Iesaki rakstu:

Atsaucoties uz pieprasītās informācijas klasificēto statusu, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets klusē par tagadējā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska piedalīšanos uzņēmumu „civilizētajā jumtošanā” laikā, kad Kozlovskis vēl bija Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnanta pakāpē. Savukārt pats Kozlovskis atzīst, ka vienlaikus ar darbu Drošības policijā viņš piedalījies arī saimniecisko strīdu risināšanā.

Pietiek ar atsauci uz aizvadītajā nedēļā 605 000 eksemplāru tirāžā klajā nākušo avīzi Astoņkājis jau informēja, ka ikvienam Latvijas uzņēmējam joprojām ir jārēķinās ar šādu situāciju – viņš dodas uz šķīrējtiesu, lai risinātu saimniecisku strīdu, un ar izbrīnu uzzina, ka pretējo pusi pārstāv nevis advokāts, bet gan Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnanta pakāpē, kura amats acīmredzami nav noslēpums arī tiesnešiem.

Nu Pietiek rīcībā ir nonākuši vairāki dokumenti, kas apliecina Kozlovska iesaisti šādā „civilizētā jumtošanā”, - ne tikai Astoņkāja jau publiskotā lapa no Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma, kur parādās Kozlovska uzvārds, bet arī fragments no paša tagadējā ministra vēstules, kurā viņš šo aktu atzīst, un arī Drošības policijas priekšnieka Mežvieta parakstīts dokuments, ar kuru viņš paziņo, ka visa šī informācija esot uzskatāma par slepenu. Visus trīs dokumentus šodien publicējam.

Pietiek jau iepriekš informēja, ka Astoņkāja (www.astonkajis.info) publiskots dokuments rāda: 2002. gadā Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā ir izskatīta AS Bauskas piens prasība pret AS Siera nams par līguma izbeigšanu, un šajā lietā Siera namu kā "pilnvarotais pārstāvis" ir pārstāvējis kāds R. Kozlovskis. Šis R. Kozlovskis ir vēlākais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš saskaņā ar viņa oficiālo biogrāfiju šī saimnieciskā strīda izskatīšanas laikā bijis LR Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnanta dienesta pakāpē.

"Es atceros, kādas acis bija tiesas sastāvam, kad viņi saprata, ka atbildētāju pārstāv nevis kaut kāds advokātiņš, bet gan ļoti augsta valsts drošības iestādes amatpersona, kas nemaz nemēģina slēpt savu amatu," šo ainu atstāstījis kāds tiesāšanās dalībnieks, kurš nav vēlējies šai sakarā tikt publiski pieminēts.

Viņa nevēlēšanās tikt publiskotam saistībā ar šo lietu nav izņēmums, drīzāk otrādi - faktiski visi pārējie prāvas dalībnieki, kā norādīts Astoņkāja publikācijā, ir pilnībā zaudējuši atmiņu, ciktāl tā saistās ar šī strīda izskatīšanu, vai arī no jebkādiem komentāriem atsakās (izņemot tos dažus, kuri jau ir miruši).

Šķīrējtiesas sastāvā bija tiesneši Ziedonis Špengelis, Ruta Bulava un Irēna Sarkane. Pēdējā jau ir mirusi, Z. Špengelis apgalvo, ka neko tādu vispār neatceroties, bet R. Bulava teic, ka "es tādas lietas nemaz nedrīkstu teikt, tas jums jāprasa pašam Kozlovskim".

Tikpat nerunīgi vai atmiņu zaudējuši ir arī Siera nama pārstāvji. Piena produktu vairumtirgotāja valdes locekle Dace Pauliņa, kura parasti medijiem labprāt atbild uz jautājumiem, šoreiz ir ārkārtīgi nerunīga. Viņa nevēlas paskaidrot ne to, kādus tieši pienākumus un kā uzdevumā saistībā ar šo tiesvedību veica tagadējais ministrs, ne to, kādā veidā viņas vadītajam uzņēmumam Siera nams vispār izdevās kā savu pilnvaroto pārstāvi saimnieciskā tiesvedībā piesaistīt Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku.

Par neatbildamiem D. Pauliņa uzskata arī jautājumus, vai ar augsto Drošības policijas amatpersonu ir tikusi noslēgta rakstiska vienošanās par viņa sniegtiem pakalpojumiem, kā ir tikusi veikta R. Kozlovska pakalpojumu apmaksa un vai pirms viņa piesaistīšanas Siera nama pārstāvībai ir saņemts apstiprinājums, ka Drošības policijas vadība neiebilst pret šādu tās darbinieka iesaistīšanos saimniecisku jautājumu risināšanā.

