Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir tāds mīts, ka visnekompetentākais, visaprobežotākais, visrīcībnespējīgākais jaunā Ministru kabineta loceklis esot ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Jāatzīst, arī man bija tādas aizdomas, bet nu varu paziņot – Kristovska kungs neizbēgami zaudē šo goda nosaukumu, ko viņam pārliecinoši atņem jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis komplektā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Sakiet, lūdzu, ko jūs darītu, ja uzzinātu, ka zaglīgs kaimiņš ir nočiepis jums no pagraba zāles pļāvēju un aizstiepis to uz lombardu? Varianti vairāki: a) ietu pie kaimiņa un viņu tā kārtīgi papurinātu, b) ietu uz policiju, rakstītu iesniegumu un pieprasītu kriminālprocesu, c) ietu uz lombardu, pārliecinātos, ka zāles pļāvējs tiešām ir tur, un vai nu mēģinātu to kā zagtu atdabūt uzreiz, vai arī piekodinātu to novākt no pārdodamo mantu stenda.

Ir iespējami vēl kādi apakšvarianti, taču kopumā, ja jūs būtu labi sava zāles pļāvēja saimnieki, jūs rīkotos kaut kā tā, vai ne? Un nevis, piemēram, rakstītu vēstuli zāles pļāvēju ražotājam, lai noskaidrotu, vai tā rīcībā gadījumā nav ziņu, ka jūsu zāles pļāvējs varētu būt aizceļojis no jūsu pagraba lombarda virzienā, bet, ja tā, kāds varētu būt jūsu zāles pļāvēja pašreizējais tiesiskais statuss? Vai ne?...

Kā varbūt esat pamanījuši, arī Latvijas valsts uzskata (vai vismaz skaļi apgalvo, ka tā uzskatot), ka tai nočiepts zāles pļāvējs aviokompānijas airBaltic preču zīmju izskatā, kuras nu kopš 16. decembra ir saķīlātas Latvijas Krājbankā un tās mātes bankā Snoras.

Jautājums – vai ticēt Latvijas valstij tās premjera Valda Dombrovska un satiksmes ministra Ulda Auguļa personā, ka tā ir sava zāles pļāvēja labs saimnieks un ka tai tiešām interesē šo derīgo un vērtīgo uzparikti atgūt?

Atļaušos teikt īsi un skaidri – nē, protams, un tas nav izskaidrojams tikai ar latvju politiķu tradicionālo gļēvumu un neizlēmību vien.

Ja Latvijas valsti šo indivīdu personā tiešām interesētu preču zīmju atgūšana un ja Latvijas valsts patiešām būtu pārliecināta, ka tās viņai aizstieptas nelikumīgi (kas patiesībā nebūt nav īsti skaidrs), tā tieši tāpat kā zāles pļāvēja īpašnieks jau sen būtu aizskrējusi kaunināt un purināt zagli, vērsusies ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs – nu, vai vismaz precīzi noskaidrojusi, kas tad ar preču zīmēm ir noticis.

To visu izdarīt valstij ir bezgala vienkārši – gan izsaukt uz tepiķa airBaltic prezidentu un vismaz pieprasīt paskaidrojumus, gan nomotivēt mūsu jauko iekšlietu ministri atrauties no Fermas un kaut reizi kaut ko izdarīt valsts labā, galu galā – apmēram pusminūtes laikā Komercķīlu reģistrā noskaidrot, ka preču zīmes ir skaidri un nepārprotami ieķīlātas.

Taču tā vietā enerģiska un stingra rīcība Dombrovska, Auguļa un Co. izpratnē ir... vēlreiz pajautāt Patentu valdei, kas tad īsti noticis ar airBaltic preču zīmēm, kaut patiesībā šai iestādei ar preču zīmju ieķīlāšanu ir vēl mazāk sakara kā zāles pļāvēju rūpnīcai ar jūsu zaglīgo kaimiņu un piemājas lombardu.

Ar vārdu sakot, Dombrovska un Auguļa rīcību nosaukt par muļķa laišanu, - tas viņiem vēl ir kompliments.

Novērtē šo rakstu:

0
0