Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks deklarējis no nezināmām personām piederošas, Belizā reģistrētas ārzonas kompānijas pērn procentos saņemtus vairāk nekā 80 tūkstošus latu. Pats Ameriks nevieš skaidrību, kas ir cilvēki, kam viņš par aizdevumu saņēmis tik iespaidīgus procentus, tā vietā norādot, ka „oficiāli no sava bankas konta es varu aizdot, kam vēlos un cik vēlos, es attiecīgi to deklarēju”.

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāzē atrodamā Amerika amatpersonas deklarācija par 2011. gadu, viņš procentos no ofšoru paradīzē Belizā reģistrētās Prosperity Financing limited, IBC saņēmis 81 847 latus. Saskaņā ar Amerika skaidrojumu šie esot procenti par viņa izsniegtu pusmiljonu eiro lielu aizdevumu.

Kā rāda amatpersonas deklarācijas, Ameriks 2010. gadā patiešām nezināmām personām aizdevis 500 000 eiro, bet pērn šādu pat summu atguvis. Nezināmās personas Amerikam par aizdoto naudu procentos šajā laikā samaksājušas vairāk nekā 20% no aizdotās summas, kas netieši atbilst amatpersonas neoficiālajai iesaukai – „Misters divdesmit procenti”.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks nevēlas atklāt, kas tieši ir bijušas šīs personas, kuras par aizņēmumu bijušas gatavas maksāt tik ievērojamus procentus. Saskaņā ar viņa versiju nauda aizdota „ar SMS kredītu saistītai kompānijai”. Uz jautājumu, vai runa ir par Latvijā reģistrēto SIA SMS kredīts, atbilde skanēja – viņš nemaz nezinot, kur reģistrēts SMS kredīts un tā īpašnieki.

Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA SMS kredīts jau kopš 2007. gada pieder diviem igauņiem – Tomasam Allikam un Aimaram Jurimae. Kompānijas birojā Pietiek ceturtdien neviens nevēlējās sniegt nekādus komentārus sakarā ar Amerika apgalvojumiem. Interesanti, ka pēdējos gados uzņēmums nav iesniedzis nevienu savu gada pārskatu.

Šis nav pirmais noslēpumainais Amerika darījums, - kā jau ziņots, personīgu bankrotu piedzīvojušais bijušās Rīgas komercbankas prezidents Vladimirs Kuļiks 2006. gada septembrī bija spējis iegādāties iespaidīgu namīpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 152. Par to viņš toreizējam Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājam Amerikam oficiāli bija samaksājis vairāk nekā divus miljonus latu.

Ņemot vērā Kuļika oficiāli trūcīgo finanšu stāvokli un apstākli, ka šo īpašumu viņš Amerikam Rīgas komercbankas krīzes laikā bija pārdevis par nepilniem 37 000 Ls, šāds darījums radīja aizdomas par fiktīvu pirkumu vai naudas atmazgāšanas mēģinājumu.

Kuļiks vienreiz jau bija bijis tā īpašnieks - 1997. gada vasarā viņš divos darījumos šo īpašumu oficiāli par 17 000 Ls bija iegādājies no kāda 1947. gadā dzimuša Aleksandra Pugačeva, kurš jau pirms trim gadiem par to bija maksājis pusotru reizi lielāku summu.

Nepilnu pusotru gadu pēc pirkuma veikšanas Kuļiks īpašumu oficiāli pārdeva Amerikam - atkal divos darījumos (kas nekustamo īpašumu jomā bieži tiek izmantoti, lai īpašumus pārdotu par mākslīgi pazeminātu cenu, bet neļautu to izmantot pašvaldībai ar tās pirmpirkuma tiesībām) tas jaunajam īpašniekam oficiāli izmaksāja 36 843 Ls.

Toreizējais baņķieris savu Jūrmalas īpašumu Amerikam pārdeva 1998. gada 25. novembrī un 7. decembrī - Kuļikam ļoti grūtā laikā. Banku sfēras pārstāvjiem un tās uzraugiem jau bija zināms, ka lielākā daļa Rīgas komercbankas līdzekļu, „pateicoties” Kuļika nepareizajai stratēģijai, bija ieguldīti lielu peļņu sološajās Krievijas parādzīmēs un pēc kaimiņvalsts finanšu kraha bija faktiski zaudēti.

Rīgas komercbankas stāvoklis bija tik smags, ka 1999. gada martā tika atzīta tās maksātnespēja un tika paziņots - Krievijā tā 1998. gadā zaudējusi vismaz 29 miljonus latu. Vēlākā bankas sanācija Latvijas valstij, pēc aptuveniem aprēķiniem, izmaksāja aptuveni 50 miljonus latu.

No paša Kuļika gan materiālā atbildība netika prasīta, un formāli arī nebija iespēju no viņa ko piedzīt - baņķierim nekas vairs nepiederēja. 1999. gadā intervijā laikrakstam Čas Kuļiks stāstīja, ka viņš neesot bijis labākā stāvoklī kā jebkurš bankas noguldītājs un ka daudzi paziņas viņam ieteikuši aizbraukt no valsts vai izdarīt pašnāvību.

Tikai vēlāk izrādījās, ka Kuļiks ar Amerika palīdzību jau laikus bija nodrošinājies pret iespējamām materiālām pretenzijām un oficiāli šķīries no dārgā īpašuma, kaut patiesībā visu laiku kopš 1998. gadā pirms bankas maksātnespējas noslēgtā Jūrmalas īpašuma formālās pārdošanas darījuma eksbaņķieris tajā turpinājis dzīvot.

Pats Ameriks pēc ziņu par darījumu nonākšanas atklātībā apgalvoja - viņš nezinot un viņu arī neinteresējot, kāpēc Kuļiks savulaik viņam īpašumu pārdevis un tagad izmantojis savas pārdošanas līgumā iekļautās pirmpirkuma tiesības. Ameriku arī neinteresējot, no kurienes bankrotējušais baņķieris esot ņēmis naudu darījumam.

KNAB par šīm ziņām gan izrādīja formālu interesi, taču nekādus rezultātus tā nedeva.

Novērtē šo rakstu:

3
0