Iesaki rakstu:

Bijušajam padomju tiesnesim un komunistam, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam un viņa dzīvesbiedrei, kādreizējai žurnālistei Baibai Strautmanei piektdien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā neizdevās panākt, lai Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras apsūdzību Lato Lapsam „Kolaboranta” lietā – neslavas celšanā un vajāšanā - tiesa izskatītu aiz slēgtām durvīm, slēpti no sabiedrības.

Vēlmi, lai sabiedrība neko neuzzinātu par to, kā notiks tiesas process, prokuratūrai mēģinot pierādīt, ka R. Vonsoviču – izbijušu komunistu, padomju tiesnesi, jauno komunistu skolas aktīvistu, padomju politmasu darba veicēju – nedrīkst nodēvēt par padomju kolaborantu, R. Vonsovičs piektdien mēģināja pamatot gan ar bailēm par savu un savas ģimenes personisko datu izpaušanu, gan pat ar to, ka Lato Lapsam esot... ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauja.

Tomēr tiesa noraidīja gan šo R. Vonsoviča vēlmi, gan arī viņa lūgumu, lai pierādījumiem lietā nekādā gadījumā netiktu pievienoti Nacionālā arhīva dokumenti saistībā ar viņa iestāšanos Padomju Savienības Komunistiskajā partijā un darbību tajā, kas ir oficiāli noslēgusies tikai 1990. gada pavasarī. Tieši pateicoties dalībai kompartijā, R Vonsovičs savulaik kļuva par gados visjaunāko Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesi.

Savus asos iebildumus pret šo dokumentu pievienošanu lietai R. Vonsovičs mēģināja pamatot ar to, ka „visi tiesneši” savulaik esot bijuši spiesti iestāties PSKP (saskaņā ar vēsturnieku datiem tā nav taisnība), ka viena šāda bijusi PSKP biedre strādājot arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā, par citām tiesām nemaz nerunājot, un ka viņš pēc tam esot strādājis arī Latvijas Republikas tiesu sistēmā.

Nepieļaut šo dokumentu pievienošanu lietai nesekmīgi lūdza arī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins, kurš paziņoja, ka lietā esot dokuments no Satversmes aizsardzības biroja, ka R. Vonsovičs neesot sadarbojies ar Latvijas PSR „Valsts drošības dienestu” (acīmredzot domāta VDK). Ar to esot pilnīgi pietiekami.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā, kurā prokuratūra cenšas pierādīt, ka grāmatā „Kolaborants” un saistītajās publikācijās atrodamie izteikumi, ka R. Vonsovičs bijis “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”, esot publicēti, „apzinoties, ka rakstos minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai”, notiks 17. jūnijā.

Pie šādas nostājas, faktiski kopējot R. Vonsoviča iesniegumos minēto, prokuratūra turas, neraugoties uz to, ka grāmatā „Kolaborants” publicēti vairāki desmiti spriedumu, kurus taisījis padomju tiesnesis, komunists R. Vonsovičs un ar kuriem cilvēki notiesāti par tādiem padomju varas skatījumā noziedzīgiem nodarījumiem kā mēģinājumi pārdot kostīmus, nopirkt valūtu, nestrādāt pastāvīgā darbā un pat apgānīt Latvijas PSR karogu.