Iesaki rakstu:

Izlasīju interneta publikācijā, ka labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) pērn, kad parakstīja demogrāfijas vienošanos, turējusi "pirkstus kabatā sakrustojusi", cerot, ka to nevajadzēs pildīt - šādi viņa paskaidrojusi rīcības iemeslus un norādījusi uz pieredzi, kuru nenovēlot nevienam cilvēkam.

Kāda nu kuram tā pieredze, kādi nu kuram tie mērķi, bet vai šāda pieredze un mērķi ir pietiekami, lai pildītu ministra pienākumus, īpaši ministrijā, kura atbild par valsts iedzīvotāju labklājību? Pašlaik norit diskusijas par nākamā gada budžetu (kurā kā parasti nepietiks līdzekļu veselībai, izglītībai, labklājībai), - vai tās ir tādas pašas ar kabatās sakrustotiem pirkstiem cerībā, ka nebūs jāpilda?

No vienas puses, prieks, ka ministrei tik maz problēmu, bet, no otras puses, nav saprotams, kāpēc Ministru prezidents vēl nav izteicis neuzticību šai sakrustoto pirkstu ministrei, kura pat nedomā pildīt savus pienākumus.

Ja netici man, tad ieskaties Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā (http://www.csb.gov.lv/), kādi ir iedzīvotāju ieņēmumi un kāds ir izdzīvošanai nepieciešamais iztikas minimums vienai personai.

Ja nu tev galīgi ir slinkums šos datus uzmeklēt, tad pastāstīšu, ka 30 299 strādājošie darba algā saņem mazāk par 50 latiem mēnesī, 39 497 strādājošie darba algā saņem 50- 100 latus mēnesī, 106 390 strādājošie darba algā saņem 100-200 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visi šie strādājošie cilvēki nesaņem pat iztikas minimumu vienai personai.

Protams, labākā stāvoklī nav arī tie 327 446 strādājošie, kuru algas ir robežās no 200 līdz 500 latiem mēnesī, jo arī šādas algas pēc nodokļu atskaitīšanas ir nepietiekamas ģimenes izdzīvošanai apstākļos, kad vienas personas izdzīvošanai ir nepieciešami kā minimums 180 lati mēnesī.

Kā lai šie cilvēki izdzīvo? Kā lai uztur savas ģimenes? Vai ministre ir padomājusi kā palīdzēt šiem cilvēkiem, ja neskaita ministrijas no pirksta izzīsto GMI - 45 lati mēnesī? Vai pati ministre varētu uzturēt savus trīs bērnus ar 45 latiem mēnesī?

Līdzīgu strausa pozīciju ir ieņēmusi veselības ministre, kas uzskata, ka taupības nolūkos ar 1.oktobri nav nepieciešama bērnu nodaļa Gaiļezerā. Līdzīgs viedoklis viņai ir par Ogres slimnīcas bērnu nodaļu, bet tur iedzīvotājiem varētu paveikties, jo pašvaldības vadītājs ir saglabājis nedaudz skaidrā saprāta. Iespējams, ka līdzīgi plāni ministrei ir arī citos novados.

Izskatās, ka demogrāfijas jautājums ir atrisināts - bērnus šai valstij nevajag, skolas slēdzam un slimnīcas slēdzam. Visi darbi par to liecina, un nevajag iedzīvotājiem karināt makaronus uz ausīm, ka ministriem kaut nedaudz rūp Latvijas iedzīvotāji.

Ministru prezident, esi vecis, atlaid arī šīs ministres, kas nespēj atrast kopīgo valodu ar savas nozares pārstāvjiem, lai neizskatās, ka tu vienkārši izrēķinies ar politiskajiem oponentiem!