Iesaki rakstu:

Rīgas iedzīvotājs (biežāk pensionārs, visbiežāk maznodrošinātais) reiz jau iesniedza iesniegumu pašvaldībā, lūdzot palīdzēt ar mājokli, bija reģistrēts saskaņā ar saistošajiem noteikumiem par reģistrāciju un palīdzību un, sagaidot savu rindu, jau saņēma lūgto palīdzību un jau dzīvo īrējamā pašvaldības dzīvoklī. Bet tagad viņam saskaņā ar jauniem saistošiem noteikumiem par reģistrāciju un palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā tiek pieprasīts atteikties no iegūtajām beztermiņa īres tiesībām un bezgalīgi "reģistrēties" palīdzībai.

Nav skaidrs, kādēļ ir jāmaina tas, kas Dzīvojamo telpu īres likumā ir atzīmēts kā neatkarīgi esošais nosacījums, ņemot vērā pašā likumā – tā 32. panta 1. daļā noteikto: "Šis noteikums neattiecas uz pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kas tiek izīrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā."

Nav ne racionāla, ne loģiska Rīgas pašvaldības jaunā kārtība, kas tagad mākslīgi nostāda īrnieku situācijā, ka viņam ir jālūdz pašvaldībai "palīdzība", lai atkal un atkal, ik pēc diviem gadiem, pagarinātu īres līgumu.

Vai arī tā ir "sava veida izglītošanās", lai īrniekam nemitīgi būtu sajūta, ka viņa tiesības karājas mata galā un var beigties ik pēc diviem gadiem atkarībā no negaidītiem pašvaldības plāniem?

Skaidrs ir viens – Rīgas dome klusējot plano reformēt savu svarīgāko sociālo funkciju, pārvēršot to par manipulācijas rīku, kas, bez šaubām, ir prettieski.

Nav nekāda izskaidrojuma šādai prettiesiskai nosacījumu maiņai attiecībā uz īrnieku, kuram pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa tiek izīrēta, pamatojoties uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Palīdzība ar pašvaldības mājokli - tas nepavisam nav brīvs īres tirgus ar īpašnieku maiņu.

Ja izmaiņas tiek veiktas tikai tāpēc, ka līdz ar jaunu Īres likumu kopumā ir mainījusies attieksme pret īres līguma termiņu, tad ir jāskatās paša Īres likuma V nodaļā (Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšana), kur ir īpaši noteikts izņēmums no vispārīgā noteikuma, t.i. 32.panta 1. daļas otrais teikums. Būtiski, ka pārejas noteikumu 6. punktā ir atsauce tieši uz 32. pantu, kuru nedrīkst ignorēt un kurš pašvaldībai ir jāievēro.

Rīgas pašvaldība šobrīd darbojas saskaņā ar apšaubāmu nosacījumu (RD saistošo noteikumu Nr. 141 83.punkts). Tas ir juridiski nepieņemams, tāpēc šāda nosodāma nelikumīga prakse ir jāpārtrauc.