Iesaki rakstu:

Vairāk nekā 12 gadus Ārlietu ministrija ir ignorējusi Informācijas atklātības likuma normas, saskaņā ar kuru ikvienai valsts iestādei ir jāsastāda publiski pieejams ierobežotas pieejamības informācijas saraksts. Par to, atsakot portālam Pietiek iepazīšanos ar šādu sarakstu, netīšām izpļāpājies ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis.

1998. gadā pieņemtais Informācijas atklātības likums ne tikai nosaka informāciju, ko valsts iestādēm ir tiesības noslepenot, bet arī paredz, ka katram iedzīvotājam ir tiesības iepazīties ar ikvienas valsts iestādes sagatavotu ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, kurā iekļauj „informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus”.

Lielākā daļa valsts iestāžu šādus sarakstus arī ir sastādījušas, un Pietiek tuvākajā laikā gatavojas publiskot interesantākos no šiem sarakstiem. Taču izrādās, ka ir atsevišķas iestādes, kas pagaidām nezināmu iemeslu dēļ šādus sarakstus tomēr nav sastādījušas, un viena no tām, kā izriet no Teikmaņa oficiālās atbildes portālam Pietiek, ir Ārlietu ministrija.

Savā vēstulē Teikmanis apliecina, ka ministrijā gan pirms nepilniem astoņiem gadiem izdots rīkojums Par ierobežotas pieejamības informāciju, taču pretēji Informācijas atklātības likuma normām vienots noslepenotās informācijas saraksts nav sastādīts, un šādā veidā ministrija atbrīvojusies no nepieciešamības šādu sarakstu uzrādīt sabiedrībai.

Tā vietā Ārlietu ministrijas skaidrojums sakarā ar nepildīto likuma normu ir – „informācijas apjoms ir ļoti plašs un faktiski satur lielāko daļu Ārlietu ministrijas jebkad saņemto vai radīto, t.sk. arhīva, dokumentu, kuri ir uzskaitīti ministrijas dokumentu reģistros un dokumentu uzskaites sistēmās atbilstoši dažādu saistošo normatīvo aktu prasībām kopš 1991 .gada”.

Tāpēc arī sabiedrībai noslepenotās informācijas saraksts neesot nododams: Saskaņā ar Teikmaņa paziņojumu „Ārlietu ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksta noformēšana atbilstoši Jūsu informatīvajām vajadzībām prasītu nesamērīgus iestādes administratīvos resursus un atsevišķu darbinieku norīkošanu uz nenoteiktu laiku Jūsu informācijas pieprasījuma izpildei, kas ierobežoto ministrijas resursu dēļ apdraudētu tās darbu. Ārlietu ministrijai šobrīd nav administratīvās un tehniskās kapacitātes, lai ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu noformētu Jums izsniedzamā veidā”.