Iesaki rakstu:

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas Republikas pirmskara praksi. Vismaz aptuveni 85% vai vairāk nekustamo īpašumu īpašniekiem pieder zeme un ēkas/būves, bet kadastrālā vērtēšana notiek atbilstoši palikušai būtiski mazai daļai.

Pirmais jautājums ir: kāpēc 85% vai vairāk īpašnieku nekustamā īpašuma vērtējuma metode tiek pakļauta ne vairāk,= kā 15% nekustamā īpašuma īpašnieku vērtējuma metodei?

Otrais jautājums ir: kāpēc nekustamais īpašums - vienam īpašniekam piederoša zeme un ēkas/būves netiek vērtēti kopumā zeme+ēkas/būves, bet atsevišķi, ja šīs vērtēšanas rezultātā tiek noteikti nekustamā īpašuma nodokļi, kas tiek praksē samaksāti par nekustamā īpašuma īpašnieka zaudējumiem?

Paskaidrojums ir šāds – ja nekustamā īpašuma īpašnieka īpašumā ir padomju laikā vai senāk būvētas ēkas vai būves, tad pārsvarā pārdošanas gadījumos tiek pārdota tikai zeme, nevis zeme kopā ar ēkām vai būvēm (ja vien tās nav saglabājamas kā vēsturiskas ēkas) un ēku vai būvju nojaukšanas izdevumi tiek izskaitīti no pirkuma maksas, jo neviens, pērkot dārgu zemi, negrib turpmāk lietot padomju laikā vai senāk celtas, vēsturiskai apbūvei nepiederošas ēkas. Var nepārprotami secināt, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir maksājis nekustamā īpašuma nodokli par ēkām par saviem zaudējumiem.

To visu novērstu nekustamā īpašuma vērtējums kopumā, kas būtu veicams visiem tiem, kam pieder kopā zeme un ēkas, bet atsevišķo vērtējumu varētu piemērot tiem, kam ir dalīts īpašums.

Esošais kadastrālais vērtējums izsauc arī nodokļu dubultaplikšanu, ko aizliedz likums Par nodokļiem un nodevām, jo ar NĪN tiek aplikta vieta divreiz, jo ēkas/būves kadastrālajā vērtējumā ietilpst vieta, kas ir arī zemes novērtējuma sastāvdaļa.

Nepareizs kadastrālais vērtējums rada nepareizu nodokļu likmju noteikšanu un virkni iespējamu konfliktu un arī pašvaldību samazinātus ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa, jo lielākie īpašumi tāpēc saņem samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa maksu, bet mazākie īpašumi maksā par lielāko īpašumu nesamaksāto.

Valsts zemes dienesta atbilde

Valsts zemes dienests (turpmāk – Dienests) ir saņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) 2016.gada 6.aprīļa vēstuli Nr.17.18-1e/2687, ar kuru tiek pārsūtīts Romana Vitkovska 2016.gada 1.aprīļa iesniegums.

Romans Vitkovskis savā iesniegumā VARAM uzdod jautājumu par to, kāpēc ministrija neprotestē pret to, ka Dienests neveic nekustamā īpašuma vērtēšanu kopā, bet vērtē atsevišķi ēku un zemi. Romana Vitkovska iesnieguma pielikumā ir teikts, ka nevērtīgai ēkai atrodoties uz vērtīgas zemes, ēkas komponente tiek pārvērtēta – tās īpatsvars ir pārāk liels kopējā īpašuma vērtībā.

Dienests sniedz viedokli par Romana Vitkovska iesnieguma pielikumā minēto vērtēšanas pieeju un informē, ka īpašuma zemes un ēkas komponentes dalīta vērtēšana ir saistīta ar to, ka likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz atšķirīgas likmes ēkai un zemei. Tāpēc neatkarīgi no vērtēšanas modeļiem īpašuma vērtība jāsadala ēkas un zemes komponentē. Dalītā vērtēšana ir saistīta ar nodokļu politiku, nevis vērtēšanas modeļiem un metodēm. Dienests atbalsta vienotas vērtēšanas pieeju, taču tas ir saistīts ar nodokļu politikas jautājumiem, kas nav Dienesta kompetencē. Dienests ir analizējis nodokļu maksājumus, pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, ja tiktu piemērota vienota likme ēkai un zemei. Par šo jautājumu ir pieejams Dienesta gatavotais analītiskais tematiskais pārskats, kas publicēts Dienesta mājas lapā www.kadastralavertiba.lv. Vienotās nekustamā nodokļa likmes kā viens no nekustamā īpašuma nodokļu politikas risinājumiem saistībā ar izstrādāto kadastrālo vērtību bāzes projektu 2018.-2019.gadam tika prezentēts 2016.gada 5.aprīļa Vērtēšanas padomē, kā arī Pierīgas pašvaldībām 6.aprīlī (materiāli pieejami www.kadastralavertiba.lv).

Attiecībā par jautājumu, kas saistīts ar to, ka vērtības ir paaugstinātas, ja uz vērtīgas zemes ir nevērtīga ēka, Dienests informē, ka šis jautājums vērtēšanas procesā tiek risināts, ņemot vērā ēkas nolietojumu. Šādos gadījumos vērtēšanas procesā tiek pielietots ēkas vērtību pazeminošais nolietojuma koeficients, kas var ēkas vērtību reducēt pat līdz nullei.

Savukārt par VARAM viedokli šajā jautājumā (vienota īpašuma vērtēšana un attiecīgi vienota nodokļa likme) Dienestam informācijas nav.

VZD atbilde skaidri pasaka, ka NĪ dalītu vērtējumu uzspiež FM

Lai apmierinātu FM prasības, ir priekšlikums NĪ vērtēt kopumā un no šā vērtējuma atņemt NĪ sastāvā esošā zemesgabala vērtējumu kā neapbūvētam zemesgabalam. Rezultātā būs ēku un būvju vērtējums, kā arī zemes vērtējums tā, kā to prasa FM.

VZD var un vajag pāriet pie NĪ vērtēšanas kopumā un visu atrisināt ar pāris aritmētiskām darbībām.

Interesanti kāpēc gan VZD, gan citiem nav radusies doma, kas minēta priekšlikumā?

Šis priekšlikums neietver vietas ietveršanu vērtējumā divreiz un novērš tās divreizēju aplikšanu ar nodokli, kas notiek, vērtējot atsevišķi.