Menu
Pilnā versija
Foto

Minskas tikšanās „sausais atlikums”

Ex-seržants (lit.pseidonīms) · 28.08.2014. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Dodoties uz tikšanos ar Putinu, Ukrainas prezidents Porošenko esot izteicies, ka tur izšķiršoties Pasaules un Eiropas liktenis. Izskatās, ka prezidents būs stipri pārspīlējis, jo jēgas no šīs tikšanās, kā jau to prognozēja analītiķi, ir maz. Kas liek par to domāt?

Pirmkārt jau, Putina kārtējā publiskā melošana un miglas pūšana par to, ka Maskava nevar izvirzīt kaut kādus nosacījumus, jo nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka gadījumā, ja bruņojuma un kaujinieku plūsma no Krievijas uz separātistu kontrolētiem apgabaliem apsīktu, tad viss beigtos nedēļas laikā.

Turklāt jāsauc lietas īstajā vārdā - no Maskavas puses tā vairs nav separātistu atbalstīšana ar bruņojumu, bet atklāta agresija, ņemot vērā pēdējos notikumus ar sagūstītajiem Krievijas desantniekiem, un vāvuļošana par „apmaldīšanos” it tāda paša līmeņa melošana kā Krimas gadījuma par veikalos iegādāto bruņojumu. Agresiju Ukrainas austrumapgabalos atšķirībā no Krimas Kremlis realizē nevis kā vienreizēju un ātru akciju, bet, pakāpeniski eskalējot konfliktu. Aprēķins tiek likts uz to, ka Rietumi pieradīs pie situācijas vai vienkārši nogurs.

Otrkārt. Zīmīgi ir tas, ka jau 26.augustā separātistu līderis A.Zaharčenko interneta vietnē dnrespublika.info paziņo - “Jaunkrievija nepiekrīt ne vien federalizācijai, bet arī Ukrainas valstiskuma saglabāšanai". Ņemot vērā Ukrainas BS pēdējā laika panākumus cīņā pret separātistiem, šāds „kaujiniecisks” paziņojums varētu likties dīvains, ja vien tam nebūtu konkrēta seguma. Vēl atklātāks ir tagad jau bijušais separātistu līderis Aleksandrs Borodajs, kas jau pieminētajā vietnē saka: „Ukraina ir pseidovalsts, kas tāda ir bijusi visus pēdējos 23 gadus un kas patiesībā nemaz kā valsts neeksistēja."

Šie izteikumi sasaucas ar Putina kādreiz pausto, kas varbūt nav tik atklāti, bet pēc būtības identiski, - par Kijevu kā visas Krievzemes šūpuli. Kādas var būt pārrunas un vienošanās šādos apstākļos?

Tas man atgādina jau ne reizi dzirdētas runas par pundurvalstiņām pie Baltijas jūras, kam valstiskuma nekad nav bijis, izņemot atsevišķus īsus periodus.

Ko var izdarīt Rietumi? Piegādāt bruņojumu Ukrainas BS? Diez vai tas atrisinās problēmu, drīzāk otrādi. Pirmkārt, ekonomiskās sankcijas pret Krieviju – trešā, ceturtā un piektā līmeņa, Kremļa režīmam pietuvināto un atbalstītāju kontu iesaldēšanu un iebraukšanas aizliegšanu ieskaitot. Otrkārt - ekonomisks atbalsts Ukrainai, ja gribat otrs „Maršala plāns”.

Nobeigumā gribētos pieminēt vienu lietu vakar DELFI publicētā L. Lapsas raksta sakarā. LV politiskie spēki vairo politisko kapitālu ar paziņojumiem aicinot pastiprināt sankcijas, izveidot NATO bāzes utt., bet tikai tiktāl, kamēr netiek skartas viņu personīgas intereses. Vai Lapsas rakstā pieminētais LM administrators vai Citadeles pārdevēji varētu tā ņemties, aizsedzoties ar valsts noslēpumu, ja tiem nebūtu „politiskā jumta”? Un tās ir konkrētas partijas un konkrēti cilvēki. To, kādi, cerams, drīz uzzināsim.

Novērtē šo rakstu:

0
0