Ļoti nerunīgs izrādās arī pats iekšlietu ministrs, tomēr R. Kozlovskim oficiālā atbildē nākas atzīt, ka "laikā, kad dienēju Drošības policijā, tai skaitā laika periodā no 1996. līdz 2005. gadam, esmu sniedzis jurista pakalpojumus". Viņš apgalvo, ka "par minētajiem pakalpojumiem saņemto atlīdzību esmu deklarējis likumā noteiktajā kārtībā", taču to nav iespējams pārbaudīt, jo R. Kozlovska kā Drošības policijas darbinieka amatpersonas deklarācijas nav publiski pieejamas.

No R. Kozlovska skaidrojumiem kļūst skaidrs, ka Siera nama prāva ir bijusi tikai viens no gadījumiem, kad viņš kā augsta Drošības policijas amatpersona piedalījies saimniecisku strīdu risināšanā. Taču uz jautājumiem, kādas vēl juridiskas vai fiziskas personas saimnieciskos vai finansiāla rakstura strīdos ir pārstāvētas, R. Kozlovskis atsakās atbildēt, jo "manis sniegtie pakalpojumi skar juridisko personu saimniecisko darbību".

Arī uz jebkādiem jautājumiem saistībā ar Bauskas piena un Siera nama tiesvedību un par to, cik efektīva ir bijusi viņa kā Drošības policijas augstas amatpersonas piesaistīšana šādā saimnieciskā strīdā, R. Kozlovskis klusē, taču lietas iznākums apliecina šādas metodes efektivitāti: šķīrējtiesa 2002. gada 15. jūlijā ir nolēmusi par labu Drošības policijas amatpersonas pārstāvētajam Siera namam piedzīt gandrīz 73 tūkstošus latu.

Jau 2002. gada 28. jūlijā R. Kozlovska pārstāvētais uzņēmums vērsies Rīgas Centra rajona tiesā ar pieteikumu par sprieduma piespiedu izpildi jau par vairāk nekā 100 tūkstošiem latu.Bauskas piens vēl neveiksmīgi vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, taču galu galā tiesāšanās ar Drošības policijas amatpersonas pārstāvēto Siera namu uzņēmumam ir izrādījusies liktenīga - pēc vēl vairāku gadu agonijas 2009. gadā ir ticis sākts uzņēmuma maksātnespējas process.

Pašlaik Bauskas piena toreizējais galvenais akcionārs Igors Podkopajevs jau ir miris, savukārt viņa atraitne Nadežda Podkopajeva ar znota starpniecību nodevusi ziņu, ka šie notikumi esot viņai pārāk sāpīgi, lai par tiem runātu.

Tagadējais iekšlietu ministrs gan piebilst, ka "ar šo varu apliecināt, ka neviena manis veiktā pārstāvība nav bijusi interešu konfliktā ar maniem dienesta pienākumiem Drošības policijā", taču aptaujātie advokāti neslēpj savu pārsteigumu par šādu praksi.

"Man ir grūti iedomāties situāciju, kad ir nepieciešams aicināt drošības dienesta amatpersonu pārstāvēt uzņēmumu civilprocesā. Tas drusku izklausās pēc tāda absurda teātra. Ir ļoti grūti iedomāties, ka starp divām juridiskām pusēm saimnieciskā strīdā kādu no pusēm pārstāv drošības iestāžu amatpersona. Visticamāk, ka tas ir likuma pārkāpums, bet kā minimums tas ir ētikas pārkāpums," saka zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Ja valsts drošības iestādes amatpersona joprojām ir amatā, tad tas nav normāli. Tas ir kaut kas neiedomājams. Manam prātam neaptverams. Es gan nepozicionēju sevi kā speciālistu šķīrējtiesās un civilprocesos, bet man šķiet, ka pat no tiesību principu viedokļa un veselā saprāta viedokļa tas ir kaut kas pilnīgi neiedomājams," aprakstīto situāciju komentē zvērināts advokāts Egils Rusanovs, uz jautājumu, kā šādas amatpersonas parādīšanās šķīrējtiesā var ietekmēt tās lēmumu, atbildot: "Es teikšu tagad populāro – da jebkā."