Iesaki rakstu:
Lai gan ārēji Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šķiet kā rāmi zaļa dīķa virsma, tajā nevalda tāds miers un saticība, kā varētu šķist. Politikas kuluāros jau vismaz pāris mēnešus intensīvi tiek apspriesta iespēja, ka apvienībā ietilpstošā Latvijas Zaļā partija varētu Saeimas ārkārtas vēlēšanās startēt atsevišķi no Latvijas Zemnieku savienības un Aivara Lemberga Latvijai un Ventspilij. Izskan arī spekulācijas, ka zaļie varētu atšķelties jau pēc ārkārtas vēlēšanām. Avoti ZZS iekšienē Pietiek stāstījuši, ka nesaskaņas nav izgaisušas arī pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, no kurām zaļajiem bija palicis rūgtums. Vienā no pēdējām ZZS valdes sēdēm Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks diskusijā ar Lembergu esot iekarsis un izsaucies: "Johaidī!"
Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks šķelšanās iespēju Pietiek oficiāli noliedza, bet citi zaļie neoficiāli teikuši, ka „šogad vēl nē” - ar uzsvaru uz „šogad”. Tiek pieļauts, ka Zaļā partija varētu ar savu atsevišķu sarakstu startēt pēc diviem gadiem gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā, kā tas jau ir noticis iepriekš. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Pietiek apgalvoja, ka runas par zaļo atšķelšanos no zemniekiem esot vien politisko konkurentu veltas cerības un šīm runām neesot nekāda pamata.
Daļēji skābekli šīm spekulācijām dod arī nesenais konflikts, kas ZZS iekšienē izvērtās Valsts prezidenta vēlēšanu fonā. Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis ne iekšienē, ne publiski neslēpa, ka vīlies par Andra Bērziņa izvirzīšanu, jo bija dzīvojis ar pārliecību, ka šī nominācija apsolīta viņam. Nonāca pat līdz atklātai vārdu apmaiņai starp Vējoni un Lembergu ZZS valdes sēdē, kur Ventspils mērs bija paziņojis, ka „te nav nevienam iemesla apvainoties” un Bērziņš neesot viņa virzīts kandidāts, bet pieteicies pats. Vējonis vairākas dienas pat apsvēra iespēju aiziet no ZZS valdes priekšsēdētāja amata, bet vēlāk emocijas noplaka. No Zaļās partijas rindām it kā par finanšu pārkāpumiem priekšvēlēšanu kampaņā tika izslēgta Saeimas deputāte Iveta Grigule, kura aktīvi atbalstīja Bērziņa ievēlēšanu. Viņai Brigmanis garantējis vietu ZZS sarakstā kā bezpartejiskai kandidātei. Paša Vējoņa pašreizējo viedokli par Zaļās partijas iespējām startēt ar atsevišķu sarakstu Pietiek neizdevās uzzināt, jo viņš atrodas darba komandējumā ASV.
To, ka ZZS ir apvienība, kas sastāv no vairākām partijām, daudznozīmīgi uzsvēra eksprezidents Valdis Zatlers, kad preses konferencē paziņoja par Zatlera reformu partijas dibināšanu. Zatlers paziņoja, ka nākamajā Saeimā nesadarbosies ar oligarha Lemberga ietekmē esošo ZZS. Bet pēcvēlēšanu matemātika var liegt izveidot koalīciju bez vismaz daļas zaļo zemnieku balsīm. Līdzīgas runas par to, ka ZZS jāapzinās sava patstāvība no Lemberga, pēc iepriekšējām vēlēšanām izplatīja Vienotība, bet tā bija tikai reakcija uz kritiku par sadarbošanos ar oligarha ietekmē esošu politisko spēku. Vēlākie mēneši parādīja, ka runām par ZZS patstāvību nav seguma.
Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām politikas kuluāros runāja, ka ZZS ir naudas grūtības apmaksāt priekšvēlēšanu kampaņas tēriņus, kas saskaņā ar šā gada maijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegto atskaiti sastādīja nedaudz vairāk kā pusmiljonu latu. Tas piedeva sparu cerīgām runām, ka zaļo zemnieku lojalitāte pret Lembergu varētu mazināties. „Aivara [Lemberga] finansējums neizvilka to kampaņu,” Pietiek atzinuši tuvu stāvoši avoti. Līdz ar to mazinoties lojalitāte pret Lembergu tajos deputātos, kuriem savai individuālajai kampaņai nācies meklēt finansējumu citur.
Svarīga loma finansējuma piesaistē bijusi kādreizējai premjera Induļa Emša biroja vadītājai Ilonai Līcei un viņas dzīvesbiedram Robertam Līcim, kuri ZZS ziedojuši paši, kā arī spēlējuši lomu miljonāra Raimonda Kisiela kā finansētāja piesaistē. Tieši ar to esot izskaidrojama Līces iecelšana satiksmes ministra Ulda Auguļa pārraudzītās starptautiskās lidostas Rīga valdes locekles amatā. Šo amatu Līce burtiski „izplēsusi”, jo pret to bijis Lembergs.
Oficiāli KNAB datubāze gan rāda, ka Roberts Līcis ZZS pirms pagājušajām vēlēšanām noziedojis 9 000 latu, bet Ilona Līce vien 900 latu. Raimonds Kisiels Zaļajai partijai pirmo un pēdējo reizi noziedojis 2006. gadā 1000 latu, bet viņa tēv Jevgenijs Kisiels pirms 10. Saeimas vēlēšanām ZZS ziedojis 3 000 latu.
Pēc 10. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, kuros ZZS ieguva 22 vietas, īpaši Vienotības politiķi pauda jau pavisam atklātus mudinājumus zaļajiem zemniekiem apzināties, ka viņi arī bez Lemberga ir jaudīgs spēks. Tomēr tā izrādījās vēlamā uzdošana par esošo – Lembergs teju ik pirmdienu, pat ja nācās nokavēt dēļ ieilgušas tiesas sēdes, ieradās uz ZZS valdes sēdēm un formēja zaļo zemnieku pozīciju pirms valdības koalīcijas sēdēm. Bet koalīcijas padomes sēdēs pārstāvot Lemberga viedokli, gan pār Vienotību, gan ZZS dominēja Latvijai un Ventspilij pārstāvji Guntis Blumbergs un Kristīne Krasovska.