Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra, kura mēģina izvairīties no jebkuras atbildības par savu rīcību, bruģējot ceļu Latvijas pilsones izdošanai Dienvidāfrikai, ir pieļāvusi vairākas konkrētas neizdarības un savu nolaidību mēģinājusi slēpt, publiski izplatot paziņojumu ar nepatiesiem apgalvojumiem, - Pietiek šodien publicē zvērināta advokāta Valērija Ickeviča skaidrojumu par šo jau iepriekš aprakstīto lietu:

„Nekas netraucēja LR Ģenerālprokuratūrai nevis apšaubīt aizdomas, kas izvirzītas Kristīnei M., bet gan izpildīt savu pienākumu uzsākt kriminālprocesu, jo:

1) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6.pantu ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, prokuratūrai ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam,

2) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu, kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir nevis absolūta pārliecība par to, ka noziegums ir izdarīts, bet pietiek ar to, ka prokuratūras saņemtās ziņas norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

3) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.panta otrās daļas noteikumiem kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir ne tikai reālas iespējas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, pastāvēšana, bet arī informācijas esamība par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, ko ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Pretēji prokuratūras mājas lapā ievietotajā skaidrojumā norādītajam, Dienvidāfrikas izdošanas lūgumā tika norādīts, ka Kristīne M. tiek turēta aizdomās par bērna nolaupīšanu, par ko arī Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību un iespējamais sods par mazgadīgas personas nolaupīšanu saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 153.panta trešo daļu brīvības atņemšanas veidā ir no trim līdz pat divpadsmit gadiem.

Pārbaudīt šādas ziņas var tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, tai skaitā nopratinot lieciniekus, cietušo un Kristīni Misāni, pārbaudot Dienvidāfrikā savāktos pierādījumus, veicot citas izmeklēšanas darbības.

Ja šāds kriminālprocess Latvijā tiktu sākts pēc šī panta, kā arī ja tiktu izpildīti citi procesuālie nosacījumi, jau būtu arī pilnīgi likumīgs pamats pieprasīt nodot Latvijas pilsoni Latvijai, izdodot Eiropas apcietinājuma orderi, un tad veikt izmeklēšanu, un pēc tam secināt – ir Dienvidāfrikas varas iestāžu minētajiem apsvērumiem pamats vai nav.

Dānija atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-182/15 Petruhin pret Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru piedāvāja Latvijai tieši šādu iespēju, kuru, pēc Dānijas advokātu paustā, līdzīgos gadījumos citas Eiropas Savienības dalībvalstis izmanto, lai atgrieztu savu pilsoni uz mītnes ES dalībvalsti.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ne reizi nav izmantojusi šādu iespēju.”

Novērtē šo rakstu:

90
8