija ar NATO būs gandrīz neizbēgama, no kā Rietumi grib izvairīties.

Ņemot vērā, ka krievi konvencionālajā bruņojumā un sagatavotībā zaudē NATO, tad draudi “visu pārvērst pelnos” nodrošinot sev “vietu paradīzē”, kļūst reāli. Ja šo rietumvalstu piesardzību varētu saprast, tad nākošais rada neizpratni. Un, proti, medijos parādījās ziņa par to, ka NATO austrumbloka valstis plāno nodot Ukrainas rīcībā PSRS ražotās kaujas lidmašīnas ar iespēju izmantot Polijas lidlaukus.

Runa ir par 56 MIG-28 un 14 Su-25. Tātad lidaparāti piederētu Ukrainai, un tos izmantotu ukraiņu piloti kaujām virs Ukrainas. Šajā gadījumā tā vairs nebūtu konfrontācija starp Krieviju un NATO. Turklāt, redzot savus līdzšinējos “panākumus” Ukrainas kaujas laukos, Kremlis, visticamāk, no šīs konfrontācijas centīsies izbēgt. Jautājums - kas notiks, ja gaisa kauju rezultātā kāds no agresora lidaparātiem šķērsos Polijas robežu. Atbilde - tas ir jānotriec ar tur izvietotiem Patriot kompleksiem līdzīgi, kā to izdarīja, ne aci nepamirkšķinādama, NATO dalībvalsts Turcija 2015. gadā Sīrijā ar savu F-16, kad krievu Su-24 šķērsoja tās robežu. Vai tad tāpēc notika globāla katastrofa? Nebūt ne. Viss beidzās ar Turcijas tomātu importa aizliegumu Krievijā.

Jāpiezīmē, ka Krievijas militārā doktrīna neparedz preventīvu kodoltriecienu, izņemot gadījumu, ja ir tieši draudi Krievijas pastāvēšanai kā valstij. Karadarbību Ukrainā par šādiem draudiem uzskatīt nevar. Tad jau ekonomiskās sankcijas drīzāk var uzskatīt par draudiem valsts ekonomiskam sabrukumam un valstiskuma zaudēšanai. Neskatoties uz visu to, lēmums par kaujas lidmašīnu nodošanu no NATO puses tika nobremzēts.

Ja Krievija netaisās pārtraukt karadarbību un izvākt savus spēkus, bet plāno veikt turpmāku Ukrainas pilsētu iznīcināšanu, vienlaikus radot draudus atomelektrostacijām, tad acīmredzot ir pienācis pēdējais laiks, lai Rietumi apliecinātu savus vārdus ar darbiem.

* Literārs pseidonīms