Iesaki rakstu:

Prokuratūrai, visticamākais, jau tuvāko nedēļu laikā nāksies lemt, vai sākt kriminālvajāšanu pret oligarhiem Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu, uzrādot viņiem apsūdzības

Par oligarhiem dēvētajiem divu partiju līderiem – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidātam, Ventspils mēram Aivaram Lembergam un Šlesera Reformu partijas - LPP/LC 11. Saeimas deputāta un premjera kandidātam Aināram Šleseram tuvāko nedēļu laikā varētu draudēt apsūdzību uzrādīšana.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, sagaidāms, ka KNAB drīzumā pabeigs izmeklēšanu kriminālprocesā, kas izdalīts no tā sauktās „oligarhu lietas”, un, nododot šo lietu Ģenerālprokuratūrai, rosinās prokuratūru lemt par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Šleseru un Lembergu.

Pēc vairāku drošu avotu Pietiek sniegtās informācijas, atsevišķu kriminālprocesu no tā sauktās „oligarhu lietas” KNAB vasarā izdalījis saistībā ar aizdomām kukuļošanā, kurā pērn rudenī, iespējams, bijuši iesaistīti Lembergs un Šlesers, lemjot par Rīgas vicemēra Andra Amerika apstiprināšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēža amatā.

Pabeidzot izmeklēšanu šajā kriminālprocesā, KNAB varētu rosināt prokuratūru lemt par apsūdzības uzrādīšanu Lembergam par iespējamo kukuļņemšanu trešās personas interesēs, savukārt Šleseram – par iespējamo kukuļdošanu.

Oficiāli KNAB nekādu informāciju par izmeklēšanas darbībām tā sauktās „oligarhu lietas” ietvaros nesniedz. Kā Pietiek norādīja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, KNAB „nav tiesīgs sniegt nekādus komentārus un izpaust informāciju par atsevišķām izmeklēšanas detaļām, jo tas ir izmeklēšanas noslēpums.” KNAB publisku informāciju sniedzot tikai tad, kad kādā konkrētā kriminālprocesā ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanu prokuratūrai, skaidroja Vitenburgs.

Šlesers uz Pietiek nosūtīto īsziņu par to, vai ir informēts, ka KNAB, pabeidzot izmeklēšanu kriminālprocesā par Rīgas brīvostas valdes priekšsēža vēlēšanām, varētu lūgt prokuratūru viņam uzrādīt apsūdzību, neatbildēja. Arī ar Lembergu Pietiek neizdevās sazināties, viņa tālrunis uz zvaniem neatbildēja.

Jau iepriekš izskanējis, ka saskaņā ar KNAB 25.maijā Saeimai adresēto vēstuli saistībā ar lūgumu lemt par atļauju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā viņš, lai nodrošinātu paša vadītās partijas biedra Andra Amerika iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, vērsies pie Lemberga pēc atbalsta no ZZS pārstāvja Rīgas brīvostas valdē Viestura Silenieka. KNAB skatījumā 2010.gada oktobra sākumā tikusi panākta vienošanās, ka pēc tam, kad Šlesers būs atkāpies no Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amata (pērn oktobrī Šleseru ievēlēja 10.Saeimā, un viņš bija spiests nolikt Rīgas domes deputāta mandātu, kā arī atkāpties no Rīgas vicemēra un Rīgas brīvostas valdes priekšsēža amata), Silenieks valdes sēdē balsos par Amerika iecelšanu šajā amatā. Par to pretī Šleseram bijis jānodrošina, lai Rīgas brīvosta noslēgtu līgumu ar Lemberga ietekmi saistīto SIA Mediju nams par brīvostas reklāmas izvietošanu Mediju nams piederošajos preses izdevumos (Neatkarīgā Rīta avīze, Vakara Ziņas, Sporta Avīze).

Gan Šlesers, gan Lembergs jebkādu saistību ar šādām darbībām jau maija beigās kategoriski noliedza, saucot tās par izdomājumiem vai politisko pasūtījumu. Savukārt Mediju nams vadītājs Armands Puče portālam Nozare.lv maija beigās atzina, ka „līgumus par reklāmas pakalpojumiem ar Rīgas brīvostas pārvaldi esam slēguši jau vairāk nekā desmit gadu garumā. Nekādi īpaši noteikumi tur nav noteikti, un nevienā no līgumiem netika minētas nekādas fiksētās summas”. Viņš arī norādīja, ka pērn kopējā sadarbības summa ar Rīgas brīvostas pārvaldi bijusi 9000 latu apmērā, ko Mediju nams esot gatavs pierādīt ar uzņēmuma grāmatvedības datiem.

Liecības KNAB saistībā ar aizdomām par šādi īstenotu iespējamu kukuļošanu snieguši Ameriks, Silenieks, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. KNAB pratināti arī Šlesers un Lembergs.

Lēmums par to, vai abiem politiķiem uzrādīt apsūdzības, būs prokuratūras rokās, jo KNAB atbilstoši likumam nav tiesību pieņemt lēmumu par kriminālvajāšanas sākšanu. Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā, KNAB ir tiesīgs vākt un nostiprināt pierādījumus un pieņemt lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu un tā nodošanu prokuratūrai, rosinot prokuratūru sākt kriminālvajāšanu un attiecīgām personām celt apsūdzības.

Ģenerālprokuratūras kompetencē, izvērtējot KNAB izmeklēšanā savākto pierādījumus, ir pieņemt lēmumu par kriminālvajāšanas sākšanu un apsūdzību uzrādīšanu.

Pietiek jau ziņojis, ka tā sauktajā „oligarhu lietā" KNAB 20.maijā ierosināja kriminālprocesu pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. 

KNAB maija vidū šai lietā veica vērienīgu kratīšanu, pārmeklējot kopumā 42 ar Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un Andri Šķēli saistītus objektus. Lietā iesaistītas 11 personas, tajā skaitā sešas amatpersonas. „Oligarhu lietā" figurē arī 26 komercsabiedrības. 

10.Saeimas balsojums neatļaut kratīšanas Šlesera dzīvesvietās bija iegansts toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumam sākt Saeimas atlaišanas procedūru, par ko tauta nobalsoja referendumā 23.jūlijā.

Šleseram līdz šim nekādas apsūdzības nav uzrādītas, savukārt Lembergs ir apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu, par ko lemj Rīgas apgabaltiesa.