Iesaki rakstu:

Tas, vai Induļa Krēķa vadītajā Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD) ir savs ētikas kodekss un kas tieši tajā ierakstīts, ir valsts noslēpums, par kura neizpaušanu dienesta darbinieki devuši zvērestu, - tas izriet no dienesta priekšnieka pienākumu izpildītāja M. Rozīša oficiālā skaidrojuma.

Krēķa vadītais dienests Pietiek uzmanību izpelnījās, kad izrādījās, ka tā darbinieks Maigurs Strīķis, kurš plašāk zināms kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes dzīvesbiedrs (abi attēlā), 2001. gada maijā dzīvokli Rīgā, Kurzemes prospektā iegādājies par cenu, kura ir bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām attiecīgajā laika periodā, tādējādi radot aizdomas par fiktīvas cenas uzrādīšanu un valsts krāpšanu.

Uz jautājumu, vai MIDD gatavojas veikt kādu pārbaudi šajā sakarā, lūgt veikt šādu pārbaudi kādai citai valsts institūcijai, vai arī MIDD šādi fakti tās darbinieku biogrāfijās nešķiet būtiski, Krēķis atbildi nesniedza, to pamatojot ar to, ka šī iesnieguma saturs ir „klaji aizskarošs un izaicinošs”, līdz ar ko viņam ir saskaņā ar Iesniegumu likumu ir tiesības uz to neatbildēt.

Saistībā ar šo prettiesisko atteikumu administratīvajā rajona tiesā jau ir sākta administratīvā lietvedība, tikmēr Pietiek saistībā ar šiem faktiem šķita būtiski noskaidrot – vai MIDD ir izstrādāts ētikas kodekss (un, ja ne, tad kāpēc ne), kas tieši tajā rakstīts par dienesta attiecībām ar sabiedrību un kādas ētikas vērtības savā darbībā ikdienā ievēro Krēķa vadītā iestāde.

Šos jautājumus MIDD vadībai izrādījās neiespējami kvalificēt kā „klaji aizskarošus un izaicinošus”, taču tā vietā tika atrasts jauns formulējums – dienesta vadība nu atsaucās uz Valsts drošības iestāžu 17. pantu, kas tai neļaujot sniegt šādu informāciju.

Šis pants nosaka, ka „valsts drošības iestāžu dienestā esošajām un atvaļinātajām amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Šādu informāciju kriminālprocesā var izpaust tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju”. Saistībā ar šo aizliegumu valsts drošības iestāžu darbinieki dod arī speciālu zvērestu.

No šī panta piemērošanas, lai nesniegtu atbildi par MIDD ētikas kodeksu, izriet, ka vai nu Krēķa vadītajā iestādē ētikas kodekss tiek uzskatīts par nozīmīgu dienesta informāciju, vai arī Krēķis – kam tika adresēti Pietiek jautājumi – nav pats sev devis atļauju sniegt uz tiem atbildi. Līdz ar to pašlaik Krēķim ir nosūtīti jauni jautājumi saistībā ar šo pašu tēmu:

„1) vai Jūsu vadītās iestādes darbiniekiem ētikas kodeksa esamība vai neesamība ir informācija, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu?

2) kādu iemeslu dēļ Jūs kā minētās iestādes vadītājs neesat devis atļauju ne sev, ne minētajam M. Rozītim sniegt atbildi uz jautājumu, vai Jūsu vadītajā iestādē ir izstrādāts ētikas kodekss?

3) kādu iemeslu dēļ Jūs kā minētās iestādes vadītājs neesat devis atļauju ne sev, ne minētajam M. Rozītim sniegt atbildi uz jautājumu, kāpēc Jūs kā šīs iestādes vadītājs neesat uzskatījis par nepieciešamu izstrādāt šādu ētikas kodeksu?

4) kādu iemeslu dēļ Jūs kā minētās iestādes vadītājs neesat devis atļauju ne sev, ne minētajam M. Rozītim sniegt atbildi uz jautājumu, kādas ētikas vērtības savā darbībā ievēro Jūsu vadītā iestāde?”

Pagaidām nav zināms, kādu ieganstu, lai neatbildētu uz šiem jautājumiem, šoreiz būs izdomājis MIDD priekšnieks.