Iesaki rakstu:

Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), ne LR Ģenerālprokuratūru neinteresē dīvainības pazīstamās prokurores Veltas Zaļūksnes amatpersonas deklarācijās, "no zila gaisa" parādoties parādsaistībām, kā arī dubultojoties hipotekārā kredīta lielumam bez kāda darījuma uzrādīšanas.

Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamās ziņas par prokurores Zaļūksnes iesniegtām amatpersonas deklarācijām rāda, ka par 2004. gadu viņa norādījusi iepriekšējā gadā neuzrādītas parādsaistības AS Aizkraukles banka, taču nav minējusi darījumu - aizņēmuma ņemšanu, kā arī īpašumu, kas būtu iegādāts,

Savukārt par 2007. gadu Zaļūksne norādījusi vairāk nekā divreiz pieaugušas parādsaistības - hipotekāro kredītu AS Aizkraukles banka, taču nav uzrādījusi ne īpašumu, kas būtu iegādāts par saņemto kredītu, ne arī kādu iegādes darījumu vai finanšu līdzekļus, kas atbilstu kredīta palielinājuma apmēram.

"Šie dati, iespējams, liecina par nedeklarētiem darījumiem un finanšu līdzekļiem, tāpēc aicinu Jūsu vadīto iestādi veikt nepieciešamos pasākumus, kas ietilpst tās pienākumos," - ar šādu iesniegumu, norādot uz aprakstītajiem faktiem, Pietiek vērsās KNAB.

Savukārt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram oficiālā iesniegumā tika jautāts, vai prokuratūras vadība ir lietas kursā par šiem faktiem, vai šie fakti nav radījuši vai nerada prokuratūras vadībai aizdomas par nedeklarētiem darījumiem un finanšu līdzekļiem un, ja nerada, tad kādu apsvērumu dēļ, bet, ja rada, vai šai sakarā ir veiktas vai tiek veiktas kādas darbības.

Taču nu izrādījies, ka abām šīm iestādēm šāda informācija par "savējo" nešķiet vērā ņemama. "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārsūtīja Jūsu iesniegumu par V.Zaļūksnes iespējamo valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu Valsts ieņēmumu dienestam pēc piekritības," - šādu skaidrojumu Pietiek sniedza KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. KNAB šo informāciju negatavojoties izvērtēt.

Savukārt Kalnmeiera vietā no atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem izvairījās Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko, kura atbildes pamatā bija apgalvojums - ja reiz šie fakti ir tikuši minēti amatpersonas deklarācijā, jautājumiem nav pamata, jo šī informācija "jau atrodas to iestāžu un amatpersonu rīcībā, kurām deklarācijas iesniegšanas, aizpildīšanas un tajā norādīto faktu atbilstības pārbaudes pienākums noteikts spēkā esošajos normatīvajos aktos".

No virsprokurora atbildes arī skaidri izrietēja - ja nu kādam ļoti griboties iesniegt valsts iestādēm informāciju par kāda prokurora aizdomīgiem darījumiem, tad interesentam pašam vien arī vajadzēšot noskaidrot, kur tieši vērsties - katrā gadījumā prokuratūra tā neesot.

"Ja Jūsu rīcībā ir konkrēta informācija, kas dod pamatu apšaubīt valsts amatpersonas deklarācijās norādīto faktu atbilstību normatīvajiem aktiem, Jums ir tiesības vērsties iestādēs vai pie amatpersonām, kurām valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudes pienākums noteikts likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" vai citos normatīvajos aktos," oficiālajā Ģenerālprokuratūras atbildē Kalnmeiera vietā skaidro Ostapko.

Foto no apollo.lv