Iesaki rakstu:

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ziņas par viņa ģimenes neveiksmīgā biznesa kredītu iekļaušanu paslepus atsevišķi nodalītajā un Rietumu bankai pārdotajā valstiskās Hipotēku bankas komercdaļas "3.a. portfelī" tiešām ieguvis prettiesiskā ceļā - par to liecina Pietiek saņemtā oficiālā atbilde no bijušāsHipotēku bankas, tagadējās VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum.

Kā zināms, Dombrovskis, taisnojoties savas ģimenes kredītu lietā, 27. maijā publiski paziņoja, ka, valdībai pagājušā gada 21. maijā lemjot par šo portfeli, viņš speciāli esot atstatījies no balsošanas par šo jautājumu un sēdes vadību šajā daļā uzticējis finanšu ministram.

Pirms tam viņš vairākkārt valdības sēdēs bija piedalījies lemšanā par Hipotēku bankas komercdaļas pārveidi, par iespējamu interešu konfliktu neuztraucoties un sevi no lemšanas neatstatot.

"Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram," savā oficiālajā paziņojumā apgalvoja Dombrovskis.

Taču nedēļu pēc tam, 5. jūnijā Finanšu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, kura mērķis bija attaisnot šāda portfeļa izveidošanu līdzās iepriekš publiski atzītajām Hipotēku bankas komercdaļas paketēm.

Finanšu ministrija tajā nejauši atzina, ka toreizējais Ministru prezidents Dombrovskis informāciju par to, ka viņa ģimenes biznesa kredīti iekļauti šajā portfelī, ieguvis, domājams, ar prettiesiskām metodēm, jo oficiāli ziņas par to, kurā paketē kuri kredīti iekļauti, ministriem nemaz neesot bijušas pieejamas.

"Finanšu ministrija (FM) papildus norāda, ka atbilstoši Kredītiestāžu likuma 61. pantam kredītiestādei nav tiesības izpaust ziņas par klientu, tā kontu un darījumiem. Līdz ar to nedz FM un tās izveidotās darba grupas locekļiem, nedz valdības locekļiem netika un nedrīkstēja tikt sniegta informācija par tāda veida darījuma detaļām kā komercdaļas paketēs ietilpstošo kredītu saņēmēju vārdi un kredītu nosacījumi," bija teikts Finanšu ministrijas izplatītajā paziņojumā, kurā tā pirmoreiz publiski oficiāli atzina līdz tam slēpto "3.a portfeļa" eksistenci.

Pēc šī paziņojuma vairāki Pietiek lasītāji izteica pieņēmumu, ka acīmredzot pati Hipotēku banka saviem kredītņēmējiem esot sniegusi ziņas par viņu kredītu iekļaušanu vienā vai otrā paketē vai tās daļā. Taču nu Pietiek saņemtās oficiālās atbildes no Hipotēku bankas pēcteces Altum apliecina, ka šādas ziņas klientiem nav sniegtas.

Kā oficiālā dokumentā apliecina bijušais Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs, tagadējais Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, klienti informēti tikai par to, "vai klienta aizdevumi un prasības, ņemot vērā iespējamos pārdošanas darījumus, varētu tikt vai netikt (Attīstības bankas segmentā uzskaitītās saistības un prasības) iekļautas kādā no pārdošanas stratēģijā noteiktajām komercdaļām".

Nekādas ziņas par kredītu iekļaušanu kādā noteiktā portfelī klientiem sniegtas neesot, oficiālajā atbildē apliecina Paņko: "Klientu informēšanas procesa ietvaros klientiem tika sniegta informācija par to, ka viena klienta darījumi var būt atšķirīgu pakešu sastāvā (līzinga darījumi, termiņnoguldījumi, ieguldījumi pensiju plānā, u.c.). Hipotēku banka pirms attiecīga valdības lēmuma pieņemšanas neinformēja bankas aizņēmējus, kurā konkrēti pārdošanai izveidotajā portfelī atrodas konkrētā aizņēmēja saistības."

Šī atbilde nozīmē, ka Dombrovskis pirms izšķirošās valdības sēdes pagājušā gada 21. maijā, kurā tika lemts par speciāli izveidotā "3.a portfeļa" pārdošanu Rietumu bankai, nevarēja tiesiskā veidā iegūt ziņas par viņa ģimenes neveiksmīgā biznesa kredītu iekļaušanu šajā portfelī. Taču viņš šādas ziņas bija ieguvis un valdības sēdē paziņoja, ka tieši šajā reizē jautājuma izskatīšanā nepiedalīšoties.

Pats Dombrovskis jau 5. jūnijā atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu - no kā, kad, ar kādām metodēm viņš ieguva ziņas, ka Hipotēku bankas "3.a portfelī" ir iekļauti viņa ģimenes neveiksmīgā biznesa kredīti, ja reiz atteicās piedalīties balsojumā par šo lēmumu.

Kā Pietiek jau informējis, šo tradīciju prettiesiskā veidā iegūt ziņas par valdības izskatāmiem saimnieciskiem jautājumiem, kas oficiāli skaitās stingri slepenas, turpinājusi arī pašreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma, atklājot savas zināšanas par it kā noslēpumā turētiem pretendentiem uz Citadele bankas iegādi.