Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Publisku protesta vēstuli saistībā ar AS Latvenergo padomes atlaišanu parakstījušo „labas pārvaldības ekspertu” vidū ir bijis vismaz viens „eksperts”, kura labklājība ir tieši atkarīga no Latvenergo vadības labvēlības iepirkumu jomā.

„Mūsuprāt, nav pieļaujama situācija, kad bez saprotama pamatojuma pirms termiņa tiek atlaista konkursa kārtībā atlasīta neatkarīga uzņēmuma padome,” teikts Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un valdības vadītājam Krišjānim Kariņam adresētā atklātajā vēstulē, ko Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vārdā līdz ar tā vadītāju Latvijā Andri Grafu parakstījuši vēl četrpadsmit citi „labas pārvaldības eksperti”.

To uzņēmēju vidū, kuri parakstījuši šo protesta vēstuli, ir arī Andris Lauciņš, kura nodarbe atbilstoši dokumentam ir „EY partneris” (domāta auditorkompānija Ernst & Young Baltic). Taču vēstulē ne ar vārdu nav minēts, ka A. Lauciņa kā uzņēmēja labklājība ir vistiešākajā veidā atkarīga no AS Latvenergo vadības un tās lēmumiem iepirkumu jomā.

Līdz izmaiņām likumdošanā attiecībā uz patieso labuma guvēju atklāšanu par energonozares būvkompāniju SIA Energoremonts Rīga bija zināms tikai tas, ka tās lielākais līdzīpašnieks ir noslēpies aiz ofšoru paradīzē Kiprā reģistrētas ārzonas kompānijas Lornford Limited.

Taču tagad uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir atklāts, un Lursoft datu bāze rāda, ka vismaz kopš šā gada 11. marta lielākais SIA Energoremonts Rīga patiesais labuma guvējs caur Kipras ārzonas kompāniju ir tieši „labās pārvaldības eksperts” A. Lauciņš.

AS Latvenergo nevēlas atklāt pilnu un detalizētu informāciju par līgumattiecībām ar A. Lauciņa uzņēmumu, aizbildinoties ar „likumdošanu un konkurences nosacījumu apsvērumu dēļ”. Tomēr valsts kapitālsabiedrība atklāj, ka „šobrīd ar SIA Energoremonts Rīga tiek īstenoti darbi 12 spēkā esošu pakalpojumu un būvdarbu ietvaros par kopējo summu 5,48 miljoni EUR”.

Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā atrodamā informācija atklāj veselu virkni apjomīgu līgumu, ko A. Lauciņa uzņēmums slēdzis ar AS Latvenergo. Piemēram, par TEC-2 mehānisko iekārtu uzturēšanas remontu 2018.-2019.gadā vien SIA Energoremonts Rīga ar AS Latvenergo noslēgusi līgumu par 1,995 miljoniem eiro.

Uz A. Lauciņa uzņēmuma tiešu un izšķirīgu atkarību no Latvenergo un citiem valstiskajiem energoprojektiem skaidri norādīts arī uzņēmuma 2018. gada pārskatā: „Kopumā pārskata gada apgrozījums sasniedza 12 938 903 EUR, kas ir par 26% zemāks nekā gadu iepriekš. Apgrozījuma kritums galvenokārt saistīts ar Pļaviņu un Ķeguma HES hidroagregātu rekonstrukcijas darbiem.”

Tikmēr Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) viceprezidents un vadītājs Latvijā A. Grafs atteicās atbildēt uz Dienas jautājumu – vai pirms atklātās vēstules parakstīšanas viņš kā „labas pārvaldības eksperts” ir pārliecinājies, vai nevienam no parakstītājiem personiskā finansiālā labklājība nav pilnībā vai daļēji atkarīga tieši no AS Latvenergo vadības lēmumiem.

Tā vietā A. Grafs trešdien medijiem izplatīja garu paziņojumu „Par BKPI motivāciju parakstīt atklāto vēstuli “Par izmaiņām Latvijas lielākā un vērtīgākā uzņēmuma AS Latvenergo padomē””, taču saistībā ar iespējamiem parakstītāju interešu konfliktiem „labās pārvaldības eksperts” vien lakoniski norādīja: „Par katra vēstules parakstītāja personisko motivāciju atbild pats parakstītājs.”

