Iesaki rakstu:
Lai noņemtu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) liktos šķēršļus profesores Sanitas Osipovas virzīšanai uz Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatu, pirmdienas rītā tūlīt pēc Ministru kabineta komitejas sēdes noorganizēta viņas tikšanās ar koalīcijas ministriem. Par to Pietiek informēja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība). Tas varētu būt mēģinājums zaļos zemniekus, kuri iepriekš aizbildinājās, ka nepietiekami pazīst Osipovu, lai viņu atbalstītu, pārsteigt nesagatavotus, liekot argumentēti skaidrot, kas viņus neapmierina ST tiesneses kandidātē.
Kā Pietiek svētdienas vakarā atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), viņam par pirmdienas rītā gaidāmo tikšanos ar Osipovu esot „pirmā dzirdēšana”. Jebkurā gadījumā zaļie zemnieki tūlīt pēc tam nebūšot gatavi paust atbalstu viņas virzīšanai uz balsojumu Saeimā. Vēlāk pirmdien vēl gaidāma ZZS valdes sēde, kurā to plānots apspriest, bet pēc tam – koalīcijas sadarbības padomes apspriede.
Vienotība nolēmusi nevilcināties ar Osipovas virzīšanu, un jautājums tiks skatīts jau otrdienas valdības sēdē. Visticamāk tas skaidrojams ar nepārvēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera aso pozicionēšanos šajā jautājumā. Vienotībai ir būtiski parādīt, ka tā ir vienisprātis ar Zatleru, jo tā vēl cer ja ne uz viņa pievienošanos partijai, tad vismaz uz sadarbību ar iespējamo jauno „Zatlera partiju”. „Mēs redzam, ka sākas atkal vecās spēlītes – vienā tiesu varas profesionālā amatā pēkšņi kandidāti tiek īpaši vētīti no politiķu puses, un nav skaidrs, ar kādiem nodomiem un ar kādiem mērķiem. Tāpēc es arī aicināju Ministru prezidentu nevilcināties – pieņemt valdībā lēmumu par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru un virzīt to pēc iespējas ātrāk balsojumam Saeimā,” pirms Jāņiem paziņoja Zatlers.
Pirms tam politikas kuluāros un elites juristu aprindās izplatījās spekulācijas, ka Vienotība pakļāvās ZZS diktātam par Osipovas kandidatūras iesaldēšanu, jo tai pašai piedurknē ir kāds cits tieslietu spīdeklis, kurš piekritis kandidēt ST tiesneša amatam. Nenoliedzot, ka šāds „cits kandidāts” ir, atsevišķi ar Vienotību saistīti avoti Pietiek uzsvēra, ka no tā nevar izdarīt secinājumus par "dubulto spēli" pret Osipovu. Vārdā nenosauktais tieslietu spīdeklis tiekot aplūkots kā kandidāts brīdim, kad ST parādīsies vēl viena vakance. Proti, tiek gaidīts, ka ST tiesneša amatu būs jāpamet „protokola viltošanas” skandālā ierautajai Vinetai Muižniecei, kuras pilnvaras jau apturētas.
Pietiek jau rakstīja, ka iemesls, kādēļ Aivara Lemberga ietekmē esošā ZZS pirms svētkiem uz nedēļu lūdza atlikt Osipovas virzīšanu vakantajam ST tiesneša amatam, varētu būt fakts, ka viņa pirms vairākiem gadiem saņēmusi Sorosa fonda – Latvija finansējumu mācību grāmatas tapšanai, proti, Lemberga lietotajā terminoloģijā ir uzskatāma par „Sorosa stipendiāti”.
Ventspils mēra Lemberga gadiem ilgā retorika par „sorosītiem” pašlaik piedzīvo kulmināciju, - LNT nopirktā raidlaikā ZZS faktiskais līderis paziņoja, ka varu Latvijā ir pārņēmis amerikāņu miljardieris un filantrops Džordžs Soross. Publiskajos arhīvos atrodams, ka Osipova pirms vairākiem gadiem par Sorosa fonda Latvija piešķirto finansējumu sarakstījusi mācību grāmatu Ārvalstu tiesību vēsture.
Kopš pirms dažām nedēļām mūžībā aizgāja ST tiesnesis Viktors Skudra un tika apturētas „protokola viltošanas” skandālā iesaistītās ST tiesneses Vinetas Muižnieces pilnvaras, konstitucionālā tiesa lietas izskata nepilnā piecu tiesnešu sastāvā. Tādēļ vismaz viena ST tiesneša apstiprināšana amatā ir neatliekama. Tā kā Skudru 9. Saeima amatā apstiprināja pēc tam, kad viņu izvirzīja valdība, arī nākamo ST tiesnesi jāizvirza valdībai. Tomēr ZZS aizvadītās nedēļas sākumā uzstāja, ka jautājums par Osipovas virzīšanu jāatliek, lai iepazītos ar viņas CV. Bet aizvadītajā otrdienā zaļo zemnieku frakcija izplatīja paziņojumu, kurā ST tiesnešus mudina izvēlēties „atlases vai konkursa ceļā”. Osipovu ST tiesneses amatam bija ieteicis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).
Osipova specializējas tiesību teorijā un vēsturē. Tieši šīm tēmām pārsvarā veltīti viņas zinātniskie darbi, kuru saturs diez vai varētu radīt interesi vai bažas kādam oligarham. Osipova publicējusi tādus zinātniskus rakstus kā, piemēram, Viduslaiku tiesību spogulis un Taisna tiesa senajā Ēģiptē, tāpat viņa pētījusi tiesību evolūciju Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā.
Tiesa, Osipovas profesionālo interešu lokā arī bijuši pētījumi par pilsoniskās sabiedrības lomu, tiesiskas valsts veidošanu, tiesisko nihilismu postsociālistiskā sabiedrībā. Pērnā gada janvārī Osipova izdevumā Jurista vārds publicējusi rakstu Vadonisma atdzimšana Latvijā. Lemberga vārds gan tajā nav piesaukts, nav arī doti mājieni uz Lemberga popularitāti kā vienu no pazīmēm vadonisma atdzimšanai Latvijā, tomēr no šīs kritiskās publikācijas var nolasīt Osipovas ideoloģiskos uzskatus, kas varētu būt Ventspils mēram netīkami.
ST saskaņā ar likumu darbojas septiņi uz 10 gadu termiņu ievēlēti tiesneši, bet, pieaugot konstitucionālās tiesas noslogotībai, juristu aprindās un Saeimas kuluāros jau šā gada sākumā tika apspriests jautājums par nepieciešamību palielināt tās tiesnešu skaitu vismaz līdz deviņiem. Saskaņā ar ST sniegto informāciju 2010. gadā tā saņēmusi 567 iesniegumus, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels iesniegumu skaits tika saņemts 2009. gadā - aptuveni 4000. Pieaugot konstitucionālo sūdzību skaitam, ST vienlaikus nākas strādāt pie četriem pieciem nolēmumiem.
Tomēr par spīti ST aizvien pieaugošajai noslodzei, kas rada objektīvu jautājumu, vai nevajadzētu palielināt ST tiesnešu skaitu, šī ideja nobremzēta jau pirmsākumos. Gada sākumā tā apspriesta šaurā tiesnešu, juristu un Saeimas amatpersonu lokā, Pietiek apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā. Neoficiāli sarkanās gaismas ieslēgšanai abi avoti min vienu un to pašu iemeslu – bažas, ka starp Saeimas frakcijām izvērtīsies konkurence par iespēju ST ievēlēt „savu” cilvēku un neviena no pusēm nevarētu būt pārliecināta par sev vēlamu iznākumu.