Iesaki rakstu:

Pretēji prognozēm arī otrdien Valda Dombrovska (V) valdība otrdien nepieņēma galīgos lēmumue ne par piedalīšanos nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, valstij kopumā ieguldot gandrīz 34 miljonus latu, ne par pretrunīgi vērtētā airBaltic akcionāru līguma izmaiņām, ne par lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika nomaiņu. Sarunas palēnām turpinoties, bet par to iznākumu un ilgumu valdība nekādas skaidras prognozes nesniedz.

Pēc informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, valdības oficiāli deleģētie pārstāvji sarunās ar airBaltic privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvjiem, kuri faktiski pārstāv lidsabiedrības lielākā kreditora Latvijas Krājbankas īpašnieka, Krievijas miljardiera Vladimira Antonova intereses, pirmdien vakarā bija panākuši vienošanos, ka abi īpašnieki lidsabiedrības kapitālā tās glābšanai kopumā ieguldīs ap 63,6 miljonus latu.

Tas nozīmēja, ka proporcionāli valstij piederošajām kapitāla daļām valsts airBaltic glābšanai pagaidām atvēlētu gandrīz 34 miljonus latu (33,45 miljonus latu). Tiesa, valstij savu ieguldījumu airBaltic glābšanā pēc otrdien gaidītā valdības lēmuma ar laiku nāktos palielināt vēl par 10 - 15 miljoniem latu, jo tādi esot prognozējamie papildu ieguldījumi, kas saistīti ar airBaltic flotes atjaunošanas plāniem.

Aptuveni pusi no airBaltic kapitālam nepieciešamajiem miljoniem, par kuru ieguldīšanu otrdien gatavojās izlemt valdība, veidotu iepriekš emitēto obligāciju dzēšana, ar kurām tika nosegts valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) 2010. gada pavasarī izsniegtais 15,6 miljonu latu aizdevums valsts ieguldījumam airBaltic kapitāla palielināšanā. Obligācijas tiktu dzēstas, tās konvertējot lidsabiedrības akcijās. Savukārt atlikušos aptuveni 17,8 miljonus latu valsts lidsabiedrības kapitālā ieguldītu naudā, lai uzlabotu airBaltic likviditāti.

Noprotams, ka airBaltic finanšu problēmu risināšanai nepieciešamie miljoni ar speciālu rīkojumu atkal tiktu aizņemti no LVRTC, nevis no valsts budžeta. Tas tiktu darīts, lai Dombrovska valdība līdz ar lēmumu par līdzdalību airBaltic kapitāla palielināšanā izvairītos no nepieciešamības „atvērt” šā gada valsts budžetu un valdībai nevajadzētu pašreizējai Saeimai iesniegt budžeta likuma grozījumus.

Tāpat, pēc avotu sacītā, lidsabiedrības īpašnieku sarunās esot panākta vienošanās, ka līdz ar valdības lēmumu par naudas ieguldīšanu airBaltic valdība izlems par izmaiņām pretrunīgi vērtētajā airBaltic akcionāru līgumā, stingri nosakot, ka lidsabiedrības bāzes lidosta ir Rīga, un paredzot, ka lidsabiedrības valdi turpmāk veidos 3 valdes locekļi (līdz šim vienīgais valdes loceklis bija Fliks), kurus akcionāri iecels, pusēm vienojoties.

Blakus tam esot panākta arī vienošanās, ka līdzšinējais airBaltic vadītājs Fliks atstās lidsabiedrības vadītāja amatu un ka atbilstoši ES likumdošanai tiks atklāti airBaltic privātā akcionāra patiesā labuma guvēji.  

Ar valdības nolīgtā konsultanta, investīciju kompānijas Prudentia starpniecību esot atrasti trīs pretendenti uz airBaltic vadītāja vietu. Viņi esot no rietumvalstīm un Skandināvijas un esot bijuši lidsabiedrību vadītāji. Vienošanās par konkrētu personu, kas tiks uzaicināta ieņemt Flika vietu, vēl neesot panākta, - lēmums par Flika pēcteci tikšot pieņemts pēc valdības lēmuma.

Tomēr nekādi konkrēti lēmumi otrdienas valdības sēdē nav pieņemti: no Dombrovska pēc sēdes sacītā izriet, ka valdība uzskata - tai nepieciešamas garantijas no aviokompānijas ārvalstu akcionāra, tāpēc arī lēmums par valsts konkrētu iesaistīšanos airBaltic problēmu risināšanā nav pieņemts un nekāds termiņš tā pieņemšanai nav noteikts.

Pietiek jau ziņojis, ka airBaltic ilgāku laiku atrodas uz finanšu kraha sliekšņa. Valstij oficiāli pieder 52,6% airBaltic kapitāla, savukārt BAS (īpašnieki ir Fliks un Bahamu salās reģistrētā Taurus Asset Management Fund) – 47,2%.