Metalurgu krājaizdevu sabiedrības noguldījumus var nākties izmaksāt no garantiju fonda

2013. gada bilance parādīs situācijas bezcerību.

Atbildēt

Malacis Lato! Šitais jautājums ir jātur karsts, kaut arī vara ir radījusi perfektu "dūmu aizsegu".

Atbildēt

Vai šī aizdevējsabiedrība maksāja garantijas fondā valsts noteiktās nodevas kā to jādara bankām? Tad nav problēmu.

Atbildēt

»

Bet pats ta viņš saņēma šajā laikā pilnu algu gan kā arodbiedrības priekšsēdētājs, gan krājaizdevu sabiedrības vadītājs un darba laikā vēl piepelnījās arī domē komisijā.

Atbildēt

Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Grava atzīst, ka problēmas ar kredītu atmaksu ir. ,,Tas turpinās jau no jūnija vidus, kad sākās dīkstāve".
Lūk, iespējamais parazīts Liepājas metalurga arodbiedrības vadītājs Jānis Grava nu ir atzinis, ka metalurgā bijusi dīkstāve, bet kad darbinieki norādīja uz likumpārkāpumiem dīkstāves laikā, tad stāvēja klusu un nedarīja neko. Metalurgi sēžot visu vasaru mājās, strādājot it kā kaut kādā mistiskā dežūrrežīmā, kurš Darba likumā nemaz neeksistē. Vairums metalurgi tika apkrāpti un to veicināja iespējamais parazīts Jānis Grava.

Atbildēt

Ja metalurga krājaizdevu sabiedrība būtu teritoriālā, ar biedriem no visas Liepājas vai pat Liepājas rajona, tad rūpnīcas bankrots būtu tikai nelieli sarežģījumi, ko varētu novērst ar nelielu jostas savilkšanu.

Ja būtu kopējā krājaizdevu sabiedrību jumta organizācija, varētu no tās aizņemties, lai novērstu bilances pasliktināšanos, kamēr cilvēki atrod citus darbus vai pat pārņem bankrotējušo rūpnīcu. Starp citu, šur tur Eiropā tā ir ierasta prakse, kad grimstoši uzņēmumi tiek piedāvāti strādniekiem un turpina strādāt.

Atbildēt

Lietuvā krājaizdevu sabiedrības apdrošina viena otru ar ieguldījumiem savā "noguldījumu garantiju fondā" - ja kāda krājaizdevu sabiedrība noiet pa burbuli, tad parauj līdzi līdzekļus no šī fonda, tas ir - no pārējo biedru kabatām. Tāpēc biedri skatās viens otram uz nagiem daudz rūpīgāk nekā pie mums FKTK. No tām sabiedrībām, kas ir šajā kopējā organizācijā, pa burbuli nav nogājusi neviena. Toties no tām, kas ir lepnas un atsevišķas, viena otra jau ir bankrotējusi.
Starp citu, šāda kopējās apdrošināšanas sistēma bija arī pirms 2. pasaules kara Latvijā. Vajadzētu atjaunot. Kaa.lv to arī mēgina darīt.

Atbildēt

»

Vācijā ir 12 000 krājaizdevu sabiedrību, jo viņi nav banku vergi.
Fukam verga domāšana un atbilstošas zināšanas.

Atbildēt

Latvijas fenomens - pārejoša problēma rada nepārvaramu trağēdiju. Loğiski, ka atrodot darbu, cilvēki atjaunos kredītu atmaksu, bet kräjaizdevu sabiedrība to nesagaidīs, jo būs aizklapēta. Biedri pazaudēs visu naudu, ko ieguldījuši pajās, kādam likvidatoram būs lielā peļņa, un atkal kādam latvietim būs jāpamet Latvija.
Sen pārējā pasaule zin, ka krājaizdevu sabiedrībām jādarbojas dažādās nozarēs un savstarpēji vienai jāapdrošina cita.
Kā vienmēr Latvijā "gudrāk".

Atbildēt

Peksni uzradusies nezkada kaktu KOOPERATIVAA KRAJAIZDEVU sabiedriba un to momentaa sile pielidzina bankai ar 100 tukst, eiro garantiju! Tak vajag slaukt valsti! Vel pedejais grabiens!

Atbildēt