Pats A. Lauciņš gan apgalvo, ka nekādu interešu konfliktu savā situācijā nesaskatot, bet pazīstamās pretkorupcijas ekspertes Iveta Kažoka un Inese Voika, kas citkārt labprāt izsakās par šādām tēmām, šoreiz uz jautājumiem saistībā ar šo situāciju kategoriski atteicās atbildēt.

Savukārt Saeimas deputāte, bijusī organizāciju Delna un Providus vadības pārstāve Vita Tērauda situāciju Dienai raksturoja šādi: „Tagad informācija par uzņēmuma īpašniekiem ir publiski pieejama, līdz ar to nav sarežģīti noskaidrot katra cilvēka saistību ar kādu uzņēmumu. Es nedomāju, ka šim cilvēkam obligāti būtu jānorāda sava saistība, tomēr, atspoguļojot viņa viedokli publiski, būtu svarīgi norādīt viņa saistību, jo tas parāda viņa izteikumus citā gaismā un kontekstā.”

Andris Lauciņš: man nav nekāda interešu konflikta!

- Vai jūs parakstījāt vēstuli par Latvenergo padomes atlaišanas nesakritību ar labas korporatīvās pārvaldības principiem?

- Jā, tā ir taisnība.

- Vai jums gadījumā nav interešu konflikta, parakstot šādu vēstuli?

- Kādā ziņā?

- Saistībā ar kompāniju Energoremonts Rīga.

- Nu, neredzu nekādā veidā tādu konfliktu. Tur nav. Korporatīvās pārvaldības principi būtu jāievēro visiem neatkarīgi no tā, kādas varētu būt intereses saistībā ar vienu vai otru padomes locekli. Man šādu interešu nav ne ar vienu no viņiem.

- Kas jūs īsti esat Energoremontā Rīga?

- Ziniet, tas īsti neattiecas uz šo jautājumu. Es tikai varu apliecināt, ka man tur nav nekāda interešu konflikta.

- Ja es pareizi saprotu, jūs esat patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā.

- Kas es esmu, to visu var redzēt reģistros. Es esmu saskaņā ar likumdošanu atklāts kā viens no kompānijas patiesā labuma guvējiem, un šeit nav nekāda interešu konflikta par konkrēto jautājumu, par kuru jūs man jautājat.

- Cik lielu daļu no ienākumiem Energoremonts Rīga gūst no Latvenergo pasūtījumiem?

- Es neatceros, man jāapskatās. Man nav tādas informācijas. Tur viņiem pašiem jāprasa vai jāskatās finanšu pārskatos.

- Nav tā, ka jūs esat ieinteresēts, lai šī padome paliek, jo tas nodrošina Enegoremontam Rīga pasūtījumus no Latvenergo?

- Es saprotu, ko jūs jautājat. Tas nekādi no kādiem korporatīvās pārvaldības principiem, no padomes praktiskām iespējām kaut ko ietekmēt nesienas kopā. Konkrētu iepirkumu var ietekmēt iepirkuma komisija. Teorētiski, ja ļoti mēģina skatīt kaut kāda sazvērestības teorijas, to varētu ietekmēt kāds valdes loceklis, ja viņš būtu iepirkumu komisijā. Šajā gadījumā runa iet par klaju korporatīvās pārvaldības principu pārkāpumu, kurš izpaužas sekojoši, ka profesionāli ievēlēta un atlasīta padome tiek atlaista bez acīm redzama iemesla un tās vietā tiek ieteikti cilvēki, kas acīm redzami ir politiski saistīti. Tas ir tas jautājums, par ko šī vēstule tika sagatavota. Tā vietā, lai pievērstu uzmanību šim jautājumam, jūs cenšaties atrast kaut kādu sazvērestības teoriju, ka tās ir ieinteresētas vienā vai otrā konkrētā padomes loceklī. Tā nav.

- Jūs nekādu interešu konfliktu tur nesaskatāt?

- Nē, es ne tikai nesaskatu, viņa tur arī patiesi nav.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

67
4