Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1153/Lp13) pieņemšanu 2. lasījumā, likumprojektu neatbalstīja un balsoja “pret” šādu apsvērumu dēļ.

Pagājušā gada novembrī, pieņemot spēkā esošo likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Saeima vienlaikus uzdeva Ministru kabinetam iesniegt Saeimai grozījumus likumā par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.

Tas bija uzdevums valdībai, lai novērstu kritiku, kas tika pausta likuma pieņemšanas laikā, un rastu pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības risinājumus, vienlaikus saglabājot viņu motivāciju darbam un labprātīgai nodokļu maksāšanai.

Un ko Saeima saņēma? Vienīgie likumprojekta 2. lasījumā atbalstīto grozījumu beneficiāri ir pašnodarbinātie, kas gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai no intelektuālā īpašuma. Viņiem noteikti labvēlīgāki obligāto iemaksu aprēķina laika nosacījumi.

Visiem pārējiem pašnodarbinātajiem valdība neatrada labāku risinājumu kā saglabāt sociālās apdrošināšanas pasākumu sistēmu, kura bija ieviesta uz periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, arī pēc 2022. gada 1. janvāra un uz nenoteiktu laiku.

Pārsvarā pašnodarbinātie ir tie, kas gandrīz visu savu apgrozījumu tērē nepieciešamām precēm un pakalpojumiem. Tie ir santehniķi, dzīvokļu remonta veicēji, autoservisa meistari, maiznieki, konditori, fotogrāfi, arī mājskolotāji un privātskolotāji. Tie ir kosmetologi un skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem pandēmijas situācijā pavisam nesokas.

Šī nodokļu sistēma atstāj pašnodarbināto patēriņam un uzkrājumiem aptuveni sešdesmit procentu ienākumu. Turklāt, jo mazāki ir pašnodarbināto ienākumi, jo relatīvi lielāka ienākumu daļa ir obligātā sociālā iemaksa. Šādos apstākļos obligātas sociālās iemaksas kļūst nesamērīgi lielas.

Valsts, ieturot aptuveni 40 procentu ienākumu sociālajai iemaksai, aizbildinās, ka nodrošina sociālo aizsardzību. Patiesībā ne valsts, bet paši pašnodarbinātie to nodrošina no savas naudas. Un kāds labums no šīs aizsardzības nākotnē, ja nauda pārtikai, drēbēm un komunālajiem maksājumiem ir jātērē šodien? Tie ir tēriņi, kurus nevar atlikt. Nauda, kuru vajag tūlīt. Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā.

Izskatās, ka valsts neatzīst, ka pašnodarbinātie ir individuālie uzņēmēji. Par saviem līdzekļiem viņi nodrošina nepieciešamos ražošanas līdzekļus, nepieciešamo profesionālo vidi, savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Tikmēr salīdzinājumā ar privāto uzņēmumu īpašniekiem pašnodarbināto nodokļu slogs ir lielāks. Valdības nodokļu politika piespiež viņus kļūt par lētiem algotiem darbiniekiem darbaspēka tirgū un iekļauties konkurencē par darbavietām.

Izskatāmais likumprojekts ir tam apliecinājums. Tas sašaurina uzņēmējdarbības iespējas valstī, izskauž pašnodarbinātos kā sociālo šķiru un tā veicina sociālo nevienlīdzību.

Valdībai uzdotais mājas darbs nav izpildīts. Šādu likumprojektu Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” frakcija neatbalsta un balsoja “pret”.

Novērtē šo rakstu:

93
6